Kad arvien lielāka daļa bērnības parit pie ekrāniem un digitālās pieredzes pārveido maņu lietošanas prasmes un paradumus, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam ir laba ziņa. No 19. septembra aicinām ģimenes ar bērniem uz lēni un rāpus iepazīstamu izstādi “Ārpus rāpus”. Domāta muzeja mazajiem apmeklētājiem, tā stāsta par maņām un to nozīmi apkārtējās vides un sevis paša izzināšanā. Visu jutekļu iesaiste izstādē līdz pētīt arī citu dabā sastopamo dzīvību maņu talantus un iztēloties pasauli, kāda tā pavērtos, ja līdzīgas superspējas piemistu mums.
Izstāde ir mudinājums pamanīt tos novārtā atstātos jutekļus, kas nav aizsniedzami klikšķinot vai ritinot, bet ir darbināmi ikdienišķos un apkārtējo vidi pētošos veidos - sarokojoties ar draugiem, pēc smaržas mēģinot atrast ceļu uz mājām, klausoties skaņdarbus, kas stimulē garšas kārpiņas, izaicinot mājiniekus uz sīpolu kapāšanas sacensību vai izslēdzot gaismekli, kad tajā kā lamatās iemaldījies naktstaurenis. Daudzveidīgas un nepastarpinātas maņu pieredzes sniedz pilnvērtīgāku izpratni par to, kā pasaule darbojas. Izstāde mazajiem apmeklētājiem sniegs pirmo ieskatu zinātnē, ko sauc par ekoloģiju. Tā iepazīstinās ar dabas vēstures kolekcijām un pētniekiem, kas tās vākuši, iedrošinās veidot savējās vai izraudzīties vēl citus veidus, kā izzināt dzīvo.
Zinātniski, sadzīviski, viktorīnu cienīgi, vietumis šķietami kuriozi vaicājumi izstādē ļauj taustīties pēc atbildēm, kas rūp visvairāk, kad domājam par paaudzi, kas uzaug laikā, kad grūti prognozēt planētas nākotni ekoloģisko izmaiņu kontekstā. Izstādē var sastapt gliemežus, kas taustās ar acīm, zinātnieku, kurš redz ar pirkstiem, pūci - kolekcionāri un krupi ar plāksteri uz vēdera. Zinātkārajiem tā ir iespēja apsvērt, ko pētniekiem pastāsta senās Ēģiptes kapenē atrasta zivs mūmija, kāpēc muzejos rāda dzīvnieku izbāžņus tā, it kā tie būtu dzīvi un kāpēc miljoniem gadu veca fosīlija ļauj spriest par to, kas notiks nākotnē?
Izstādē tās veidotāji cer rosināt muzeja apmeklētājos interesi par muzejos glabātām kolekcijām kā zināšanu avotu, kas lietderīgs, veidojot veselīgas attiecības ar pasauli kā eksistenciāli trauslu kopējo mājvietu augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem un citām radībām. Tāpat kā domino kauliņi, kas secīgi krīt viens pēc otra, arī mūsu ikdienas izvēles ietekmē apkārtējo pasauli: mēs mainām vidi, un vide veido mūs. Jaunā izstāde piedāvās veidus, kā to pamanīt.