Uzkrājumu bērniem visbiežāk veido ar mērķi apmaksāt studijas

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam. Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

Kā liecina apkopotā informācija, finansiālu atbalstu saviem mazbērniem cenšas sniegt arī vecvecāki. Lai gan lielākā daļa jeb 54,4% aptaujāto norādīja, ka vecvecāki iepriekšminētās uzkrājumu iespējas saviem mazbērniem neizmanto, gandrīz trešā daļa (30,2%) apstiprināja, ka finanšu līdzekļus mazbērnu nākotnei gādā arī vecvecāki. Latviešu respondenti šo atbildi snieguši salīdzinoši nedaudz biežāk (31,6%) nekā krievvalodīgie (27%). Tajā pašā laikā 15,4% aptaujāto atzina, ka nav informēti par vecvecāku rīcību šajā aspektā.

Vaicāti, cik liela naudas summa ik mēnesi tiek atvēlēta bērna finansiālajam atbalstam nākotnē, visvairāk jeb 31,7% atklāja, ka ik mēnesi naudas uzkrājumam atvēl līdz 25 eiro. Aptuveni katrs piektais jeb 22,4% mēnesī cenšas atvēlēt 26 līdz 50 eiro, vidēji katrs desmitais (12,6%) – 51 līdz 75 eiro, kamēr pavisam neliela daļa (5,8%) bērna nākotnei atvēl 76 līdz 100 eiro vai vairāk (2%).

„Kā apstiprina vecāku sniegtās atbildes, vecāki gana aktīvi cenšas uzkrāt finanšu kapitālu, lai varētu bērnam palīdzēt veiksmīgi nostāties uz savām kājām, dodoties „pieaugušo dzīvē”. Protams, bērna izskološana un audzināšana, īpaši jau daudzbērnu ģimenēm, var būt finansiāli sarežģīta, līdz ar to ne vienmēr vecākiem ir brīvi līdzekļi, ko noguldīt krājkontā vai uzkrāt kādā citā veidā. Tomēr, kā redzams, vecāki izmanto dažādus risinājumus un ik mēnesi nogulda arī nelielus līdzekļus, kas gadu gaitā veido nopietnāku summu,” komentē DNB bankas uzkrājumu produktu kategorijas vadītājs Normunds Rudzītis.

„Gadījumos, kad vecāki izvēlas veidot uzkrājošo apdrošināšanu bērnu izglītības nodrošināšanai, nereti vienlaikus tiek veidots uzkrājums gan savām vecumdienām, gan arī bērnu izglītībai nākotnē. Tomēr nereti ir situācijas, kad naudas abām lietām nepietiek - tad kā prioritāte izvirzās bērnu labklājība nākotnē,” turpina N. Rudzītis.

Kā atklāj aptaujā sniegtās atbildes, vecāku motivācija uzkrājuma veidošanai ir gana atšķirīga. Kamēr vairāk nekā trešā daļa (39,3%) latviešu vecāku uzkrājumu veido savas atvases studiju apmaksai, tikmēr respondenti, kuru sarunvaloda mājsaimniecībā ir krievu valoda, šādu atbildi nav snieguši ne reizi. Tikmēr puse krieviski runājošo respondentu norādīja, ka neveido uzkrājumu ar noteiktu mērķi, jo, sasniedzot noteiktu vecumu, ļaus bērnam pašam izvēlēties, kā likt lietā ģimenes veidoto kapitālu. Latvieši šo variantu norādījuši 38,2% gadījumu. Savukārt vidēji ceturtā daļa aptaujāto (26,4%) atklāja, ka uzkrājumu veido sava bērna „pūram” jeb kā finansiālu atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Neliela daļa norādījuši arī to, ka finanses plāno nodot bērna rīcībā mājokļa pirmajai iemaksai (3,8%), pirmā auto iegādei (2,3%), uzņēmējdarbības sākšanai (1,5%) un pat kāzām (0,8%).

Aptauja īstenota 2016.gada marta sākumā, aptaujājot 397 vecākus.