Cilmes šūnas – nākotnes iespēja!

21. Sep 2012, 15:51

Jau pagātnei pieder apgalvojums, ka placenta, nabassaite un tajās palikušās asinis pēc bērna piedzimšanas ir vien nevajadzīgi bioloģiskie atkritumi.

Pēdējo 20 gadu laikā pasaulē aizvien vairāk tiek pētītas nabassaites cilmes šūnas un zinātniskie atklājumi ir pārsteidzoši - ir pierādīts, ka ar cilmes šūnu palīdzību var ārstēt dažāda veida ļaundabīgos audzējus - limfomas un leikēmiju, miokarda infarkta gadījumus, tās izmanto arī kaulu smadzeņu transplantācijā. Pētījumi turpinās, tadejādi tas nozīmē vien to, ka šo cilmes šūnu pielietojums nākotnē būs vēl plašāks.

Kas ir nabassaites cilmes šūnas?

Cilmes šūnas, kas iegūtas no nabassaites, ir spējīgas pārveidoties jaunās asins šūnās, neironos, muskuļu šūnās, acu šūnās, aknās, nierēs, plaušās, kaulu smadzenēs un citās cilvēka organismam svarīgās šūnās. Turklāt tām piemīt unikalitāte aizstāt tās šūnas, kas zaudētas slimības vai negadījuma rezultātā. No vienas nabassaites iegūst aptuveni 800 miljonus šūnu, kas vēlāk var būt pietiekams skaits liela bērna vai pieaugšā ārstēšanai. Zinātnieku vidū valda uzskats, ka no nabassaites iegūtās cilmes šūnas ir ar lielāku potenciālu kā kaula smadzeņu cilmes šūnas, kuras iegūtas no pieauguša cilvēka, jo tās ir mazāk agresīvas, līdz ar to nepastāv šūnu nesaderības draudi un inficēšanās risks, kas nereti notiek, ja cilmes šūnas tiek ņemtas no cita donora.

Pirmo reizi cilmes šūnas, kas iegūtas no nabassaites, izmantoja 1988.gadā. Transplantācijas rezultātā tika izglābta dzīvība zēnam, kuram konstatēja anēmiju īpaši bīstamā formā..

Cilmes šūnu izmantošana Latvijā

Galvenie cilmes šūnu pētījumu virzieni pasaulē ir trīs: kardioloģijā, endokrinoloģijā – diabēta slimnieku ārstēšana, lai panāktu neatkarību no insulīna, un neiroloģijā – izkaisītās sklerozes terapija.

Lai arī Latvijā pagaidām lielākoties izmanto cilmes šūnas, kas iegūtas no pieauguša cilvēka kaula smadzenēm, speciālisti ir pārliecināti, ka nākotnē nabas saites cilmes šūnas pie mums izmantos tik pat intensīvi, kā kaimiņzemēs un citur ārvalstīs. Mūsu medicīna nebūt neatpaliek, tā attīstās līdzi laikam.

Stāsta ginekoloģe Zane Krastiņa: „Šobrīd cilmes šūnas ir drīzāk eksperimentāla medicīna nekā standarts. Ir skeptiķi un piekritēji. Es, kā mūsdienīgs ārsts, tomēr domāju, ka jāmudina cilvēki nabassaites šūnas saglabāt. Par cilmes šūnām daudzi mēdz teikt, ka tās nav vajadzīgas, bet domāju, ka tā ir nākotne. Iespējams, ka jomās, kurās patlaban medicīna ir bezspēcīga, pēc dažiem desmitiem gadu būs iespējams palīdzēt. Līdz ar to tagad ir iespēja spert šo soli un cilmes šūnas iegūt, jo pēc tam to nevarēs izdarīt.”

Vai vecāki Latvijā aktīvi saglabā savu bērnu nabassaites cilmes šūnas?

Jau pirms dzemdībām, domājot par gaidāmo bērniņu, interesējoties par to, kas viņam būs nepieciešams, nereti vecāki atrod arī informāciju par cilmes šūnām. „Dažkārt sievietes jautā man, ko es par to domāju, citreiz paši vecāki nolemj saglabāt cilmes šūnas. Ir pacientes, kurām pati iesaku spert šo soli. Varbūtība, ka bērnam tās nākotnē var noderēt, pastāv”, skaidro Z.Krastiņa.

Daktere arī norāda, ka patlaban aptuveni 20% no viņas pacientēm nolemj saglabāt nabassaites cilmes šūnas. Kā liecina statistika, Latvijā kopumā cilmes šūnas dažādās privātās bankās saglabājušas 1500 māmiņas, citās valstīs novērota lielāka vecāku aktivitāte.

Jāpiebilst, ka patlaban pasaulē ir vairāk kā 200 nabassaites cilmes šūnu banku.

Iespējas šodien un rīt

Pasaulē patlaban norit vairāk nekā 300 klīniskie pētījumi, kur kā vienīgo vai papildus avotu izmanto no nabassaites iegūtās šūnas, skaidro Šūnu transplantācijas centra direktors Ēriks Jakobsons, kurš pieņēmis pozitīvu lēmumu, saglabāt sava bērna nabassaites asinis. Lielais vairums šo pētījumu saistīts ar hematoloģiskām saslimšanām. Piemēram, Eiropā hematoloģisko saslimšanu ārstēšanā 2008.gadā nabassaišu cilmes šūnas izmantotas ap 700 gadījumos.

Stradiņa Slimnīcas šūnu transplantācijas centrā patlaban izmanto tikai pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Tai pat laikā Ē.Jakobsons atzīst, ka situācijā, kad bija jāoperē četrus mēnešus vecs zīdainis, kaulu smadzeņu punkcijas vietā, iespējams, būtu bijis drošāk un ērtāk izmantot nabassaites cilmes šūnas.

Tehniski Ē.Jakobsons neizslēdz iespēju, ka tālākā nākotnē Šūnu transplantācijas centrā varētu izmantot nabassaites asinis. Pastāv cerība, ka centrā būs arī savas saldēšanas jaudas šūnu ilgtermiņa saglabāšanai, kas nepieciešama jaunu produktu izstrādei un kvalitatīvai bioloģiskā materiāla uzglabāšanai tepat Latvijā.

Patlaban jāapzinās, ka uzreiz tehnoloģiju ziņā medicīnā brīnumi nenotiks, tāpēc cilmes šūnu saglabāšana lielā mērā ir kā sava veida apdrošināšanas polise, kura varētu arī noderēt.

Daži veiksmes stāsti

Medijos aiz vien biežāk ir dzirdēts par ģimenēm, kuras stāsta par veiksmīgām atveseļošanās iespējām pēc transplantācijas.

Piemēram, Amerikā kāda māte raksta, ka viņas tagad nu jau11 gadus vecajam dēlam divu gadu vecumā tika konstatēta leikēmija un, pateicoties iespējai saglabāt jaunākā dēla nabassaites cilmes šūnas, vecākajam dēlam noteika veiksmīga ārstēšana un transplantācija. Tā bija veiksmīga, jo abu brāļu šūnas izrādījās saderīgas.

Raiena un Džeinas meitai Klojai gada vecumā tika diagnosticēta cerebrālā trieka. Laimīgā kārtā vecāki bija saglabājuši meitas nabassaites cilmes šūnas, kuras klīniskā pētījuma ietvaros pēc tam tika izmantotas slimības ārstēšanā. Progress bija manāms un labās pauses paralīze pamazām atkāpās, par ko brīnījās gan meitenes ārsts, gan priecājās vecāki. Ārstēšana notika klīniska pētijuma ietvaros, tomēr vecāki ir priecīgi, ka patlaban viņu bērns spēj kustēties un baudīt īstu bērnību.