Kādi ir depresīvu simptomu riska faktori grūtniecības laikā?

23. Jul 2012, 20:40

Depresija ir viena no visvairāk izplatītajām grūtniecības komplikācijām. Līdz pat 12,7% grūtnieču saskaras ar smagiem depresīviem traucējumiem. Vairākas profesionālās organizācijas šobrīd iesaka veikt pirmsdzemdību depresijas skrīningu kārtējo pārbaužu ietvaros. Vēl jo vairāk, Amerikas Akušieru un ginekologu koledža (ACOG) rekomendē veikt depresijas skrīningu katru grūtniecības trimestri.

Mātes trauksme

Vairumā gadījumu depresija un trauksme ir komorbidas, jo gandrīz 60% indivīdu ar smagu depresiju atbilst arī trauksmes traucējumu kritērijiem. Šajā saistībā 11 pētījumi izvērtēja attiecību starp mātes trauksmi un depresiju. Trauksme izrādījās par vienu no spēcīgākajām asociācijām ar pirmsdzemdību depresīviem simptomiem. Kopumā trauksmei grūtniecības laikā bija vidēja savstarpēja mijiedarbība ar depresīviem simptomiem bivariācijas analīzē.

Stress

Astoņpadsmit pētījumos tika izvērtēts dzīves izraisīts stress kā iespējamais pirmsdzemdību depresijas izraisītājs. Izvērtējot stresa mērīšanas veidus, bivariācijas un multivariācijas analīzē paaugstināts stresa līmenis uzrādīja vidēju saikni ar depresīviem simptomiem. Piemēram, pētījumā, kurā piedalījās 3011 sievietes, tām, kurām bija ≥2 strespilni dzīves notikumi pēdējā gada laikā, 3 reizes pieauga varbūtība, ka viņām būs paaugstināts Edinburgas Pēcdzemdību depresijas skalas (EPDS) rādītājs. Stresu var mērīt dažādos veidos un visbiežāk sastopamais stresa jēdziena skaidrojums mūsu piemērā bija dzīves notikumi (n=15 pētījumi) un ikdienas grūtības (n=5 pētījumi). Dzīves notikumi attiecas uz psiholoģiski nozīmīgiem notikumiem personas dzīvē, tādiem kā šķiršanās vai nāve. Turklāt dzīves notikumus var uztvert gan kā pozitīvus, gan negatīvus. Aplūkojot visus dzīves notikumu veidus, bivariācijas analīzē bija neliela - vidēja saikne, bet multivariācijas analīzē rezultāti bija nekonsekventi. Tomēr negatīvi dzīves notikumi lielā mērā tika saistīti ar depresīvo simptomu pieaugumu gan bivariācijas, gan multivariācijas analīzē.

Sociālais atbalsts

Kopumā vairāk kā 20 rakstos pieminēta saikne starp sociālo atbalstu un depresīviem simptomiem grūtniecības laikā. Septiņpadsmit pētījumi izvērtēja kopējo sociālo atbalstu, kas saņemts no kāda avota. Pārsvarā šie pētījumi uzrādīja vidēju mijsakarību starp sociālā atbalsta trūkumu un depresīviem simptomiem. Multivariācijas analizē vidējais ietekmes rādītājs bija neliels. Papildus 9 pētījumi īpaši pievērsās intīmā partnera atbalstam. Šie pētījumi pierādīja, ka arī partnera atbalsta trūkums ievērojami saistīts ar depresīvo simptomu riska palielināšanos grūtniecības laikā. Patiesībā, partnera atbalsta trūkums izrādījās par vienu no spēcīgākajām saiknēm bivariācijas un multivariācijas analīzē (ar vidēju - lielu ietekmi).

Sociālekonomiskais statuss

Pieci pētījumi izvērtēja kompleksās SES vērtēšanas metodes, tādas kā Hollingsheda indekss (kurā tiek ņemta vērā nodarbošanās un izglītība). Bivariācijas un multivariācijas analīzē netika atklātas nozīmīga saikne starp SES un depresīviem simptomiem. 3 SES apakškomponenti (ienākumi, nodarbinātība un izglītība) uzrādīja nekonsekventus rezultātus. Zemāki ienākumi uzrādīja nelielu mijsakarību ar depresīviem simptomiem bivariācijas analīzē. Tomēr tikai 2 pētījumi vērtēja ienākumus multivariācijas modeļos. Zemāks izglītības līmenis uzrādīja nelielu saikni bivariācijas pētījumos, taču multivariācijas analīzē tas neuzrādīja vērā ņemamu saikni ar depresīviem simptomiem. Visbeidzot, bivariācijas analīzē bezdarbs neuzrādīja vērā ņemamu saikni ar depresīviem simptomiem, un pētījumam bija nekonsekventi rezultāti multivariācijas pētījumos.