Skolēnus varētu ietekmēt miega un kustību trūkums, lielākais drauds – saslimt ar Covid-19

Skolēnus varētu ietekmēt miega un kustību trūkums, lielākais drauds – saslimt ar Covid-19

23. Aug 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Atsākoties skolai un palielinoties ikdienas slodzei, skolēni varētu saskarties ar vairākām grūtībām saistībā ar pašsajūtu un veselību; iedzīvotāju skatījumā biežākās no tām varētu būt iespēja saslimt ar Covid-19, kā arī kustību, miega un atpūtas trūkums, noskaidrots „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” veiktajā aptaujā.

 

Izvēloties vairākas atbildes, 38% aptaujāto uzskata, ka skolēni varētu saslimt ar Covid-19, bet 35% pieļauj, ka skolēni saskarsies ar kustību trūkumu, un 31% pārliecināts, ka skolēniem būs miega trūkums. Vēl 27% respondentu norādīja, ka izglītojamajiem grūtības varētu radīt atpūtas trūkums. 18% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka, atsākoties skolai, skolēni varētu izjust vitamīnu, minerālvielu trūkumu, kā arī redzes pasliktināšanos. Salīdzinoši daudz mazāk – 9% ir to, kuri uzskata, ka skolēni saskarsies ar traumatismu un hronisku slimību saasināšanos. Piemēram, 52% respondentu vecumā no 18-29 gadiem norādīja, ka skolēni, atsākoties skolas gaitām, izjutīs miega trūkumu. Salīdzinājumam citās vecuma grupās šādi uzskata tikai 18%-33% aptaujas dalībnieku.

Atšķiras arī iedzīvotāju viedokļi reģionu griezumā, piemēram, Pierīgas iedzīvotāju lielākās bažas ir par to, skolēni saslims ar Covid-19 – tā uzskata 42% respondentu. Rīgas iedzīvotāju skatījumā skolēnu pašsajūtu un veselību visvairāk ietekmēs kustību trūkums – šādi atbildēja 41%. Latgalē vairāk uzskata, ka miega trūkums skolēniem radīs galvenās grūtības – tādās domās ir 36% šī reģiona respondentu. Latgalē un Zemgalē arī vairāk domā, ka vitamīnu un minerālvielu trūkums ietekmēs skolēnu pašsajūtu – šādu atbildi apstiprināja 21% aptaujāto. Vidzemē populārākā atbilde bija, ka skolēni saskarsies ar traumatismu, bet skolas gaitu atsākšanu ar redzes pasliktināšanos visvairāk saista Latgales, Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji. Savukārt salīdzinājumā ar sievietēm aptaujātie vīrieši vairāk uzskata, ka tik jaunus cilvēkus veselības problēmas neietekmē.

 

“Pēc brīvlaika bērniem un pusaudžiem atgriešanās skolā vai skolas gaitu uzsākšana 1. klasē nozīmēs arī papildu fizisko un garīgo slodzi, tādēļ savlaicīgi ieteicams atrast balansu starp mācībām, ārpusskolas aktivitātēm un atpūtu brīvajā laikā. Protams, jo bērns ir fiziski veselāks, ikdienā saņem sabalansētu uzturu, var pietiekami ilgi atpūsties un izgulēties, jo lielāka iespēja palikt veselam arī visa mācību gada laikā. Diemžēl realitātē skolēni ar vispārējām saslimšanām sāk slimot jau septembra beigās, oktobra sākumā, tikko pasliktinās laikapstākļi. Pieaugušo uzdevums ir sekot un iespējami pieradināt bērnu prast patstāvīgi sadalīt savu laiku atpūtai, neaizrauties ar viedierīču ilgstošu lietošanu, noteiktā laikā vakarā doties gulēt u.tml. Mācībspēkus mudinātu izsvērt, cik daudz skolēniem jāapgūst mājās, lai nedēļas nogales, rudens, ziemas, pavasara brīvlaiki tiešām būtu laiks, kad atpūsties, pavadīt laiku ar ģimeni,” saka Mēness aptiekas pieaicinātā eksperte – pediatre rezidente Veselības centru apvienībā Polīna Popeiko.