Kā stress ietekmē auglību?

Uzsākam jaunu rakstu sēriju par grūtniecību- auglība un ar to saistītie jautājumi. Konsultē „ARS” ginekoloģe-endokrinoloģe Eva Barkāne.

Konsultē  „ARS” ginekoloģe Eva Barkāne:

Vārdu “stress” latviešu valodā lietojam, lai apzīmētu tādus jēdzienus kā spriedze, sasprindzinājums. Tiek uzskatīts, ka stress ir organisma nespecifiska atbilde uz jebkuru tam izvirzītu prasību.

Ne vienmēr stresam ir negatīva nozīme. Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai konkrētai darbībai. Stresa brīži iemāca cilvēkiem adekvāti reaģēt uz radušos spriedzes situāciju, tai skaitā uz situāciju, ja mazulis negrib pieteikties tieši tad, kad esam to ieplānojuši. Problēma ir tā, ka lielākā daļa cilvēku “nepareizi” reaģē uz stresa situācijām - ilgstoši baidās to atklāt līdzcilvēkiem, kā arī laikus nemeklē speciālista palīdzību.

No medicīnas viedokļa stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmās – trauksmes stadijas - laikā cilvēka organismā notiek straujas ķīmiskas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādējādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju, tā iestājas, ja stresa iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas. Ilgstošs stress veicina dažādu patoloģisku veselības stāvokļu attīstību, t.sk. “sadegšanas sindromu”, depresiju un “psiholoģisko neauglību “.

Dažādi zinātniskie pētījumi ir pieradījuši, ka stress paaugstina stresa hormona kortizols veidošanos virsnierēs, savukārt augsts kortizola līmenis nomāc dzimumhormonu veidošanos galvas smadzenēs – hipotalamusā (GnRH) un hipofīzē (FSH, LH). Samazinoties dzimumhormonu izdalei smadzenēs, automātiski samazinās dzimumhormonu veidošanās arī dzimumdziedzeros (estrogēns, testosterons). Sievietēm tiek traucēts olšūnas nogatavošanās process, aizkavējas vai vispār nenotiek ovulācija. Vīriešiem pasliktinās spermogrammas rādītāji, samazinās spermatozoīdu daudzums. Mazinoties kopējam sievišķo un vīrišķo dzimhormonu līmenim, abiem dzimumiem var mazināties  seksuālā aktivitāte un  libido.

Kā ziņo 2010. gada Oksfordas Universitātes pētījumi, ir atklāts jauns ar hronisku stresu saistīts ferments - alfa-amilāze. Sievietēm, kas ilgāk par 6 mēnešiem mēģina ieņemt bērniņu, ir paaugstināts alfa-amilāzes līmenis un par 12% mazāka iespēja apaugļoties viena cikla laikā, salīdzinot ar sievietēm, kas “nestreso”.

Ir grūti panākt pilnīgu psiholoģisku atslābināšanos, plānojot mazuli, tāpēc jebkurai relaksācijas metodei ir ļoti pozitīva iedarbība. Gan regulāra meditācija, gan adatu terapija, gan kopīgs SPA procedūru apmeklējums aizkavēs kārtējo stresa hormonu izsviešanu asinīs un pietuvinās par soli tuvāk gaidāmajam mazulim. Ļoti pozitīva iedarbība ir regulāriem psihoterapeita apmeklējumiem gan individuāli, gan pārī, gan grupu veidā.