Pētījums: Ko skolēnu kabatas nauda stāsta par viņu vecākiem?

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums par jauniešu attiecībām ar naudu parāda vecāku lielo nozīmi jauniešu izglītošanā finanšu jautājumos, lai nākotnē viņi būtu prasmīgi naudas lietās. Vienlaikus vairākas novērotās likumsakarības jauniešu rīcībā ar kabatas naudu liek secināt, ka ar vecāku piemēru vien ir par maz un personīgo finanšu plānošanai jārod vieta arī skolu programmās.

"Kabatas nauda ir jauniešu pirmā pieredze savu finanšu plānošanā, kas kopā ar ģimenē gūto pieredzi veido jaunā cilvēka uzskatu sistēmu par pareizāko rīcību ar naudu. Tāpēc šī pētījuma uzmanības lokā ir skolēnu iesaistīšana ģimenes budžeta plānošanā un viņu rīcība ar savu kabatas naudu," atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Lai savāktu datus pētījumam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā ikgadējā skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursā "Jaunais finanšu eksperts 2013" piedalījās 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām, kas apsekoja vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku paradumus un uzskatus naudas lietās.

Vecāku paradumi ģimenes budžeta plānošanā ir pārāk nepilnīgi, lai būtu labs paraugs bērniem

Pētījumā secināts, ka 70% bērnu savus vecākus uzskata par prasmīgiem naudas lietās, un nākotnē plāno ar naudu rīkoties tieši tāpat vai līdzīgi. Taču jāatzīst, ka pašu vecāku prasmes ģimenes budžeta plānošanā būtu vēl jāattīsta - Latvijā vien 30% ģimeņu rakstveidā plāno un kontrolē savus izdevumus mēneša griezumā, un tikai 12% ģimeņu plāno izdevumus vismaz gadu uz priekšu, kā arī tikai piektā daļa ģimeņu veido uzkrājumus “drošības spilvenam” vai lielākam pirkumam. "Pētījuma dati vēlreiz apliecina, ka bērnu izglītošana savu finanšu pārvaldīšanā vispārizglītojošo skolu programmu ietvaros ir aktuāla, jo ģimenes paradumu pārņemšana vien nenodrošinās jauniešiem vajadzīgās prasmes, lai veiksmīgi rīkotos ar savu naudu nākotnē," secina A.Kauliņa.

Bieža un mainīgu summu kabatas naudas došana neveicina jauniešu patstāvību

Pārliecinoši lielākajai daļai (90%) vidusskolas vecuma bērnu galvenais ienākumu avots ir vecāku dotā nauda, 23% jauniešu norāda arī citu radinieku sniegto atbalstu. Ienākumi no darba šajā vecumā ir tikai 18% skolēnu. 36% skolēnu no vecākiem saņem 5-10 latu lielu kabatas naudu nedēļā, 31% saņem summu līdz 5 latiem, bet 18% skolēnu šajā vecumā vecāki dod 10-20 latu lielu kabatas naudu nedēļas tēriņiem. 5-10 lati ir dominējošais nedēļas kabatas naudas apmērs skolēniem Rīgā, citās Latvijas pilsētās, kā arī laukos.

"Lai iemācītos rīkoties ar naudu, bērnam ar to ir nepieciešama praktiska pieredze. Lai bērna atbildība par savām finansēm un izdevumu plānošanu nebūtu tikai šķietamība, nozīme ir kabatas naudas piešķiršanas biežumam. Ja nauda tiek piešķirta retāk, bet regulāri, bērns tiek radināts pie lielākas patstāvības. Šajā ziņā ieguvēji ir lauku bērni, kas nedzīvo pie vecākiem un tāpēc kabatas naudu saņem retāk," uzsver A.Kauliņa. Pētījuma dati parāda, ka kabatas naudu vidusskolēnam vienu vai divas reizes mēnesī piešķir zems īpatsvars Latvijas ģimeņu (attiecīgi 5% un 10%), 40% ģimeņu kabatas naudu dod reizi nedēļā, 20% - pāris reizes nedēļā un 24% - teju katru dienu. Vienlaikus stingra vienošanās ģimenē par kabatas naudas lielumu konkrētā laika periodā ir tikai aptuveni ceturtajai daļai ģimeņu.

Svarīgākās mācības par naudu apgūstamas, iesaistot bērnu ģimenes budžeta plānošanā

Saskaņā ar vecāku teikto, tikai 23% ģimeņu bērni tiek regulāri iesaistīti ģimenes ienākumu un izdevumu plānošanā, 47% to praktizē neregulāri, bet 21% - tikai bērna izdevumu kontekstā. Interesanti, ka skolēni ir labāk informēti par ģimenes ienākumiem nekā vecākiem šķiet: gandrīz puse bērnu apgalvo, ka zina gan to, kur vecāki strādā, gan to, cik nopelna.

"Finanšu plānošana ģimenē iet roku rokā ar skolēnu prasmēm rīkoties ar savu kabatas naudu. Bērna

iesaistīšana ģimenes ienākumu un izdevumu plānošanā veicina bērna izpratni par to, kā nauda tiek nopelnīta, cik daudziem dažādiem mērķiem tā tiek izmantota, kā arī izskaidro viņam visu procesu no finanšu mērķu nospraušanas līdz to sasniegšanai”, skaidro A.Kauliņa. Pusei jauniešu ir bijusi pozitīva pieredze ar kabatas naudas daļas novirzīšanu krāšanai: 40% ir sakrājuši naudu un veikuši kāroto pirkumu, kamēr 9% vajadzīgo summu gan ir sakrājuši, bet pirkumu nav izdarījuši, iespējams, saprotot, ka nauda nav nākusi viegli un pārvērtējot pirkuma nepieciešamību. Pētījumā arī vērojama izteikta sakarība: jo lielāka skolēna kabatas nauda, jo viņš izjūt mazāku nepieciešamību naudu krāt kādam pirkumam, tāpēc ka vēlamo parasti nopērk vecāki. „Ierobežoti līdzekļi liek rūpīgāk pārdomāt tēriņus un palīdz apzināties naudas vērtību. Viegli nākusi nauda jauniešiem nesniedz svarīgākās mācības. Vecāku atbildība ir veidot bērna izpratni par likumsakarībām naudas lietās, veicināt patstāvību un atbildības uzņemšanos par savu finansiālo labklājību nākotnē," par pētījuma rezultātiem secina A.Kauliņa.

Informāciju sagatavoja Adriāna Kauliņa, "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore.