Mazulis saldajā miedziņā jeb kā mazuļi guļ pirmajos sešos mēnešos

Miegs ir viena no mūsu dzīves neatņemamām sastāvdaļām, par kuru ikdienā aizdomājamies vien tad, kad rodas interese iztulkot pagājušajā naktī redzētos sapņus vai tad, kad nākas cīnīties ar bezmiegu. Par miedziņu pirmajos dzīves mēnešos stāsta miega speciālists Juris Svaža.

Daudz lielāku uzmanību miegam un gulētiešanas rituāliem mēs pievēršam pēc sava mazulīša nākšanas pasaulē, jo bēbītis dzīves pirmajos mēnešos lielāko diennakts daļu pavada miegā – tās var būt pat 20 stundas. Taču vai mēs zinām, kāpēc mazulim tik daudz ir jāguļ un kas ar bērniņu īsti notiek saldajā miedziņā?

Kā stāsta miega speciālists Juris Svaža, miega laikā notiek organisma enerģijas spēka atjaunošanās, mainās hormonu līmeņi, miegā vairāk izdalās augšanas hormons, īsāk sakot miegs ir process, kurā mēs atgūstam spējus, atjaunojamies.

Bērna miedziņam ir vairākas fāzes – dziļais jeb lēnais miegs un sapņu jeb ātrais miegs, kas izskaidro, kāpēc daļu nakts mazulis čuč mierīgi, taču ir brīži, kad bērniņš mostas. Dziļajā miegā visi fizioloģiskie procesi kļūst lēnāki – elpošana un sirdsdarbība palēninās, muskuļu tonuss un asinsspiediens pazeminās.

„Ātrais miegs atbild par mūsu smadzeņu funkcionēšanu. Tēlaini to varētu salīdzināt ar kompjūtera „Reset” podziņuu- ja kaut kas neiet, pārslodzes gadījumā ir vajadzīgs pārstartēt,” atklāj miega speciālists.

Ja mēs – pieaugušie, ātrajā miegā pavadām aptuveni 20 procentus no sava nakts miera, tad jaundzimušie sapņo gandrīz 50 procentus no laika, kas pavadīts čučumuižā.

Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu mazuli. Tie var būt saistīti ar satraucošiem notikumiem bērna dzīvē, piemēram, gultiņas vietas maiņa mājoklī; ja ģimenē saticības periodu nomainījuši strīdi, arī tad, ja mazulis ir apslimis. Bērniņš var nepakļauties ierastajam miega režīmam, ja pār viņu dominē fizioloģiski procesi – pūšas vēderiņš vai aug zobiņi.

Juris Svaža iesaka: „No 6 mēnešu vecuma būtu jāatradina no ēšanas naktī, jo fizioloģiski bez tā var iztikt. Ja šāda ēdienreize tomēr naktī netiek izskausta, tad tas ir tā sauktais iemācītais bads.”

Tieši tāpēc tik svarīgi ir miega rituāli, kas ir kā disciplīna. Novērojumi liecina, ka miega traucējumi ir biežāk sastopami bērniem, kuriem nav ieviesti labie gulētiešanas paradumi- ja mēs, vecāki, laicīgi ierādām bērnam pietāti pret miegu, tad arī problēmu visbiežāk nav.

Tomēr nevajadzētu ļauties bērna niķiem un stiķiem, jo mazais iemācās – ja es savā gultiņā raudāšu 10 minūtes, mamma noteikti atnāks un paņems mani rokās. Tās var būt pat 15 vai 20 minūtes, kurās bērns nepiekāpīgi pieprasa vecāku uzmanību, taču speciāli raudināt bērniņu audzināšanas nolūkos arī nav vēlams, tā vietā labāk mazuli midzināt lasot pasakas vai dziedot šūpuļdziesmas.

Labs padoms ir bērniņu aijāt miedziņā tad, kad viņš ir saguris, nevis jau pārguris, jo tad var nākties noklausīties mazuļa koncertu paaugstinātos toņos un būs jābūt pacietīgiem, lai palīdzētu bēbītim iemigt.

Jau 6 līdz 9 mēnešu vecumā, bērniņiem vajadzētu nakts miegā pavadīt 7 stundas, kuru laikā mazulis krāj spēkus jauniem dienas notikumiem.

Der ielāgot, ka bērniņu droši drīkst midzināt naktslampiņas gaismā vai pat tumsā, jo viņa drēbju skapī nedzīvo iedomu bubuļi, kuri mostas, kad iestājas nakts. Kad mazulis sasniedzis 4 mēnešu vecumu, mēs varam viņam piedāvāt rotaļu draugu, kurš kopā ar viņu dosies uz čuču muižu.

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv

Mūsu visu laiku vislabākā maigā aizsardzība!