Aktuālie jautājumi par mazajiem staigātājiem

Māmiņām, kuru mazuļi sāk staigāt, ir daudz neskaidrību – kad labāk mazulim sākt staigāt, kad ir par ātru un kad jau par vēlu, kādus apavus labāk izvēlēties un vai labāk staigāt bez vai ar apaviem. Tāpēc vecākiem ir iespēja uzdot jautājumus fizioterapeitei Kristīnei Stalīdzānei, uz kuriem katru nedēļu sniegsim atbildes.

Līdz kādam vecumam jāiemācās rāpot un sēdēt? Mazajai 10,5 mēneši, pazemināts muskuļu tonuss, pagaidām ar visām vingrošanām/masāžām tikai šļūc pa zemi un izteikti uz vienu pusi, bet progress ir. Kurš ir tas brīdis, kad jāsāk uztraukties?

Mūsdienās pieņem, ka bērns var mācīties staigāt līdz pat divu gadu vecumam. Tomēr katra bērniņa attīstību vērtē individuāli, respektējot bērna vajadzības un attīstības īpatnības. Analizējot motoro ( kustību) attīstību, galvenais, lai attīstība virzās uz priekšu. Ja, bērns, piemēram, pievērš uzmanību dažādu skaņu izrunāšanai, atkārtošanai vai viņam interesē savu plaukstu darbība, tad rāpošana viņam var nebūt uz kādu brīdi aktuāla. 8, 9 mēneši ir tas laiks, kad bērns sāk mēģināt celties četrrāpus un ap to laiku arī sāk sēdēt. Bet ir bērniņi, kuri to sāk darīt krietni vēlāk, īpaši, ja viņiem ir pazemināts muskuļu tonuss. Šie bērni ir mazliet citādāki, mazliet lēnāk attīstās, toties, kad viņi attīsta kustību iemaņas, tās ir stabilākas. Viņi dara lēnāk, bet drošāk, retāk krīt. Vērojot bērna attīstību, jāņem vērā arī bērna rakstura iezīmes. Viss ir jārespektē!  Mēs kā speciālisti varam palīdzēt stimulēt mazuļa attīstību, tomēr katram bērnam ir savs attīstības laiks, kurā organisma muskulatūra sagatavojas, lai varētu veikt kustības koordinēti un droši. Tas, ko vecāki var darīt, atbilstoši iekārtot bērnam vidi, kur attīstīt dažādas prasmes. Kādreiz tieši vide bērnu nemotivē rāpot.Vecāki var vērsties arī pie speciālista, kas novērtēs psihomotoro attīstību un rekomendēs, kāmotivēt bērnu, ja tas ir nepieciešams, kā labiekārtot vidi, kādas mantas piedāvāt, lai bērnam rāpot prieks. 

Mazajai 1,1 gads, bet nevēlas sākt staigāt. Apguvusi iešanu uz ceļgaliem. Gar dīvānu un sienām pārvietojas kājās jau no 10 mēnešu vecuma. Kad dodu rociņu, lai pastaigātu, kategoriski atsakās un spurinās pretim. Kā lai zina, vai tās ir bailes vai kāda cita problēma?

Viens gads un viens mēnesis vēl ir mazs vecums, lai bērns staigātu. Bērns var mierīgi dzīvoties un nestaigāt vai staigāt, izmantojot ceļa balstu. Bērnu tas aizrauj, viņš izzina, kā šādā veidā pārvietoties.

Noteikti nedrīkst piedāvāt roku un staidzināt pie rokas, jo tas veicina asimetrisku attīstību, kā arī var traumēt plecu locītavu. Arī vide ietekmē to, kā bērnam ir ērtāk pārvietoties. Iespējams, šobrīd bērnam ir ērti balstīties uz ceļiem un tādā veidā visu izzināt. Mazo jāpavēro, jānogaida kādas pāris nedēļas. Ja agri veicinām bērna piecelšanos, varam provocēt problēmas, piem.: paaugstināt tonusu  un pastāv lielāka iespēja, ka bērns staigās uz pirkstgaliem.

Bērnam ir viens gads un viens mēnesis, viņšir sācis staigāt, bet iet nevis lēnām, bet vēlas skriet. Vai tas ir normāli, vai var iemācīt bērnu iet pareizi?

Ir bērni, kuri kustas ātri. Tomēr jāskatās, cik sen bērns ir iemācījies staigāt un kā to darīja sākumā. Ja bērns ir atbalstīts, kad bija vēlme staigāt, ir dota rociņa, tad bērns nejūt precīzu balstu un nejūtas droši staigājot. Viņam gribas tikt ātrāk, bet kājas neklausa, tāpēcviņš ļoti bieži krīt. Rekomendācija ir atkāpties vienu attīstības posmu atpakaļ, motivēt bērnu rāpot, piemēram, liekot dažādus šķēršļus, veidojot dažādus līmeņus, lai bērns varētu izrāpot cauri, pārrāpot pāri šķēršļiem, tādējādi iemācītos likt pareizi pēdiņas, nostiprinātu savas kustības. Pēc tam bērns staigās krietni drošāk. Otra lieta, ja bērniņš sācis ātri staigāt, viņam var būt nedaudz paaugstināts tonuss un jāvēro, lai bērns neskrien uz pirkstgaliem. Tādā gadījumā var palīdzēt masāžas elementi vai speciālie vingrojumi.

Kādus apavus izvēlēties bērnam vasarā, kurš vēl kārtīgi nestaigā, tikai pie rokas turoties?

Ja bērns staigā tikai tad, kad turas pie rokas, bērniņš vēl nav staigātājs, bet rāpotājs. Ir svarīgi bērnu nestaidzināt un nesteidzināt viņa sākšanu staigāt. Bērniņam veselīgi ir, ja viņš pats pēc rāpošanas iemācās piecelties, noturēties, spert pirmos soļus, sākt staigāt. Nevajag veicināt bērna staigāšanu, ne dodot abas rokas, ne vienu. 

Ja bērniņš pats vēl nestaigā, nevajag bērniņam likt atrasties stāvus pozīcijā, kā arī vilkt apaviņus. Apavus var sākt vilkt, ja bērns staigā patstāvīgi. 

Tikai tad, kad bērniņš pats droši staigā, ejot ārā vai ciemos, velkam apavus. Kādreiz bija uzskats, ka bērnam uzreiz jāvelk apavi, lai būtu stabilāk, bet pēc jaunākām metodēm uzsvars ir uz to, lai muskuļi darbotos patstāvīgi un aktīvi. To var salīdzināt ar ģipsi – kad to noņem, muskuļi ir atslābināti un atrofēti, jo ģipsis ir pasīvs balsts. Kamēr bērns mācās likt kājiņas, mācās celties, iet gar malām sānu solītī, viņam ir ļoti svarīgi just pēdu, adaptēties dažādām virsmām, lai nebūtu problēmas ar pēdām un stāju. Mājās var veidot vidi, kur bērns var staigāt pa dažādām virsmām, bērniem patīk staigāt pa dažādiem materiāliem – paklājiem, čiekuriem, olīšiem u.tml.

Kādus apavus izvēlēties viengadīgam staigātājam – ar kapi vai bez, ar supinatoriem vai bez?

Pirmos apavus jāizvēlas ļoti rūpīgi. Tiem noteikti ir jābūt jauniem apaviem, nevis vecākā brālīša vai māsiņas, jo katrs nēsā apavus citādāk. Vēlams, lai pirmie apavi būtu zandalītes ar vaļā priekšpusīti, tādas, kuras nevis balsta, bet kuros ieliek brīvi kājiņu un, piemēram, ar klipšiem aiztaisa. Jo tad bērns saprot, ka apavi nav nekas briesmīgs, tie nesaspiež pirkstiņus un viegli pierod pie tiem.Tāpat vecākiem ir praktiskāk, ja redz, kā pirkstiņi atrodas apavos, vai nav pa ciešu, pa mazu vai pa lielu. Jāpērk tādi apaviņi, kas ir tieši laikā. Katrai firmai ir savas nianses, man patīk Ecco firmas apavi, kuri ir klasisks standarts, ar mazu supinatoru, gandrīz nemanāmu pacēlumu, kā arī kapīti aizmugurē, kas nav pārāk stingra. Stingras kapes un izteikti supinatori ir ortopēdiskajiem apaviem. Bērnam, kuram nav veselības problēmu, pēdiņa ir mīksta un tā ir jākustina. Arī zolītei ir jābūt pietiekami mīkstai.

Lai bērns sākumā pierastu pie apaviem, var ļaut viņam pastaigāt piecas, desmit minūtes, nevajag likt staigāt uzreiz visu dienu. Uzreiz bērnam māca, ka apavus velk, piemēram, ejot ārā, ejot ciemos. Tādējādi bērnam veidojas paradumi, kad vilkt apavus un vieglāk pie tiem pierast.

Ir normāli, ka sākumā bērni nevis grib staigāt apavos, bet vilkt tos nost – tas ir kaut kas jauns, kas jāizzina, jāizpēta. Tāpēc svarīgi, lai bērni izprastu, kāpēc kurpītes nepieciešamas. Tam nepieciešama pacietība un jārēķinās, ka bieži vien ar pirmo reizi tas neizdosies.  

Ļoti svarīga ērtu apavu izvēle ir bērnu dārza bērniem, jo īpaši, ja viņi bērnu dārzā iet jau no pusotra, divu gadu vecuma. Dārziņā bērni pārsvarā visu dienu dzīvo zandalēs, nevis basām kājām. Tāpēc galvenais nosacījums, izvēloties apavus, ir nevis to skaistums, bet ērtums – lai nespiež, lai nav pa lielu. Turklāt tā kā bērna kājiņa aug ļoti ātri, svarīgi sekot līdzi, lai nepaliek pa mazu. 

Jebkurā gadījumā, jo bērns sāk vēlāk vilkt apavus, jo veselīgāk tas ir bērniņam.  

Dēlam nupat palika 11 mēneši, puika kā traks ceļas kājās un mēģina pārvietoties neturoties no gultas līdz galdam (mazus posmus), cenšas iekrampēties man kājā ar vienu roku un staigā līdz. Tad nu jautājums, vai nav par agru? Esmu dzirdējusi dažādus briesmu stāstus, ja bērns ātri sāk celties, vēlāk būs līkas kājas utt.
Un ja varu viņam ļaut staigāt, vai jāvelk obligāti zandales? Esmu pāris reižu vilkusi, bet bērnam grūti iet, smagums uz kājām, tāpēc labāk ļauju basām kājām, bet arī šeit ir briesmu stāsti, ka bērnam var nepareizi izveidoties pēda.

Mūsdienās māmiņām ir pieejama ļoti plaša un daudzveidīga informācija, kad viegli tajā apjukt. Ja bērniņš sāk agri staigāt, svarīgi, lai viņš ir izgājis visiem posmiem cauri, tad neatkarīgi no laika, kad viņš sāks to darīt, kustības būs kvalitatīvas un drošas. Ja bērniņš ir rāpojis, pats piecēlies no grīdas, nevis iekrampējoties ar rokām pie dīvāna vai pa mammu, tad bērniņš ir gatavs staigāšanai, neatkarīgi no mēnešu skaita. Mammai jābūt ļoti godīgai pret sevi, vai bērns ir patiešām gatavs staigāšanai, vai drīzāk mammai ļoti patīk, ka bērns it kā staigā, viņai gribas ar to lepoties. Būtībā 11 mēneši nav par ātru, tomēr manu uzmanību piesaista tas, ka bērns to dara iekrampējoties. Varbūt bērnam ir kaut kas tāds, kas viņu piesaista stāvus pozīcijā, kas viņu veicina celties – telefons, dators, citas interesantas lietas. Tā notiek, ja bērnam uz grīdas, zemākajā līmenī paliek garlaicīgi, vidējā līmenī nekā piesaistoša nav, tāpēc viņš ceļas kājās uz augstāko līmeni, kurā ir tuvāk vecākiem. Viņam gribas redzēs, ko dara vecāki, sēžot dīvānā vai darbojoties virtuvē. Bērnam bieži ir ļoti spēcīgas rokas, tāpēc ieķeroties, ar roku spēku viņš var piecelties, lai gan būtībā tam nav gatavs. Tad vēlams pakoriģēt vidi, lai bērnam ir ērti tikt pie mantām, kas ir zemāk. Ja bērns iekrampējas mammai kājā, mamma var pietupties, lai bērns redz mammas seju, pavērot, ko bērns dara – ja bērns vēlēsies staigāt, viņš dosies tālāk, nevis paliks pie mammas. Tā ir smalka analīze saprast, ko bērniņš dara un kāda tam ir motivācija. No tā izejot ir iespējams dot rekomendācijas. 

Meitai divi gadi – ik pa laikam liek pēdiņas uz iekšpusi, pārsvarā, kad apavi kājās, bet arī plikas pēdas reizēm liek uz iekšpusi. Vai ir iemesls satraukumam un ārsta apmeklējumam vai pietiek ar novērošanu?

Šajā vecumā pietiek ar novērošanu. Trīs, četri gadi ir vecums, kad iespējams reāli izvērtēt, kāda ir bērna gaita un stāja. Divu gadu vecumā bērnam vēl kājiņas, pēdiņas veidojas, vēl nav pamata uztraukties, galvenais nodrošināt, lai ir ērti apavi, ērta vide, kur bērnam staigāt.