Par šo es aizdomājos jau tad, kad biju bērniņa gaidībās. Un tad nu es pastāstīšu kādēļ tādas pārdomas.
Mēs visu dienu bijām pavadījuši pastaigās. Bijām noguruši un izdomājām, ka pirms mājās braukšanas iebrauksim kafejnīcā mierīgi paēst. Bet nemaz tik mierīgi nesanāca. Kādēļ? Tādēļ, ka atnāca ģimene ar bērniem, gan mazākiem, gan lielākiem. Katrs bērns skandināja savu muzikālo rotaļlietu, piebļāva visu kafejnīcu uz ko vecāki īsti pat nereaģēja - sēdēja, smaidīja un mierīgi ēda. Tad nu, protams, mūsu mierīgā pasēdēšana izvērtās par vienu lielu haosu kā rezultātā bijām vēl nogurušāki. Tad mēs ar vīru saskatījāmies un noteicām - "Mēs uz kafejnīcu iesim tikai un vienīgi tad, kad bērns būs iemācījies uzvesties vai arī iesim uz tam paredzētām kafejnīcām!"
Es atbalstu kafejnīcas, kuras ir speciāli tam paredzētas ar bērnu stūrīti, kur mazajam paspēlēties, kur ir barošanas krēsliņi, lai var mazuli arī paēdināt. Uz tādu būtu patīkami aiziet ar mammām un bērniem, jo zini, ka tam tās kafejnīcas ir radītas un tu jau zini, ka dodies uz kafejnīcu, kur var būt pilns ar spiedzošiem bērniņiem.
Bet kafejnīca, kura īsti tam nav paredzēta un tu gribi aiziet mierīgi paēst?! - nē, nepatīk un neatbalstu. Varbūt esmu vienīgā tāda, bet man tas tiešām nepatīk un nešķiet pareizi. Un nav jau tā, ka es to vienkārši saku, jo man nepatīk bērni. Man bērni patīk ļoti, bet, manuprāt, ir jāizvērtē vai jūsu bērns ir gatavs doties uz publisko kafejnīcu un netaisīt nekādas histērijus tur, kur cilvēki vēlas mierīgi paēst. Un tad nu te noteikti būs mammas, kuras teiks - "Mierīgi vari paēst mājās!" , bet varbūt tajā dienā nav laika vai vēlmes gatavot un gribās nesteidzīgi iemalkot kafiju un kādu gardu maltīti tieši kafejnīcā.
Mammas, ko jūs domājat par iešanu ar bērniem uz kafejnīcu? No kāda vecuma to vajadzētu darīt? Vai atbalstat haosu kafejnīcās, kur tas īsti nav paredzēts?
Es neesmu slikts cilvēks, man ļoti patīk bērni, patiesi, bet vēlreiz atkārtošos - manuprāt, ir jāizvērtē vai varat doties uz kafejnīcu un bērns uzvedīsies pieklājīgi, vai varbūt tad tomēr doties uz tam paredzētām kafejnīcām.
Ja grūsta krēslu, kur sēž grūtniece, bļauj pa visu kafejnīcu bez apstājas un vecāki uz to pat nedomā reaģēt, tad es domāju, ka tā ir neaudzinātība.
Nav pretenziju, ja bērns spēlējas, nedaudz skaļāk parunājos un paskraida, jo tā bērni dara un tas ir saprotams. Bet kaut kādām uzvedības normām ir jābūt 😀
Tur, protams, ir vainīgi vecāki, jo kā gan viņš var zināt kā jāuzvedas, ja tas netiek mācīts?!
Man patik paverot ka mammas domas mainas laika gaita. Iespejams si gimene velas laiku kopa pavadit,jo gaidit kamer mazakais izaug...paies gadi. Aukles ir dargas,uzticamu gruti atrast,un ar bernu barinu tas nav tas pats,kas ar vienu bernu. Tapec vardi nekad ir parak skali. Protams es neatbalstu neadekvatu uzvedibu un vecaku neaudzinasanh, tpec es nevaru izvertet vai saja jusu gadijuma berni tiesam bija neaudzinati vai vienkarsi ka berni.
Apkārtējos jau kaitina neaudzinātības un visatļautības izpausmes, ne jau paši bērni kā tādi. Un te nu akmens vecāku dārziņā, kuri bieži atļauj savām atvasēm jandalēt, skraidīt, līst citu šķīvjos, jo bēēeerniņam tā gribās un citādi ir garlaicīgi.....
Lūk, jūs esat burvīga mamma, kura prot audzināt bērnus un ar šādiem protams, ka var iet uz kafejnīcām. 😀
Ruma vairāk ir par haosu radošiem bērniem, kuru vecākiem ir vienalga ko viņi tajā brīdī dara.
Kāpēc nevar ēst ar bērnu kopā? Esmu no mammām, kas priecājas par bērna sēdeklīti un tas arī viss, rotaļu stūrītī mana gadu un drīz jau 9 mēnešus vecā meitiņa nemaz nezinātu, ko darīt, zīmēt viņai nepatīk, no krēsliņa nokristu un slidkalniņš arī tādās vietās parasti ir parodija par slidkalniņu, taču bērni ir dažādi... Mēs ārpus mājām ēdam bieži, bet vienmēr esam kopā pie galda. Meita stipri neprotestē un apkārtējiem parasti viņa mēdz traucēt tikai ar pārlieku lielo vēlmi sasmaidīties vai draudzēties. Kad bijām pavasarī ārzemēs, arī tur nekad nemanīju bērnu stūrīti, taču meita pat 2h franču restorānā varēja mierīgi izturēt😀 pētot žurnālus un našķojoties.
Tieši tā - pastāstot un iemācot, nevis sēžot, smaidot un nereaģējot uz bērna izdarībām.
Vēl iedomājos, ka , ja esat bērna vadītās ēšanas piekritēji, tad tiešām, labāk ēst mājās 😃 ( Es neesmu šī kulta adepte).
Nu tas ir atkarīgs no bērna tempermenta un audzinātības. arī pavisam mazi bērniņi saprot, ka nevar visu darīt, kas galvā ienākt, ja viņiem tas jau ir iemācīts un ir padsmitgadīgi "sivēni", kuri galīgi nemāk pie galda uzvesties.
Savējos ņēmu/ņemu līdzi ne vienmēr. Ja ir pasēdēšana pa smalko, tad nu atvases palika mājās, bet , ja ieskriet un paēst līmenī, tad dodos tur, kur zinu, ka tur ir bērnu krēsliņi, bērnu stūrīši. Personīgi, vislabāk Rīgā tīk Dzirnavu ielas Klondaika un arī "dubļu kafija" šādiem gadījumiem ir gana laba.
Un vispār, ejot dajebkur ar atvasi kopā, vienmēr ir jābūt gataviem iet ārā, ja atvase sāk gražoties, tas ir tikai pieklājīgi.
Es pilnībā jums piekrītu! 😀
Arī man netraucē, ja netiek radīta haoss, bērns ir audzināts un vecāki skatās, ko bērns dara.
Ēstuve no ēstuves atšķiras. Situācijas atšķiras.
Filozofiski - ja tā ir kafejnīca -pusdienu ēstuve vai iekostuve - man bērni netraucē, kamēr akurāt neuzmācas un nemet kaut ko manā šķīvī. Ja tā ir ēstuve "pasēdēšanai", tad pie sliktas apstākļu sakritības (piem. neomas) varu palūgt vecākus savus bērnus savākt un labāk pieskatīt/paklusināt muzikālās rotaļlietas un taml.
Kopumā bērniem sabiedriskās vietās nav ne vainas, ja vien vecāki pievēršs saviem bērniem gana uzmanības, ierobežo, lai tie netraucētu citiem apmeklētājiem, un māca uzvesties. Mums gan vēl līdz tam augt un augt vecākiem.
Daudzviet dienvideiropā bērnus vienmēr stiepj līdzi uz kafenēm, bet bērniem netiek ļauts traucēt citiem......