SVAIGA INFORMĀCIJA: Kas jāzina pirmklasnieku vecākiem

Kādā vecumā laist bērnu uz skolu?

Pamatojoties uz Vispārējās izglītības likumu, bērnam vispārīgajā izglītības iestādē mācības jāuzsāk tajā kalendārajā gadā, kurā viņam aprit septiņi gadi. Ja vecāki to uzskata par nepieciešamu, viņi var bērnu laist skolā vienu gadu agrāk vai vienu gadu vēlāk. Taču tādā gadījumā nepieciešama ārsta zīme. Pat ja bērns šķiet gatavs – raiti lasa, raksta kaligrāfiskā rokrakstā un prot ne tikai reizināšanas, bet arī Mendeļejeva tabulu, nekur nav teikts, ka viņš fiziski ir gatavs pirmajai klasei. Iespējams, ka viņš vēl ir nemierīgs, nespēj koncentrēt uzmanību, ātri nogurst. Tāpēc pirms pieņemt lēmumu par došanos uz skolu, labāk pakonsultēties ar neiropatologu, psihologu un ģimenes ārstu.

Kad reģistrēt bērnu pirmajai klasei?

Vecāki var piereģistrēt bērnu skolā no brīža, kad bērnam aprit pieci gadi (obligātās izglītības vecums). Var izvēlēties jebkuru vispārējās izglītības iestādi – vienalga, vai savā vai kaimiņu mikrorajonā, centrā vai otrā pilsētas galā. Pieteikumu var iesniegt vairākām mācību iestādēm vienlaicīgi. Reģistrēties iespējams skolas darba laikā gan pavasarī, vasarā, gan rudenī un ziemā. Iesniegumā noteikti jānorāda, kurā kalendārajā gadā bērns uzsāks mācības.

Kad un kā izvēlēties skolu bērnam?

Vecāki vai bērna likumiskie pārstāvji bērnu skolā var pieteikt gan ierodoties iestādē klātienē, gan pieteikumu iesniedzot elektroniski. Pieteikt bērnu skolai elektroniski iespējams, nosūtot e-pastu uz izglītības iestādi, atbilstoši noteikumos paredzētajām prasībām un parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Lai bērna vecākiem būtu vieglāk izvelēties izglītības iestādi, jādodas uz interneta vietni www.e-skola.lv sadaļu „Iestāžu katalogs” - ievadot savu mājas adresi,  uzzināsiet, kura ir jūsu dzīvesvietai piederīgā apkaimes skola. Turpat atradīsiet arī visu pārējo Rīgas skolu adreses.

Foto: Riga.lv

Kādiem skolēniem skola dod priekšroku? Vai ir iespēja iekļūt „foršā skolā”?

Iesniegt pieteikumus var vairākās mācību iestādēs, taču priekšroka tiks dota tiem bērniem, kuri ir deklarējušies skolas mikrorajonā un kuriem šajā skolā mācās brālis vai māsa. Un jo ilgāku laiku bērns bijis deklarēts konkrētās skolas mikrorajonā, jo augstāka prioritāte. Daudzi vecāki, lai iekļūtu prestižā skolā, ar nolūku reģistrē bērnu tuvāk mācību iestādei.

Taču ne vienmēr ar to ir pietiekami, lai iekļūtu kārotajā mācību iestādē. Jo visaugstākā prioritāte būs bērnam, kurš jau sen pierakstīts konkrētajā rajonā un kura brālis vai māsa apmeklē skolu. Otrā prioritāte – mikrorajona „vietējie”, trešā – deklarēts Rīgā, taču citā rajonā, ceturtā – ne rīdzinieks.

Dažreiz vecāki jautā, kā var būt, ka viņi ir deklarēti mikrorajonā un dzīvo tur ilgi, taču viņu bērns pēc reģistrācijas numura rindā ir pārvietots uz leju. Tas notiek tad, ja kāds bērns, kurš mikrorajonā deklarēts ilgāk, tiek reģistrēts vēlāk, tad, vadoties pēc prioritātēm, ilgāk deklarētais bērns rindā nostājas augstāk.

Kā skola paziņo vecākiem, ka bērns ir pieņemts?

Jaunums! Skolas, veicot 1.klašu  komplektēšanu nākamajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendentu, kuri līdz 15.maijam ir reģistrēti skolā uzņemšanai 1.klasē sarakstu.

Pēc 15.maija skolas nosūta vēstules vecākiem, lai informētu, vai bērns ir vai nav iekļauts skolas 1.klases pretendentu sarakstā . Lai informācijas aprite starp skolu un bērnu vecākiem būtu operatīvāka, vēstuli no skolas vecāki var saņemt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, vai arī ierakstītu sūtījumu pa pastu, kā tas bijis līdz šim. Ja vecāki vēlas saņemt vēstuli elektroniski, tad iesniegumā skolai jānorāda sava e-pasta adrese, pretējā gadījumā vēstule tiks nosūtīta pa pastu.

Šo kārtību nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 137 “Par kārtību, kādā reģistrējami iesniegumi par bērna uzņemšanu 1.klasē Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs”.

Veidojot potenciālo pirmklasnieku sarakstu, prioritāri tiks iekļauti bērni, kuriem, uzsākot skolas gaitas, tajā kalendārajā gadā aprit septiņi gadi.  Tikai pēc tam, ja ir brīvas vietas, sarakstā iekļaus bērnus, kuru vecāki vēlas, lai bērns skolas gaitas uzsāktu ātrāk – no sešu gadu vecuma, atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajām prasībām. 

Vēršam jūsu uzmanību, ka skola izskata pieteikumu par bērna pieņemšanu pirmajā klasē tikai tajā gadā, kad bērnam aprit septiņi gadi. Ja vecāki uzskata, ka viņu bērns ir gatavs skolai jau 6 gadu vecumā, viņi var iesniegt pieteikumu, taču tam nepieciešama rakstiska atļauja no ģimenes ārsta. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad vecāki vēlas laist bērnu skolā vienu gadu vēlāk – 8 gadu vecumā.

Pēc tam vecākiem jāpieņem lēmums. Iespējams, ka viņi ir iesnieguši pieteikumus vairākās skolās un ir jāizlemj, kurā viņi paliks, bet no kuras mācību iestādes jāatsakās. Bērna vecākiem 15 kalendāro dienu laikā mācību iestādei obligāti jāpaziņo par savu lēmumu un jāiesniedz pieteikums par bērna pieņemšanu 1. klasē, pretējā gadījumā skola anulē pieteikumu un uzaicinājums tiks nosūtīts nākamajam pretendentam. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc skolas izvēlēšanās vērsties tur atkārtoti, lai jau atkal rakstītu iesniegumu – šoreiz jau par bērna ieskaitīšanu pirmajā klasē. Tāpat nepieciešams iesniegt visus nepieciešamos dokumentus.

Foto: Riga.lv

Līdz kādam termiņam nepieciešams savākt vajadzīgos dokumentus skolai?

Uzzināt, kādus dokumentus vajadzīgs nokārtot, tajā skaitā arī medicīnisko karti, vecāki var uzzināt jau agrāk. Šī informācija ir minēta Ministra kabineta 2015. gada 13.oktobra noteikumos Nr. 591 ,, Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi. Šie noteikumi attiecas uz visām skolām, ne tikai Rīgas.

Tāpēc, kad vecāki jūnijā saņem informāciju, ka bērns ir uzņemts pirmajā klasē, viņiem ir 15 dienas, kuru laikā obligāti jādodas uz skolu, jāuzraksta iesniegumi par pieņemšanu pirmajā klasē un jāiesniedz medicīniskie dokumenti. Pēc tam direktors paziņo bērnu uzņemšanu pirmajā klasē. Tādējādi jūnijs ir pats aktīvākais laiks, kad vecākiem jāsarosās. Mēdz gadīties tā, ka vecāki ierodas augustā un saka: mums vajag vietu. Taču klase jau ir noformēta. Tādā gadījumā brīvas vietas tuvāk mājām esošajā skolā palīdz atrast Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments.

Vai izvēlēties prestižu skolu?

Rīgā ir ļoti daudz labu un pieprasītu skolu. Turklāt ne tikai pilsētas centrā, bet arī apkaimēs. Centrā vienmēr audzēkņu būs vairāk, jo daudzi vecāki izvēlas skolu nevis tuvāk mājām, bet gan darba vietai, jo tā ir ērtāk. Reitingi ir ļoti dažādi, visbiežāk, veidoti pēc kādas vienas vai divām pazīmēm vai rādītājiem, piemēram, vai skolas bērni piedalās olimpiādēs, kādi ir eksāmenu rezultāti, u.tml. 

Mēdz gadīties, ka skolas reitingu paceļ vien pāris talantīgu skolēnu. Ja jāizvēlas ģimnāzijas tipa skola, kurā mācās tikai vecāko klašu skolēni, tad jādomā objektīvi: bērni skolās iekļūst balstoties vien uz eksāmenu rezultātiem, bet šie bērni nereti nav vis sagatavoti ģimnāzijām, bet gan parastām skolām. Turklāt reizēm vecākiem svarīgāka nav angļu valoda vai matemātika, bet gan citi bērna talantu attīstoši mācību priekšmeti vai brīvā laika pulciņi – zīmēšana, mūzika, aktiermeistarība. Citi vecāki izvēlas nelielas skolas ar minimālu skolēnu skaitu klasē, domājot, ka tādējādi viņu bērnu personība attīstīsies harmoniskāk, savukārt nodarbības būs individuālākas. Katrai skolai  ir savs šarms. Kā tiek atzīmēts Departamentā, dažreiz ažiotāžu par atsevišķām skolām veido paši vecāki. Dažreiz vecākiem ir svarīgs skolas vizuālais izskats, tās materiāli – tehniskā bāze. Prasības ir diezgan augstas. Mēdz būt tā, ka pilnīgi nepieprasītā skolā pēc renovācijas, kad tā tiek pārveidota, strauji palielinās audzēkņu skaits.

Vai kādas no Rīgas skolām tiks slēgtas vai apvienotas?

Šogad neviena Rīgas skola netiks ne slēgta, ne apvienota.

Patlaban Rīgā darbojas 115 skolas. No tām 56 skolās mācības notiek latviešu valodā, bet 44 – krievu vai citās mazākumtautību valodās. 15 skolas ir tā dēvētās “divplūsmu skolas”, kurās zem viena jumta atrodas gan latviešu, gan krievu valodas klases. Īpaši izceļas Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola – šeit integrācijas programmas ietvaros mācības no 1. līdz 4. klasei notiek vienlaikus gan latviešu, gan krievu valodā (vecākajās klasēs skolēni mācās krievu valodā).

Foto: Riga.lv

Cik skolēniem jābūt klasē?

Noteikumi par klašu komplektēšanu paredz, ka pamatskolā vienā klasē ir jābūt vismaz 20 audzēkņiem, taču to skaits nedrīkst pārsniegt 34. Amplitūda ir liela, tādēļ jāņem vērā arī mācību telpas platība. Saskaņā ar skolas higiēnas prasībām vienam bērnam pienākas 2 m2 mācību telpas. Tādējādi klasei, kurā mācās 34 skolēni, ir jābūt ne mazākai par 68 m2.

Pavasarī Departaments nosaka, cik katrā skolā būs jaunatvērto klašu skaits – tas ir atkarīgs no konkrētā gada dzimstības un rajonā reģistrēto bērnu daudzuma. Taču to, kādas būs šīs klases – izlemj skola. Pēc tam skolas direktors līdz izdod rīkojumu, norādot plānoto skolēnu skaitu konkrētajās klasē. Tas tāpēc, ka skolās klases var atšķirties pēc izmēra. Vienā klasē var būt vienvietīgie soli, citā – divvietīgie.

Kas uztur skolas: valsts vai pašvaldība?

Valsts finansē mācību procesu – dod naudu skolotāju algām un mācību grāmatu iegādei.

Ko uzņemas pašvaldība?

Skolām ir jānomaksā komunālie rēķini: par ūdeni, elektrību, siltumu. Šos izdevumus sedz Rīgas pašvaldība Skolai ir jānodrošina ne tikai pedagogi, bet arī tehniskais personāls - apkopēja, sargs, medmāsa, kam atalgojumu arī maksā Rīgas dome, tāpat kā izglītības atbalsta personālam - bibliotekāriem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, logopēdiem, kā arī apmaksā to pedagogu darbu, kuri vada dažādus pulciņus. Piemēram, ja ķīmijas skolotājs māca savu priekšmetu mācību stundās, to finansē valsts. Bet, ja šis skolotājs pēc stundām vēl arī vada „Jauno ķīmiķu” pulciņu, par to maksā pašvaldība. Tādējādi dome uzņemas finansiālas rūpes par skolēnu PAPILDU izglītību un attīstību. Šī nauda ļauj Rīgas skolās veidot visus iespējamos brīvā laika pavadīšanas centrus, sporta sekcijas un interešu pulciņus. 

Vai skolēniem ir jāpērk mācību grāmatas?

Skolēniem mācību grāmatas nav jāpērk. Šim mērķim līdzekļus piešķir valsts, bet Rīgas pašvaldība piešķir finansējumu, lai skolas pilnībā tiktu nodrošinātas ar citiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem - papildu literatūru, didaktiskajām spēlēm, uzskates līdzekļiem, digitālajiem mācību līdzekļiem, izdales materiāliem, mācību tehniskajiem līdzekļiem, mācību iekārtām un aprīkojumu. 

Vai par ēdināšanu skolā ir jāmaksā?

Valsts finansē 1.-4 klašu skolēni brīvpusdienas, bet Rīgas pašvaldība apmaksā Rīgas skolu 5.-9. klašu skolēnu brīvpusdienas, tajā skaitā arī Kultūras ministrijas padotībā esošajās skolās. 

Foto: Riga.lv

Kādas ir tās priekšrocības, kuras skolēniem sniedz vienīgi Rīgas dome?

Pateicoties Rīgas pašvaldības finansējumam, skolēniem ir pieejams:

• bezmaksas sabiedriskais transports visiem skolēniem no 1. līdz 12. klasei;
• bezmaksas pusdienas skolās 5 – 9. klašu skolēniem;
• bezmaksas peldēšanas apmācība 2. klases skolēniem. Apmācības norit organizētu nodarbību veidā, bērniem kopā ar skolotāju dodoties uz baseinu. Peldēšanas apmācība nav obligāta, bet, ja bērns vēlas iemācīties peldēt, Rīgas skolās šāda iespēja tiek nodrošināta;
• bezmaksas latviešu valodas apmācība visiem skolēniem, kuri ir pārcēlušies uz Latviju kā uz jaunu dzīvesvietu vai atgriezušies atpakaļ Latvijā ar vecākiem, kuri ilgu laiku strādājuši ārzemēs. Katram šādam bērnam Rīgas pašvaldība  sniedz iespēju apmeklēt divas nodarbības nedēļā viena skolas gada laikā. Jāpiezīmē, ka šīs ir papildus individuālās nodarbības kopā ar pasniedzēju. Ar katru gadu pieprasījums pēc šāda pakalpojuma aug, un ar katru gadu izplešas arī to valstu loks, no kurienes pie mums ierodas jaunie iedzīvotāji. Šādā veidā latviešu valodā ielauzījušies pat mazie skolēni no Ķīnas.

Vai pirmajā klasē pieņem bez iepriekšējas sagatavošanas?

Mūsu valsts katram bērnam garantē iespēju sagatavoties skolai. Šādu īpašu programmu bērnudārzos apgūst visi piecus un sešus gadus vecie bērni. Tieši tādēļ, lai arī uz uzņemšanu bērnudārzā var nākties gaidīt rindā, pirmsskolas vecuma bērnam vieta tajā ir garantēta. Sagatavošana skolai bērnudārzā ir bez maksas. Ja vecāki nevēlas laist bērnu bērnudārzā, viņi savu atvasi skolai var gatavot paši.  Piesakot bērnu skolā, jums neviens neprasīs uzrādīt dokumentu par pirmsskolas sagatavošanas programmas apgūšanu. Ja šāds dokuments bērnam ir iegūts, to gan nāksies uzrādīt pie uzņemšanas,  taču tas nekādā veidā nedrīkst ietekmēt skolas izvēli.

Kādos gadījumos skola no vecākiem var pieprasīt naudu?

Skolas administrācijai nav tiesību prasīt naudu. Ne remonts, ne uzskates līdzekļu iegāde, ne ekskursijas, ne izlaidums vai kāda cita vajadzība nevar likt pieprasīt naudu no vecākiem. Tomēr, ja vecāki paši nolemj saviem bērniem organizēt neplānotus pasākumus, piemēram, muzeja apmeklējumu, papildu svešvalodas apguvi vai jau minēto izlaiduma pasākumu, tad vecāki var izveidot fondu. No šī fonda, kas ir juridiska biedrība ar atbilstoši apstiprinātiem statūtiem, tad arī  var segt papildus izdevumus. Bet dalībai fondā ir jābūt pilnībā brīvprātīgai! Katrs vecāks pats izlemj - viņa bērnam šie papildu pasākumi ir vajadzīgi vai arī iespējams iztikt bez tiem. Fondu skolas atbalstam var veidot arī ikviens interesents  - skolas absolventi, bērnu vecāki u.c. Šim fondam tad iespējams sniegt finansiālu atbalstu, brīvprātīgi iemaksājot naudu, bet skolas padome (administrācija, vecāki, vecāko klašu skolēni) kopīgi izlems, kā rīkoties ar šiem līdzekļiem.

Ja skolas administrācija jums pieprasījusi segt kādus izdevumus, kas jums šķiet nepamatoti, lūgums sazināties ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu: K. Valdemāra iela 5, tālr. 67026816, e-pasts: iksd@riga.lv.

AVOTS: riga.lv