“Hormonu vētras” - oo , čau!

Foto, blogā - ilustratīva nozīme.. 

Ja visu grūtniecību es jutos tiešām labi, “ar dzīvi apmierināta”, par neko nesatraucos un biju darbos līdz ausīm.. tad šīs sajūtas beidzās tieši divas dienas atpakaļ ?

Mani beidzot piemeklēja grūtnieču hormonu trakošana, par ko biju jau ilgstoši lasījusi un dzirdējusi no citām man apkārt esošajām māmiņām, kā viņām grūtniecībā garastāvokļa maiņas piemekle/ja teju katru stundu.. 

Kas tad ar mani notika? 

Sestdienas vakarā , es pēkšņi, tiešām pēkšņi, sāku baidīties no dzemdībām! Nē , nu protams! Ne jau bez iemesla.. dzemdību datums strauji tuvojas, nedēļas jau 34 un skaidrs, ka manu prātu arvien biežāk un biežāk pārņem domas par lielo satikšanās dienu. 

Un ziniet?! Teikšu godīgi- gaidīt dzemdību dienu pirmajā grūtniecībā (personīgi man) bija krietni vieglāk , kā gaidīt otro dzemdību dienu. Es nevaru apgalvot, ka tā ir un būs visām- bet šādas domas ir man. 

Ja pirmajā grūtniecībā tuvojoties dzemdību datumam es baidījos par to, ka viss būs nezināms , cik ļoti sāpīgas būs dzemdību kontrakcijas un kā tas viss notiks?! .. 

tad tagad, manas bažas ir par to, ka viss ir zināms, + pirmā bērniņa menedžments - kam atstāt?! Ko darīt, ja dzemdības sākas naktī , ja nevaru sazvanīt mums sarunāto pieskatītāju, ja nu tomēr nepaspēsim , ko darīt tādā, un tādā situācijā un līdzīgas domas uz rinķi..

Visas brīvdienas pavadīju tiešām tādā raudulīgā satraukuma noskaņojumā. Te vienu brīdi saprotu- ka mans plāns ir diezgan OK jau sagatavots, te otru - atkal kāda jauna baža un domas.. a ja nu..?!

Divas dienas šādi pavadot - ejot pirmdienas vakarā Eliotam pakaļ uz dārziņu, saņemu no Edgara whatsapp ziņu- mēs šovakar dodamies vakariņās! Galdiņu jau norezervēju - 19:00 mums jābūt centrā, esat gatavi! 

Baaaaac, cik ļoti tas man bija vajadzīgs!  (To sapratu pēc vakariņām) 

Mēs protams ceļā izrunājām atkal manas bažas, par ko es satraucos. Edgars ļoti  atbalstoši mani nomierināja, ka mēs tiksim ar visu galā - mums viss izdosies un viss sanāks kā esam ieplānojuši. Lai tagad par to nesatraucos, viņš visā piedalās un plāno kopā ar mani un vienkārši baudām vakaru.

Pieminēšu, ka pa dienu jau biju arī paspējusi draudzenei izkratīt sirdi un apraudāties par šo visu..

Bet pēc vakariņām es biju tiiiik pozitīvi uzlādēta. Mazliet nomainījām vidi - es sapratu, ka man tiešām palīdz mani atbalsta cilvēki - cilvēki, kuriem no sirds es varu uzticēties un izkratīt sirdi par katru mazāko lietiņu kas mani satrauc. Un svarīgi jau nav kāds konkrēts ieteikums vai padoms - man svarīgi ir tikt tikai uzklausītai un atbildes es zinu jau pati. Viss būs labi ! 

Kautkā tā pagāja manas brīvdienas ?

Šodien tikos arī ar savu līgumvecmāti- stāstīju  savus nedēļas nogales “pārdzīvojumus” un arī viņam man smaidot saka- viss normāli. Tā notiek! Tev viss izdosies! 

Tagad atkal esmu mierīga. Atkal gatava darbiem . Plānotājs pildās pa stundām, un es zinu, ka mēs topošās māmiņas ar visu tiksim galā - pat , ja “hormonu vētras “ augstākajā puntā tā galīgi neliekas , atceries, mēs visas tā ik pa brīdim jūtamies ??