02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Dārzeņi un augļi ir vislabākais daudzu vitamīnu un minerālvielu avots. Tie satur arī folātus un dzelzi, kas ir nepieciešami, lai novērstu mazasinību grūtniecības laikā.
Tādi vitamīni kā C vitamīns ir nepieciešami gan Jums, gan bērnam, un tos nav iespējams uzkrāt Jūsu organismā. Ir ļoti svarīgi ik dienas ēst daudz dārzeņu un augļu, jo īpaši tos, kas ir vietēji audzēti.
Dažkārt svaigus dārzeņus un augļus ir grūti atrast. Ārpus sezonas, kad svaigi dārzeņi nav pieejami, neaizmirstiet par saldētiem, mājās konservētiem, marinētiem, burkās uzglabātiem un kaltētiem - arī tie satur būtiskas uzturvielas un kalpo kā uztura papildinājums kopā ar MamaVit®.
Kalcijs ir nozīmīgs Jūsu bērna kaulu un zobu veselīgai attīstībai, savukārt zīdīšanas periodā tas ir svarīgs, lai veidotos piens. Ja Jūs nelietojat kalciju saturošu pārtiku, Jūsu bērns no tā necietīs, jo izmantos Jūsu organismā uzkrāto. Tomēr Jūsu pašas veselībai ir svarīgi, ka Jūs atkal papildināt kalcija rezerves.
Uzturvielas
Uztura bagātinātāji
Grūtniecības plānošanas konsultāciju ietvaros sievietes jāizvaicā par uztura bagātinātāju (vitamīnu, minerālvielu, tradicionālo/mājās gatavoto līdzekļu, augu valsts produktu, svara zaudēšanas līdzekļu, utt.) lietošanu. Sievietēm jānodrošina informācija par to, kas ir un kas nav zināms par šiem produktiem, kā arī par šo līdzekļu drošību, ietekmi un efektivitāti.
A vitamīns
Pašreiz ieteicamā A vitamīna deva sievietēm ir 700 retinola aktivitātes ekvivalentu (RAEs) vienā dienā, ar augšējo pieļaujamo devas līmeni grūtniecības laikā līdz 3000 RAEs/dienā vai 10 000 IU/dienā.
Folskābe
Sievietēm reproduktīvā vecumā būtu nepieciešams uzņemt 0,4 mg (400 µg) sintētiskas folskābes dienā, kuru var iegūt no ar folskābi bagātinātas pārtikas un/vai uztura bagātinātājiem. Papildus sievietēm jāsniedz ieteikums ikdienā ievērot līdzsvarotu un veselīgu diētu, kurā iekļauti ēdieni, kas satur folskābi lielā daudzumā.
Multivitamīni
Sievietēm reproduktīvā vecumā jāsniedz ieteikums uzturā lietot folskābi saturošus multivitamīnu uztura bagātinātājus, tādejādi veicinot pozitīvus grūtniecības rezultātus un novēršot iedzimtas anomālijas.
D vitamīns
Nav pietiekamu datu, kas noteiktu nepieciešamību sievietēm veikt D vitamīna nodrošinājuma pārbaudi vai to neveikt grūtniecības plānošanas konsultāciju ietvaros. Pamatojoties uz aizvien vairāk pieejamajiem datiem par D vitamīna nozīmi sievietēm un bērniem, ārstiem būtu jāapzinās D vitamīna trūkuma izraisīti riska faktori. Turklāt sievietēm ar D vitamīna trūkumu grūtniecības plānošanas konsultāciju ietvaros jāsniedz zināšanas par D vitamīna iekļaušanu uzturā un par uztura papildināšanu. Pašreiz nav pieejami konkrēti dati par optimālo devu pirms grūtniecības un tās laikā. Steidzami nepieciešami papildus fakti un informācija.
Kalcijs
Sievietes reproduktīvā vecumā jāinformē par nepieciešamību nodrošināt ieteicamo kalcija devu ar ikdienas uztura vai uztura bagātinātāju palīdzību. Ja ikdienas uzturs nepietiekoši nodrošina kalcija uzņemšanu, jārekomendē lietot kalciju saturošus uztura bagātinātājus.
Dzelzs
Grūtniecības plānošanas konsultāciju ietvaros sievietēm ar paaugstinātu dzelzs trūkuma risku būtu jāveic pārbaudes, lai identificētu un ārstētu mazasinību. No pieejamajiem datiem izriet nepieciešamība sievietes pārbaudīt uz dzelzs deficīta izraisītas anēmijas varbūtību, lai veicinātu pozitīvu grūtniecības rezultātu.
Neaizvietojamās taukskābes
Grūtniecības plānošanas konsultāciju ietvaros sievietēm jāsniedz informācija par diētas, kas bagāta ar nepiesātinātajām taukskābēm, ieskaitot omega-3 un omega-6 taukskābes, nozīmi. Lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu, sievietēm jāiesaka uzturā lietot vismaz 340 gramus zivju un ne vairāk kā 170 gramus konservētu garspuru tunzivi ik nedēļu. Nepieciešams veikt papildus pētījumus, lai izvērtētu zivju un zivju eļļas lietošanas riskus un ieguvumus grūtniecības plānošanas periodā.
Jods
Sievietes reproduktīvā vecumā, kurām ir joda trūkums, jāinformē par šo apstākļu iespējamo ietekmi uz grūtniecības rezultātu, kā arī par nepieciešamību ievērot adekvātas joda devas (150 µg) uzņemšanu ikdienā pirms grūtniecības un vismaz 200 µg grūtniecības un zīdīšanas periodā. Jāatbalsta sabiedriskās veselības programmas attiecībā uz jodizēta sāls ieviešanu, jo īpašu tajos reģionos, kuros ir endēmisks joda trūkums.
