Gribējām meitiņu, piedzima dēls

Kāpēc dzimst tieši meitiņa vai dēliņš? Kas to nosaka? Un kā lai samierinās ar to, ka nav piedzimis "gaidāmais"? Uz šiem jautājumiem atbildēs "Art-perspective" centra psiholoģe, art-terapeite Natālija Zacepina. 

Veca padomju anekdote. Gruzīns, piecu meitu tēvs, stāv pie dzemdību iestādes logiem un gaida ziņas par sesto jaundzimušo no sievas. Sieva paskatās pa logu. Tēvs kliedz: "Puika??". Sieva noliedzoši groza galvu: "Nēeeee!". Vīrs ar patiesu gruzīnu temperamentu un izbrīnu jautā: "Bet kas tad?"

Patiesībā šis "Bet kas tad" nemaz nav tāds retums. Tikai mūsdienās ar USG aparāta palīdzību šī situācija iespējama vēl pirms bērniņa dzimšanas. Vecākiem jau savlaicīgi ir iespēja noskaņoties dēla vai meitas piedzimšanai. 

Evolūcija turpinās

Neatkarīgi no tā, gribam vai negribam, evolūcijas mehānismi strādā un, zinot dabas likumus, mums vieglāk ir saprast un koriģēt savu uzvedību, vadoties no uzstādītā mērķa. 

Puikas, vīrieši - evolūcijas eksperimentu produkts. Tas ir - uz viņiem tiek izmēģināti gan dažādi vērtību produkti - kā fiziskā, tā intelektuālā ziņā. Daba, šķiet, uz viņiem izmēģina visu jauno. 

Piemēram, starp 100 zēniem būs vairāk nepaklausīgo kā starp 100 meitenēm. Grupā būs gan fiziski stipri, bet intelektuāli vājāki puikas, un arī otrādi, bet visas vērtības būs nepieciešamas izdzīvošanai. Šis dabas mehānisms ir paredzēts tam, lai cilvēce, ko veido cilvēks, izdzīvotu maksimāli ilgi. 

Starp šiem 100 zēniem noteikti būs tādi, kas maksimāli atbilst veiksmīgai izdzīvošanai pašreizējos nosacījumos, un viņi savas vērtības nodos arī tālāk saviem bērniem.

Dabīgā atlase un cilvēces evolūcija turpinās. Zēnu loma ir izdzīvot un turpināt nodot savas izdzīvošanai nepieciešamās iemaņas, zināšanas, vērtības tālāk  - ar gēnu palīdzību. Meitenes, gluži otrādi ir - "ģenētiskais materiāls". 

Meitenes ir potenciālās māmiņas un cilvēcei ir svarīgi, lai viņas saglabātu un nodotu tālāk šo ģenētisko materiālu arī saviem bērniem - zēniem. 

Meiteņu loma - maksimāli izdzīvot visos dzīves posmos un dzemdēt veselus bērnus. Tāpēc meitenes ir piemērotākas izdzīvošanai, viņas ir jau dzimušas ar labākām adaptēšanās spējām, ģenētiskajām vērtībām, kas palīdz izdzīvot tepat un tūlīt. 

Kā vispār tas viss ir saistīts ar dzimuma veidošanos konkrētajā gadījumā?

Tā, ka pirms ieņemšanas un pirmajā grūtniecības trimestrī sieviete, subjektīvi sajūt šo pasauli kā bīstamu, uztraucas un vispār ir ļoti uzņēmīga persona,  - evolūcijas ziņā viņai visdrīzāk gaidāma meitiņa, jo puika var arī neizdzīvot, kas atkal ir subjektīvi. 

Un, ja sieviete neatkarīgi no dzīves apstākļiem, sociālā statusa, materiālā stāvokļa, jūtas pārliecināta par sevi, saviem spēkiem, jūtas stabila - pirms ieņemšanas un pirmajā grūtniecības trimestrī, tad visdrīzāk viņai dzims dēls. 

Atgādināšu, ka sākumā katrs auglītis ir kā meitenīte, un, ja viss ir "mierīgi", tālāk veidojas puika, ja nē - paliek kā bijis - aug meitenīte. Tālāk jau notiek arī hormonālā bērniņa veidošanās. 

Gaidījām meitiņu, piedzima puika un otrādi

Ne tikai zēna vai meitenes hormonālā attīstība atbild par dzimumu, pēc dzimšanas ir nozīmīgas arī dzimumu lomas. Tas ir- katram dzimumam sabiedrībā ir savi ideāli, kuriem jāatbilst. 

Meitenes mūsu sabiedrībā ir māmiņas lomas atveidotājas, mājas pavarda sargātājas, līdzsvarotas būtnes. 

Puikas, ja vadāmies pēc sociālā stereotipa, ir ģimenes sargātāji, stiprais plecs, spēcīgie vīrieši, kas "neraud" utml. Sanāk, ka jau dzemdību iestādē puikā un meitenēm, sienot rozā vai zilu lentīšu konvertiņu, jau nododam dažādas, atšķirīgas dzimumu lomas. 

Te ir arī atslēgas moments: vecāki, mamma, visdrīzāk gaida cita dzimuma bērniņa dzimšanu un pēc dzimšanas nevar samierināties ar faktu, ka nav dzimis vēlamā dzimuma pārstāvis, kas visdrīzāk bieži vien "piesies" bērniņam citu dzimuma lomu. Tāpēc bērni vienmēr cenšas attaisnot savu vecāku cerības. Un te nu sanāk, ka meitenes ir  - pašpuikas un zēni - memmes dēliņi. 

Ja esat nokļuvuši tādā situācijā, kad gaidīts ir viena dzimuma bērniņš, bet sagaidīts  - cita dzimuma bērniņš, saņemieties, pieņemiet šo faktu, jo katrs bērniņš dzimst ar noteiktiem uzdevumiem un dzīves mērķiem, un to realizācijai ir nepieciešams tieši konkrētais viņa dzimums. 

Bet, ja tomēr nespējat ar to samierināties, ir jāsaprot, kāpēc vēlaties tieši konkrētā dzimuma bērniņu. Kādas nerealizētas savas personīgās vēlmes jūs gribat pārlikt uz vēl nedzimuša bērniņa pleciem? Kas mainīsies no tā, ka jums dzimis cita dzimuma bērniņš?

Galvenais ir - lai bērniņš būtu gribēts un vesels. 

Noslēguma secinājumi, kas jums var noderēt:

Mīļās māmiņas, īpaši tās, kas gaida pirmos bērniņus, atcerieties, ka, ja jūsu ģimenē dzimst viena dzimuma bērniņi, tie tik un tā ir jāaudzina katrs citādāk:

- Nesalīdziniet pirmo ar otro;

- Centieties pirkt jaunas lietas gan vienam, gan otram. Citādāk bērniem savā starpā var rasties liekas greizsirdības izpausmes, kas var pāraugt nevēlamās negatīvās emocijās vienam pret otru. 

- Gan skolas lietās, interesēs, gan raksturā, it visā - katram no bērniem ir nepieciešama individuāla pieeja. Lai vecākais darbojas mūzikas jomā, jaunākais lai spēlē futbolu, ja vien tā vēlas. Katram ir jābūt savam "psiholoģiskajam laukam", kur tikai viņš var kļūt par pirmo. Tad arī jūs leposieties ar saviem bērniem. 

Ja runājam par dažādu dzimumu bērniem, tādu stingru nosacījumu nav, lai gan individuāla pieeja, protams, paliek spēkā. 

Vieglas dzemdības un vēlu veiksmīgi kļūt par māmiņu!

"Art-perspective" centra psiholoģe, art-terapeite