Braucam lūkot Engures molu kopā ar bebīti

Vakar vakarā izdomājām, ka jaaizbrauc līdz Engures molam, lai redzētu cik tad tā jūra tālu attkāpusies. Domāts darīts, visu ātri sapakojam un aidā uz jūru. Īstenībā kopš mūsu mājās ir bēbis, tad visi braucieni sākas ar pakošanos, jo bēbis ir tak mazs boss par kuru jāpadomā 100 soļus uz priekšu. 

Aizbraucām līdz molam un sākās baigie brīnumi, jūra tiešām ir attkāpusies un diezgan labu gabalu no pierastā krasta. Jocīgi bija staigāt pa turieni, jo tur tak parasti ir ūdens, a tagad smiltis un mazas planķkas. Vienīgais labums no tā visa bija tas, ka ar ratiem viegli bija braukt.

Jūra bija pilna ar putniem, tas jau kā standartā, kad gaijputni atgriežas atpakaļ, tad daļa kā pagaidu mītni izvēlas jūru, jo gulbīšu ar bija diezgan daudz.

Raivo kā jau žipčiks, paspēja saslapināties no kājām līdz augšai, bet nu tas tak ir puika un puikām tak piedzienās nedaudz trakulības.

Bēbis kā jau bēbis tik gulēja un visu skaistumu palaida garām, bet domājams, ka putnu dziedāšanu dzirdēja.

Nevaig nemaz daudz, lai forši pavadītu laiku kopā ar ģimeni.