Audzinām meitu: Zīdaiņa vecums

No tā, kā veidosies meitiņas attiecības ar māmiņu, ir ļoti daudz kas atkarīgs. Cik ļoti māmiņa ir pieķērusies meitiņai? Cik ļoti - meitiņa mammai? Vai vecāku cerības netika salauztas, saprotot, ka gaidāma ir meitiņa, nevis dēls?

Psiholoģijā ir pat tāds jēdziens - "dzimuma rasisms", kas izpaužas kā vecāku vēlme tikai pēc noteikta dzimuma bērniņa. Un kas tikai netiek izdomāts, lai ieņemtu šī noteiktā dzimuma bērniņu. Diētas, cikla fāzes, mēness kalendārs.. Un beidzot, grūtniecība iestājas! Un pirmais jautājums, ko topošie vecāki uzdod USG kabinetā, ir par bērniņa dzimumu.

Gaidīji dēlu, bet piedzima meitiņa?

Vai tiešām tik ļoti svarīgi ir zināt? Nereti gadās, ka bērniņš, kam dzimumorgāni nav tie, kurus vecāki gribētu redzēt, jūtas atstumts un negribēts jau gaidību laikā.

Ja kāds no topošajiem vecākiem ir kategoriski noskaņots tikai uz meitiņu vai dēlu, tas liecina par to, ka savulaik šis pieaugušais pats ir bijis atstumts no vecāku puses, jo arī viņš ir pievīlis vecākus šajā ziņā, piedzimstot tieši kā šī dzimuma pārstāvis. Te būs interesants piemērs.

Piemērs

Marijai ir 28 gadi, viņa gaida pirmo bērniņu. Viņa ginekoloģei sūdzas, ka viņas "meitiņa" bieži vien ļoti aktīvi kustas, pat tā, ka mammai kustības ir sāpīgas, mammai ir miega traucējumi un apetītes zudums. Šie simptomi parādījās Marijai pēc tam, kad viņa USG uzzināja, ka gaidāma meitiņa. Pati Marija savā ģimenē ir trešā un jaunākā meita. Viņai ir divs vecākas māsas, vecāki tajā laikā sapņoja par dēliņu, bet piedzima meitiņa. Un viņas sirds dziļumos dzīvoja aizvainojums uz vecākiem, tas kalpoja par iemeslu, kāpēc Marija ļoti bieži strīdējās ar vecākiem, sevišķi ar mammu. Dodoties uz reiki nodarbībām Marija saprata un piedeva savai mammai, šī piedošana deva viņai spēku pieņemt pašai savu meitiņu. Asaru vairs nebija, parādījās apetīte, kustības kļuva mierīgākas un aizkustinošākas. Un pēc sešiem gadiem Marijai bija jau divas brīnišķīgas meitiņas, kuras viņa ļoti, ļoti mīl. Starp citu, arī attiecības ar mammu kļuva daudz jaukākas, jo Marija beidzot bija palaidusi vaļā seno bērnības aizvainojumu.

Kā tu sauc savu mazo meitiņu? Viņa ir  - tava saulīte, skaistulīte, zvaigznīte, princesīte, vai arī mazais ruksis, kam atkal jāmaina autiņbiksītes? Kā mamma bērniņam izrāda savas mātes jūtas? Kā prieku un laimi, vai kā grūtu, nepateicīgu darbu? Protams, zīdainis sākumā nesaprot īsto tavu vārdu jēgu, bet viņš lieliski saprot tavas emocijas, noskaņojumu, uztver tavu intonāciju, kas dažkārt var pat pateikt vairāk kā vārdi. Zemapziņā bērniņš sāk uzdot sev jautājumu, vai tas, ka rodas bērni, ir labi vai tomēr slikti? Maigajā zīdaiņa vecumā arī meitiņas apzinās savu vērtību, un tieši šajā vecumā veidojas personības pamati, un arī attieksme pret pasauli.

Māmiņu Klubs