Mācīsimies pareizi sēdēt, rāpot un staigāt: tiekamies 25.martā

05. Mar 2013, 00:00

Mēs, pieaugušie, ļoti bieži vēlamies skriet notikumiem pa priekšu – kad mazais piedzimis, mēs ar nepacietību gaidām, kad viņš ar mums sāks komunicēt, tad mēs gaidām, kad bērniņš sāks velties, rāpot, sēdēt un noteikti pēc iespējas ātrāk viņam būtu jāsāk staigāt. Un mēs viņam labprāt palīdzam to darīt, neapzinoties, ka mūsu palīdzība viņam nenāk par labu. Nāc uz attīstošo nodarbību bērniem līdz 12 mēnešu vecumam!

Nodarbību vada fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne

Kristīne Stalidzāne atklāj, kāpēc mazuļi ceļas uz pirkstu galiem: „Mācoties staigāt, stāvot ar kājām kopā un virzoties uz sāniem, tas tiek darīts uz pilnas pēdas. Ja mazulim kāds palīdz virzīties uz priekšu, kad viņš tam vēl nav gatavs, mazulis ceļas uz pirkstu galiem, kas nav pareizi.”

Mēs, māmiņas, ļoti labprāt ejam uz dažādām nodarbībām, lai uzzinātu, ko mēs varam darīt vēl labāk un ko vajadzētu mēģināt izskaust no saviem ieradumiem. Un, protams, mācāmies teikt mazajam – jā, tu to drīksti un arī – nē, tas nav atļauts.

Sarunā ar fizioterapeiti Kristīni Stalidzāne, viņa vairākkārt uzsver: „Bērnam problēmu nav, problēmas un nepiepildītas gaidas ir mums pieaugušajiem, ar kuriem jācīnās.

Taču tas ir tikai saprotams, ka mēs savas lielās gādības mudināti vēlamies ļoti daudzas lietas paveikt sava bērniņa vietā vai arī baiļojoties par savu vislielāko dārgumu mēģinām to paniski pasargāt. Tomēr mums ir jācenšas izvairīties no galējībām savās darbībās.

„Ierobežojot bērnu un mēģinot ielikt viņu kādos rāmjos kā tas tiek darīts ar pieaugušajiem, neatstājot izvēles brīvību, bērns zaudē kustību brīvību, kā viņš var dabiski attīstīties, jo mēs nemitīgo viņam kaut ko aizliedzam,” stāsta fizioterapeite. „Tieši tāpēc vecākiem ir vērtīgi apmeklēt nodarbības, kur viņi gūst ieskatu, kā iekārtot vidi, lai tā būtu droša mazulim; gūst iedrošinājumu, ka viss, kas notiek ar mazuli, ir norma; gūst citu vecāku pieredzi, ko viņi ir piedzīvojuši.”

Lai izvairītos no sava mazuļa sasteigtas attīstības problēmām mums ir jāapzinās, ka bērnam ir tiesības izbaudīt katru savu vecuma posmu, viņš drīkst apjaust, ko nozīmē kustību brīvība. Un mums ir atļauts priecāties par viņa sasniegumiem – varbūt mums tie šķiet mazi, taču mazulim tie ir ļoti lieli dzīves notikumi.