Kling Klang esam klāt!

Dodoties ciemos pie tālās latgales omes (tās noteikti ir vismaz 3 dienas):

• Noteikti vismaz 30 pamperi, protams, mitrās salvetes, jo mājā nav pieejama vanna vai duša, ir tikai pirts, ka bērna dibenu būtu iespējams nomazgāt zem tekoša ūdens, un pārtinamais paladziņš;
• Protams drēbītes, katrai dienai savs bodijs, jo ēdam piebarojumu, patīk pasmērēties...lai būtu ko nomainīt, arī tad, ja saslapinās vai sasmērējas;

• Trauciņi un krūzīte;
• Pēc vienas ciemošanās reizes sapratu, ka bez sava mazā blenderīša nu nekādi...caur sietiņu spiesto dārzeņu biezeni bērns ēda nelabprāt, tāpēc, lai mazais būtu apmierināts, nu somā tik likts līdzi;
• Vēl somā tiek likti vitamīni un nepieciešamie līdzekļi mazuļa ikdienas apkopšanas procedūrām;

• Un protams rotaļlietas – dažāda tipa, kas rūpējas par mazā izklaidi, tās ir vismaz 8 gb...lai ir ko nomainīt!

Ome vienmēr ir laikus parūpējusies par to, lai istabas būtu tīras, un dēliņš droši varētu rāpot pa grīdām, taču ziemas laikā lielākoties tas izpaliek, jo lauku mājā ir visai auksta grīda, lai dzīvotos pa zemi. Tāpēc bieži vien, atrodoties ciemos, mazuļa iespējas ir daļēji ierobežotas, ar to, kādas tās ir mājās. Nākas vairāk piedomāt pie tā, kā izklaidēt brīžos, kad viss jau ir apnicis. Nelielas problēmas sagādā gulēšana, jo istabas atdala koridoris ar divām durvīm, un ja mazais pamostas, to nevar dzirdēt, tāpēc nākas, gandrīz, ik pusstundu iet skatīties...un taka mazais pieradis čučēt klusumā...nekas cits neatliek, kā guldīt tālajā istabā. Nākotnē noteikti būs jāiegādājas bērnu rācija, kas palīdzēs pieskatīt mazuli!

Tā, kā arī neesam vienīgie mazbērni, mums ir arī māsīca (1,5 gads), tad juceklis ir lielāks, nākas mazo pieskatīt, jo masīca ir zinātkāra, ar savām rociņām interesē aptaustīt visu, arī brālēna actiņas, mutīti, rociņas, utt. Arī gulēšana līdz ar to tiek sadalīta pa istabām, jo māsīcas skaļā iemigšana traucē dēliņam – ka viņa atbildes reakcija uz to ir raudāšana, kad pats mēģina iemigt. Tā tagad ir mācība pēc vienas visai skaļas sadziedāšanās!!! Nākas rast kompromisus gulēšanas jautājumos, jo man dēliņš pa dienu mēdz gulēt no 2-3 reizēm, bet māsīca labi ja 1 reizi. Un tad nākas māsīcu gulēšanas laikā turēt nostatus no tālās istabas, lai dēliņš var izgulēties.

Tā, kā neesam vēl lieli rāpotāji un staigātāji netik...atvilknes un plaukti pagaidām šiverēti netiek, taču, mēģināšu iemācīt savam dēliņam, ka pa tām ložņāt nedrīkst, ka viņam ir savas mantiņas ar kurām spēlēties, un tas, kas stāv atvilknēs un plauktos nav domāts viņam. Mēģināšu radīt viņam tādu vidi, lai pieaugušo lietas viņu tik ļoti neinteresētu. Redzēs, kā ar to visu ies... :D

Dodoties ciemos pie draudzenēm ar bērniem:

Anita – Esmeraldai 8 gadi, Artūram 1g.3men.;

Evita – Emīlijai 4 gadi;

Lolita – Ralfam 10 mēn.;

Dace – Martai 5 mēn.

Lāsma – Sabīnei 1,5 gads;

• Vismaz 5 pamperi, mitrās salvetes un pārtinamais paladziņš;

• Vienmēr ielieku arī kādu rotaļlietu, lai ir arī pašiem savas un var padalīties ar citiem bērniem;

• Ēšanai līdzi tiek ņemta krūzīte, karotīte un veikalos nopērkamie gatavie biezeņi, lai jebkurā mirklī pa rokai ir gatavs biezenis, ar kuru aizpildīt izsalkušo punci;

Ar gulēšanu ciemojoties pie draudzenēm nekad nav bijusi problēma, vienmēr tiek ierādīta vietiņa, kur mazais var netraucēti pagulēt. Dēliņam ļauts spēlēties ar citu bērnu mantiņām, tā iemācot arī bērniņu, pie kā ciemojamies, dalīties arī ar citiem. Kā arī ļauts izmantot dušu, vai jebkuru citu telpu kādai no vajadzībām, piem., krūts barošana, pampera mainīšana.

Priecājos, ka pie draudzenēm var justies tik pat mājīgi, kā savās mājās...neizjūtot nekādu diskomfortu, bet ievērojot citas mājas kārtību un režīmu. Apzinoties, ka tomēr esam ciemiņi.

Ja ciemiņus uzņemtu mēs:

• Liekam justies ciemiņiem ērti un mājīgi;
• Labprāt padalamies ar mājās aizmirstiem pamperiem, salvetēm, vai pat drēbītēm, ja trāpās īstais izmērs;
• Pabarojam gan mammas, gan bērnus;
• Saskaramies arī ar to, ka ir bērni, kuri ložņā pa visām atvilknēm un plauktiem, kas man nav diez ko pieņemams, un šeit saskaros ar to, ka dažas draudzenes jūtas pārāk brīvi, un neseko līdzi tam, ko aiztiek viņu bērni, pieraduši, ka var mājās darīt ko grib, un šeit brīžam nezinu kā rīkoties, neizraisot nevajadzīgu konfliktu;
• Vienmēr ir pieejams bērnu stūrītis, kurš tiek regulāri kopts, mantiņas tīrītas un gatavas rotaļāties;
• Ciemiņi mums patīk arī tāpēc, ka ir iespēja man parunāties ar draudzenēm, un arī Gustavam iespēja savā bēbju valodā pakomunicēt ar citiem bēbjiem un iemācīties ar tiem draudzēties un kopā spēlēties.

 Ciemos dodamies jau kopš 2 mēnešu vecuma, esam gājuši gan raudzībās, gan vienkārši ciemos labi pavadīt laiku, gan uz dzimšanas dienām. Pagaidām nav nācies sastapties ar lielām problēmām vai nelabvēlīgu attieksmi, lai kādu no saviem draugiem, ģimenes locekļiem neapciemotu vairs. Drīzāk pie nelieliem sīkumiem esam iemācījušies pielāgoties, un nedaudz „sakostiem zobiem” tos pārdzīvojam.

Ciemošanās dod jaunas emocijas, piedzīvojumus un piepildītāku dienu – to arī visām māmiņām novēlam!

Bet nekur nav tik labi - KĀ MĀJĀS!!!