Denīzei ir gads un trīs nedēļas un beidzot varam palielīties! Denīze ir spērusi savus pirmos trīs solīšus.
Lai arī saprotu un nesteidzinu meitu ar staigāšanu,tas nav vajadzīgs. Tik un tā mēs ļoti gaidījām ,kad brašā stāvētāja sāks tipināt.
Tas ,ka mazais patstāvīgi pakustas kaut solīti uz priekšu ir fantastisks skats. Un pirmie divi trīs soļi ir mirklis,kad acīs ir asaras un no prieka gribas lēkt gaisā. Cītīgi centos nofilmēt kā Denīze spēlē bumbu un ar kādu sajūsmu viņa izmanto savu jauno prasmi. Tētis to visu vakarā skatoties bija tik lepns- to varēja sejā izlasīt! Mana meita staigā!
Tomēr kārtīgi vēl viņa nestaigā.Šie solīši ir reizi dienā tikai . Un šodien viņa vispār nav spērusi ne soli- pārvietojas tikai rāpojot. Tā ka viss vēl procesā. Mācāmies stāvēt, nedaudz pārrvietoties,bet turpinām aktīvi stiprināt muguru un rāpojam!
Liela malacīte🌷 Apsveicu vecākus ar meitiņas pirmajiem pastāvīgajiem soļiem lielajā dzīvē👍🤗
Super! 🌷 Atceros ka Emīls man sāka 😀
super! 🌷
Bet brāli ar savu jauno prasmi vēl nav iepriecinājusi,bet šis vakar ļoti gaidīja,kad māsa rādīs kā staigā😀