Šīs brīvdienas mūs lutināja ar skaistu saulīti un aukstām ziemas dienām. Kā jau plānots sesdien devāmies veidot sniega figūras. Iznākot sniegā bija skaidrs, ka šodien mums tas neizdosies, jo sniedziņš bija sauss un irdens.
Bet vai tad tāpēc atteiksimies no sākotnējās idejas. Kad sniegs no taciņām bija notīrīts, un suns no sirds bija izgrūstījis bērnus un viņi pārskaitušies, ka neļauj viņiem spēlēties. Mēs nolēmām celts cietioksni. Kā jau minēju sniegs bija irdens, bet nelielu sienu tomēr mums izdevās uzcelt un bērni varēja uzsākt sniega cīņas ar suņuku, kas nekādi negribēja atteikties no jautrās rotaļāšanās ar bērniem.
Drīz vien bija skaidrs, ka cietoksnī sunim nav ko darīt un pēc vairākiem uzbrukumiem, suņuks noguris nolēma atpūsties. Toties Katrīne un Gustavs turpināja nostiprināt cietokšņa sienas.
Kārtīgi izskraidījušies, izkarojušies pēc pāris stundām devāmies mājā. Suņuks bēdīgi noskatījās kā rotaļu biedri viņu pamet un galvu noliecis devās uz savu būdu.