FOTO: Pirmās attīstošās rotaļlietas

Pirmās rotaļlietas parasti raudzībās bērniņam sadāvina gan radi, gan draugi, arī paši jaunie vecāki steidz iegādāties košās, interesantās mantas un nereti plašajā piedāvājuma klāstā apmulst. Vai tiešām viss, ko var atrast veikalos, veicina bērniņa attīstību? Varbūt var rotaļāties bez rotaļlietām? Kā rotaļāties ar pavisam mazu zīdainīti? Fizioterapeite Kristīne Baranova dalās pieredzē un idejās, kādas būtu piemērotākās rotaļlietas un rotaļas bērniņiem līdz gada vecumam. 

NĀC UZ KLAUDIJAS HĒLAS NODARBĪBĀM MĀMIŅU KLUBĀ->>> 

Runājot par rotaļu, būtu jānodala divi jēdzieni - brīvā rotaļa, kas ļauj bērnam brīvi rotaļājoties attīstīties gan fiziski, gan garīgi un fizioterapija, kur tiek izmantoti rotaļas elementi, lai sasniegtu kādu fizisku mērķi. Lai stimulētu bērna kustību attīstību, protams, var izmantot gan rotaļlietas, gan pārvērst vingrošanu spēlē, tomēr dažkārt tas arī var traucēt. Ja, piemēram, bēbim ir grūti nogulēt uz vēdera, grabuļa kratīšana „pie auss” viņu tikai nokaitinās un būs dusmas gan uz grabuli, gan uz to, ka jāguļ uz vēdera.

Fizisko aktivitāti bēbītim veicina ar rotaļlietām, lai viņam rodas interese, jo, kad rodas interese, tad tai seko arī kustība. Bieži vien šī intereses veicināšana bērnam šķiet kā spēle, piemēram, bērns sēž, pienāk pieaugušais, un saudzīgi pagrūsta mazuli no visām pusēm. Bērniņš var smieties, viņam tas patīk, tai pat laikā šajā mirklī notiek līdzsvara treniņš. Nevajadzētu bērna interesi ievirzīt vēlmē vertikalizēties, respektīvi, celties kājiņās un paņemt kādu mantu no plaukta, jo bērnam jāceļas kājās tad, kad viņš tam ir gatavs, nevis intereses pēc „jāvelk” ar rokām sevi augšā.

Pirmās rotaļas un rotaļlietas

Kas attiecās uz rotaļlietām – jo vienkāršākas ir mantas, jo labāk, tādēļ, ka tādā veidā tiek attīstīta bērna fantāzija. Dzīvē īstenībā nav svarīgi, cik cilvēki ir naudīgi, bet gan tas, cik daudz viņi māk iztēloties, un cik bagāta ir viņu fantāzija. Tādēļ lūgums vecākiem – nepirkt, kas pagadās, kas pašiem patīk. Pieaugušajam patīk košas krāsas, kad skan, grab, bet bērnam tas nav vajadzīgs. 

Rociņas

Pirmais vingrojums – rotaļa ir saistītas ar ķermeņa kontaktu: plaukstu izpēte, pēdiņu izpēti. Pirmā rotaļlieta zīdainim ir rociņas. Ar rociņām bērns vislabāk var spēlēties, viņš rokas saprot, redz, rokas kustās. Pieaugušo uzdevums ir viņam rociņas parādīt, lai vieglāk tās būtu „atklāt” bērniņu var pozicionēt - nolikt guļus uz vēdera, vai sāna. Arī pieaugušo rokas ir ļoti interesantas, tās var aplūkot, pagaršot, pie reizes bērns attīsta tausti, pieskārienus. Rotaļāties var arī ar pēdiņām. Pēdiņas var salikt kopā, atvērt vaļā, pielikt pie mutes un noglāstīt ar plaukstiņām. Tā bērniņš iepazīs savu ķermeni un koncentrēsies uz viduslīniju, kā arī tiks veicināta plaukstiņu atvēršanās.

Audums un krāsains attēls

Kā vienu no pirmajām rotaļlietām bērnam var piedāvāt lupatiņas, lakatiņus un dažādas faktūras audumus. Tās ir mantas, ko jaundzimušais var satvert, sajust. Bērns var sajust, ka ir dažādi materiāli, citi patīkamāki, citi nē. Pieaugušo uzdevums ir pareizi, precīzi un īstajā laikā piedāvāt bēbītim paspēlēties. Ja bērniņš raud, tad, vecāki nemudinās mazuli spēlēties, bet tad, kad viņš ir paēdis un nomodā, tad gan!

Mazulim noteikti patiks vērot apkārtni, vecāki var pie sienas pielikt vai nu melnbaltu, vai krāsainu attēlu. Nākamais solis varētu būt kāda krāsaina puķe pie bērna gultiņas, lai apkārt nav viss raibs, bet ir viens akcents. Bērns pētot un skatoties to ieraudzīs. 

Čabošās un čaukstošās mantas

Nākamajā vecuma posmā bērniņam jātrenē gulēšana uz vēdera. Mamma arī tad atrodas uz vēdera bērnam pretī, var piedāvāt pieskarties dažādām lietām, tām pašām lupatiņām. Vecākiem vajadzētu pēc iespējas mazāk izvēlēties grabuļus, jo mazs zīdainītis vēl šo skaņu neuztver. Bieži vien mazulis pats nobīstas no grabuļa, tad to noteikti nevajadzētu dot.

Vislabākās ir mantiņas, kas neizdod spalgu skaņu, bet satverot čab, grab. Piemēram, mīkstā bumba vai lupatiņa ar čaukstošu pildījumu. 

Ļoti jauka rotaļlieta ir koka krelles, kas skan, grab un šī skaņa ir dabiska. 

Vecākiem vajadzētu ļoti pārdomāt aktivitātes centru iegādi, jo tie ir tik koši, viss skan, bēbītis vienkārši apjūk no piedāvātā. Reāli bērnam vajadzētu pēc iespējas vienkrāsaināku un plānāku sedziņu, lai mantiņa uz šī pamata izceltos. 

Mantiņu var arī nolikt vienkārši kaut kur maliņā, bet ar mantu vecākiem nav jāuzbāžas, to var bērnam „rekomendēt”. Noteikti nevajag pārspīlēt ar mantām, jo mazāk, jo labāk!

Bumba un riņķis no klūdziņām

Nākamais solis ir velšanās – ja bērniņam tas labi neizdodas, tad vecāki palīdz, noliekot priekšā arī mantiņu kā stimulu. Ļoti noderīgi veikali vecākiem ir ziedu veikali jo ziedu dekorus var lieliski izmantot kā bērna spēļmantas. Piemēram, no klūdziņām pītā bumba noteikti bēbim patiks, jo tā ir viegla, tajā var iebāzt pirkstiņus caurumos, papētīt. Bumbiņa var arī izkrist no rociņām, aizripot, bet bērniņš griežas pakaļ, tā tiek veicināta velšanās. Tieši tāpat ir riņķīši, kas ir sapīti no klūdziņām, tie ir pietiekoši viegli, jo mantas nekādā gadījumā nedrīkst būt smagas. Bērniņš apčamda mantu, paceļ, pārliek no vienas rokas otrā, pieskaras mutei, pieskaras kājām utt. Tādā veidā arī notiek bērna attīstība. Ja mantiņa izkrīt, tad tā arī neaizripo tālu, bērns spēj tai pagriezties pakaļ. Tieši tāpat var izmantot badmintona volāniņu – tās ir interesants priekšmets, to var droši pagrauzt un tam izkrītot no rociņām, bēbītis gribēs pagriezties šai mantiņai pakaļ, tātad- trenēsies velties. 

ATCERIES: Mantiņu nedrīkst piedāvāt tikai pa vidu, bet to ir jāpiedāvā no visām pusēm, no viena sāna, no otra. No sākuma bērns tai sekos ar acīm, tad griezīs galviņu, vēlāk jau stieps pakaļ rociņu, griezīsies pats pakaļ.

Spēles sēdus

Ja bērniņš pats patstāvīgi ir apsēdies, var veikt sekojošu fizisko rotaļu – pieaugušais apsēžas bērnam aizmugurē, un var mazulim celt augšā kājas, šūpoties, pagrūstīt mazuli, var arī pasēsties pretī un dot mantiņas, lai bērns nedaudz pastieptos tās paņemot, bet mantu tur tādā attālumā, lai bērniņš var pieliekties, paņemt mantu un atgriezties iepriekšējā pozīcijā. Svarīgi, ka visas kustības notiek mierīgi, lēnām. 

Sēdus var bērniņš likt kastītēs mazus priekšmetus. 

Bērniem ļoti patīk arī aplūkot sejas. Tādēļ mazulim der arī kāda viena liela mīkstā mantiņa, kurai var izpētīt seju, meklēt degunu, muti, ausis, piemēram, liels lācis.

Kustīgās mantas

Nākamais solis ir četrāpus pozīcija. Bēbi var arī uzlikt tētim uz ceļiem ar punci uz leju un tētis kustina kājas, tā arī tiek trenēta līdzsvara izjūta. Mazulītim var piedāvāt lietas no virtuves – plastmasas krūzītes, glāzītes, bļodiņas. Kad bēbītis sāk sēdēt un rāpot, var piedāvāt kustīgākas mantas, kas mudina bērniņam doties mantām pakaļ.  

Tad, kad bērns ir lielāks, viņam jāpiedāvā vairāk mantiņas. Vecāki arī paši jūt, ar ko bērns spēlējas vairāk, protams, neatņem bērniņam mantas, ar kurām viņš ir spēlējies agrāk, bet piedāvā jaunas, piemēram, to pašu piramīdu.

Nevajadzētu arī uzspiest bērnam spēlēties ar to, ko vecāki uzskata par nepieciešamu pēc izlasītās informācijas dažādās grāmatās. Tik, cik bērns ir gatavs, tik viņš var arī sasniegt, bet zīdaiņa attīstība ir jāzina, lai saprastu, ko kurā vecumā jāpiedāvā, lai nav tā, ka bērnam esošās mantiņas ir apnikušas

Rotaļāšanās process

Dažkārt, novērojot pieaugušo un bērnu no malas, liekas, ka nevis mēs mācam bērnam rotaļāties, bet mēs gribam ar viņu rotaļāties. Tas nav īsti pareizi. Vecākiem otrajā plānā un bērnu novērot, ļaujot viņam spēlēties vienam. Katram bērnam, tāpat kā pieaugušajam ir jāpabūt vienatnē – jāmācās sajust, pavērot, ieklausīties un mācēt sevi nodarbināt ar to, kas tajā brīdī ir pieejams. Protams, tas nenozīmē, ka bērniņš ir jānoliek uz grīdas un mammai jāiet projām. Māmiņai ir jābūt bērna tuvumā, mazulim ir jāzina, ka viņš atrodas drošībā, bet, ka neviens netraucē viņam darboties pašam. Ja bērns prot nodarbināt sevi jau tik agrīnā vecumā, viņš pratīs nodarbināt sevi arī pusaudžu vecumā.

Bērnam brīvajā rotaļā jāļauj spēlēties nesteidzīgi, lēnām, jo katram bērnam ir savs ritms. Tādēļ dienā vajadzētu arī būt iedalītam laikam rotaļām – kad mazulis parotaļājas ar vecākiem, kad pats ar sevi, kad pavingro utt. Kad mazulīti liek spēlēties, videi jābūt pieklusinātai, nevajadzētu paralēli skatīties televizoru, staigāt turpu, šurpu utt.

Vecākiem, spēlējoties ar mazuli, pašiem jāiejūtas bēbīša ādā, jānoguļas kopā ar viņu uz grīdas, jāspēlējas ar mantām, jāpaveļas uz sāniem utt., lai labāk bēbīti izjustu.

Pašgatavotās rotaļlietas

Bērna taktīlās sajūtas attīstīs tieši dabiskie materiāli, tādēļ tie arī ir vislabākās rotaļlietas. Dodoties pastaigās, vecākiem ir jāvāc dabiskie materiāli, tas noteikti noderēs fizisko attīstību veicinošām aktivitātēm, piemēram, akmentiņus var salikt kastītē un likt uz tiem pēdiņas, tas stimulēs līdzsvara attīstību. Tieši tāpat var darīt ar čiekuriem. 
Gliemežvākus var sabērt kastītē un mazulis var tos lasīt, „pārskaitīt”, utt.

Māmiņa un tēti – galvenais, lieciet lietā fantāziju un centieties pēc iespējas biežāk iejusties mazuļa ādā, tad rotaļāšanās būs patīkams notikums gan jums, gan bēbim!

Māmiņu Klubs