To, kas ir brīvlaiks, dēls iepriekš nemaz nezināja. Patiesībā, viņš pat nezināja to, ka skolā ir rudens, ziemas, pavasara un vasaras brīvlaiks, bet, to uzzinot, protams, priecājās bez sava gala.
Jo tuvāk nāca šī nedēļa, jo vairāk tika skaitītas dienas līdz brīvlaiks sāksies, skumji secinot, ka forši būtu tad, ja brīvlaiks sāktos jau šodien (jau pirms nedēļas). Bet tagad nu tas ir klāt un vēl visu nedēļas nogali mums, vecākiem, tika uzdoti jautājumi, vai tiešām nākamnedēļ nebūs jāiet uz skolu, tiešām, tiešām?
Izrādās, arī skolotājas šoreiz bijušas žēlsirdīgas un uz pirmo brīvlaiku nav uzdevušas nekādus lielus mājas darbus. Ļoti patīkami, jo biju gatavojusies uz pamatīgu mācīšanos.
Brīvlaiks sācies, bet kā šo laiku pavadīt? Diemžēļ vecākiem nav iespēju tik bieži un tik daudz ņemt atvaļinājumus, tāpēc apzinos, ka katrs nākamais skolēnu brīvlaiks mums būs īsts izaicinājums laika plānošanas ziņā, jo vismaz pagaidām pirmklasnieku uz visu dienu vienu pašu atstāt mājās neriskējam.
Ko darīt brīvlaikā?
Ņemt atvaļinājumu un pavadīt laiku kopā. Bet, kā secinājām, brīvlaiku mācību gada laikā ir vairāki, bet mums, vecākiem, pienākas tikai 4 nedēļas atvaļinājuma.
Sūtīt trimdā uz laukiem. Joks gan tāds, ka mūsdienās ne jau visas omītes ir atvaļinājumā un daudzām priekšā vēl vairāki darba gadi, tāpēc arī viņas ne vienmēr ir variants. Otrkārt, kā saka dēls, laukos būtu garlaicīgi - viņš būtu vienīgais bērns, visu laiku būtu jāsēž ar omu, vienīgā izklaide šajā laikā būtu TV.
Nometnes? Jau labu laiku pirms brīvlaika sākšanās sāku pētīt pieejamo nometņu piedāvājumu. Atzīšos, ka to klāsts ir gana plašs, bet, jo interesantāk, jo arī dārgāk. Dēls labprāt būtu apmeklējis robotikas nometni, bet izmaksas par vienu nedēļu ir teju vienlīdzīgas ar to, ko šīs nedēļas laikā nopelnu. Respektīvi, nedēļa būtu pa nullēm. Ir arī dažādas pašvaldības līdzfinansētas nometnes, no kurām daļa vismaz apraksta ziņā sajūsmu nekādu neizsauca - diez vai pirmklasnieks būtu priecīgs visu dienu pavadīt zīmējot vai vienkārši rotaļājoties bez citām aktivitātēm.
Salāgot darbu ar brīvo laiku. Tas ir iespējams ne visiem vecākiem, taču ir profesijas, kurās tas tomēr ir pieļaujams. Respektīvi, es runāju par to, ka mūsdienās aizvien populārāka kļūst pieeja "strādā jebkur", kas nozīmē, ka šajā nedēļā var strādāt arī no mājām sev ērtēkā laikā. Piemēram, piecelties agrāk un padarīt darbus, kamēr bērns vēl guļ, turpināt strādāt, kad bērns jau devies gulēt. Bet pa dienas vidu atrast foršas kopīgas aktivitātes - piemēram, aiziet uz kino, apmeklēt kādu interesantu aizstādi, vai arī vienkārši iziet laukā paspārdīt bumbu, pastaigāties. Galvenais, ka tas ir vēl viens kopīgi pavadīts laiks.
Nezinu kur atradāt pašvaldības līdzfinansētās nometnes, kur visu dienu atsēdētu vai tikai zīmētu.
Manējie nu jau lieli, bet jā, brīvlaiki ir vajadzīgi, bet grūti salāgojami ar divu strādājošu vecāku pieejamo atvaļinājuma laiku.
Tas, kas atvieglo - pašvaldību finansētas nometnes - ne būt ne visas ir zemē metamas, piem. Cita Rīga ir forša, iegūt daudz jaunu zināšanu un nav sēdēšanas uz vietas. Bet noteikti būs vecāki, kuriem tā neies pie sirds, jo visu dienu bērni pavada laukā. Pamēģini iečekot Dabas muzeju - tur ir muzejpedagoģiskās programmas brīvlaikos, maksa diezgan simboliska, puika atzina par gana interesantu.
Otra lieta, interešu pulciņi, daudziem no tiem nometnes ir skolēnu brīvlaikā vai vismaz aktivitātes, pārsvarā bez milzu līdzfinansējuma.
Trešā lieta - palūko vai netālu no tavas/vīra darba vietas nav interešu izglītības dienas centri, pašvaldības finansēti, bez maksas. Ēst tur nedod, bet vairākas stundas tur pavadīt var bieži vien gana interesanti - galda spēles un citas izklaides pedagoga pavadībā.