Ja būs kaut viens iesniegums no vecākiem par skolas izsniegtu sarakstu, kurā norādīts uz nepieciešamību pirkt mācību līdzekļus, tiesībsargs Juris Jansons intervijā portālam Diena.lv sola doties uz tiesu. Par šo un citiem aktuāliem jautājumiem lasiet intervijā portālā un intervijas turpinājumā 21.augusta laikrakstā Diena.
Runājot par problēmām ar maksu izglītībā, skolas joprojām vecākiem iesniedz sarakstus ar mācību līdzekļiem, kas jāpērk pašiem. Kā šādās situācijās rīkoties un, ja kāds izlemtu tiesāties, vai būtu iespēja tiešām uzvarēt?
Arī iepriekšējā redakcija izglītības likumā neuzlika pienākumu vecākiem iegādāties skolas lietas. Pat zīmulis un pildspalva vecākiem saskaņā ar iepriekšējo likuma redakciju nebūtu bijis jāpērk. Savukārt prakse bija iegājusies tik nepareiza, tik prettiesiska, ka pēc inerces tas tomēr bija jādara. Arī tagad vecāki ir neziņā, jo skolas ir iedevušas sarakstus, grāmatnīcās neviens neko nevar pateikt. Skolai tā prakse būtu jāpārtrauc un būtu tikai taisnīgi, ja skolas pateiktu, ka šie saraksti nav obligāti.
Bet ja skolas to neņem vērā? Ja turpina iesniegt sarakstus?
Vecāki var vērsties pret skolu, prasīt, lai atlīdzina iztērētos līdzekļus. Protams, tam būtu nepieciešams saglabāt pirkumu čekus. Savukārt, ja skola nav gatava izlīgumam un neatlīdzina iztērētos līdzekļus, tad, protams, tie būtu tiesu darbi. Var vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā, norādīt, ka tiek pārkāpts likums, jo tiek prasīts kaut kas tāds, ko likums neuzliek par pienākumu vecākiem nodrošināt. Vai arī vērsties pie mums. Man likums ļauj vērsties Administratīvajā tiesā uz individuāla iesnieguma pamata, ja tas ir plašākas sabiedrības interesēs. Un es arī esmu apņēmies to darīt, ja būs kaut viens iesniegums no vecākiem.
Intervijas turpinājumu lasiet šeit.
Avots: Diena.lv
Papildināts skaidrojums par mācību līdzekļu iegādi
Tiesībsarga birojs ir sagatavojis plašāku skaidrojumu par biežākajiem jautājumiem, kas radušies vecākiem, skolotājiem un skolu direktoriem pēc grozījumu Izglītības likumā spēkā stāšanās.
Ja skolas turpina praksi prasīt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus (izņemot individuālos mācību priekšmetus), tad vecāki šādu lūgumu var ignorēt vai vērties pie mums Tiesībsarga birojā, norādot attiecīgo skolu, klasi un mācību priekšmetu. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas kolēģi katru šādu sūdzību izskata individuāli un sazinās ar skolu vai attiecīgās pašvaldības Izglītības pārvaldi, lai skaidrotu tiesību aktos noteiktu un panāktu likuma ievērošanu.
Mācību līdzekļu saraksti
Līdzekļu atgūšana ir atkarīga no tā, kādu iemeslu dēļ vecāki iegādājās mācību līdzekļus – ja skola lika, t.i., izsniedz sarakstu ar virsrakstu „Vecākiem jāpērk” vai tml., tādā gadījumā jāatlīdzina, jo skolai nebija tiesiska pamata likt iegādāties mācību līdzekļus. Lai rastos atlīdzināšanas pienākums, vecākiem vienlaikus jābūt skolas izsniegtam sarakstam, kas uzliek pienākumu pirkt mācību līdzekļus, un naudas izdevumus apliecinošam dokumentam (piemēram, čekam), kurā ir konkrētā, sarakstā minētā mācību līdzekļa nosaukums (nevis „kanceleja”). Tas vajadzīgs, lai pierādītu cēloņsakarību starp skolas rīcību un vecāku finansiāliem zaudējumiem.
Savukārt, ja saraksta virsrakstā bija teikts „Priecāsimies, ja iegādāsieties”, „Vēlams iegadāties” vai tml., tad pirkt vai nepirkt bija vecāku pašu izvēle, turklāt sabiedrība bija informēta par tiesībām iegūt izglītību bez maksas. Šajā gadījumā atlīdzināšana ir atkarīga no skolas labās gribas (strīda gadījumā tiesa visticamāk neuzliktu par pienākumu atlīdzināt). Taču labas pārvaldības principam atbilstu, ka skola tomēr atlīdzinātu, jo situācija ir mainījusies un līdzekļi ir piešķirti. Jebkurā gadījumā skolai ir jāizvairās no šādu paziņojumu izplatīšanas, jo tas var maldināt vecākus, arī tāpēc, ka iepriekš gadiem ilgi tika piekopta tāda prettiesiska prakse, uzliekot par pienākumu vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.
Dienasgrāmatas
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumu Nr.779 „Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju” 3.13 punktu viens no pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamajiem dokumentiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir izglītojamā dienasgrāmata vai pašvērtējuma karte saziņai ar izglītojamo vecākiem. Par tās satura un formas atbilstību ētikas un estētikas normām ir atbildīga izglītības iestāde.
Ņemot vērā, ka izglītojamā dienasgrāmata minēta līdzās tādiem dokumentiem kā izglītojamā personas lieta, klases žurnāls, liecība, izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmata u.c., un nevienā normatīvajā aktā nav teikts, ka pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju iegādājas vecāki, secināms, ka to iegādājas skola.
Mājturība (pārtikas produkti ēst gatavošanas nodarbībām)
Esam arī skaidrojuši par mācību līdzekļu nodrošinājumu mājturības priekšmetā, proti, par pārtikas produktu nodrošinājumu ēst gatavošanas nodarbībām, un parastajām burtnīcām.
Ja mājturības ēst gatavošanas nodarbībās izglītības standarta apguvei ir nepieciešami pārtikas produkti, tie jānodrošina skolai. Tātad, ja skola paredzējusi mājturībā mācīt, kā sagatavo rasolu, tad kartupeļus, olas un citas izejvielas nodrošina skola. Savukārt, ja iniciatīva par kāda ēdiena gatavošanu nāk no skolēniem, piemēram, vēlas mājturības stundā izcept kūku vai cepumus, ko klases vakarā apēdīs, tad šajā gadījumā produktu nodrošina skolēni (to vecāki).
Burtnīcas
Parastās burtnīcas (piemēram, līniju vai rūtiņu burtnīcas vai klades) skolēna pierakstu vajadzībām nodrošina bērna vecāki. Savukārt darba burtnīcas (tipogrāfiski izdotās ar uzdevumiem utt., kur skolēns raksta iekšā) ir jānodrošina skolai.
8.augustā tiesībsargs visām skolām nosūtīja skaidrojumu par jauno regulējumu jeb izmaiņām Izglītības likumā (8.augusta vēstule skolām pievienota pielikumā)
Pievienotie dokumenti:
Tā arī būs - formāli būs dažas darba burtnīcas un vecāki, lai bērnam būtu labi pirks tāpat kā līdz šim, tikai pīkstēt nedrīkstēs.