Mobings mācību iestādēs – sabiedrības problēma, kuru nedrīkst ignorēt

Mobings mācību iestādēs – sabiedrības problēma, kuru nedrīkst ignorēt

23. Sep 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma, bērni ir atgriezušies skolās un citās mācību iestādēs. Vieni uz skolu dodas ar prieku, savukārt citiem atgriešanās skolā rada bažas un satraukumu. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir ļoti augsti mobinga rādītāji, kas īpaši izpaužas tieši mācību iestādēs. Par to, kas ir mobings, kā tas izpaužas un kā to laikus pamanīt un novērst, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Mobings un tā izpausmes veidi

Mobings ir darīšana pāri, tiranizēšana, ko bieži vien jauc ar konfliktu, jo kaut kādā ziņā tie ir līdzīgi, bet ir dažas būtiskas atšķirības. Mobingā vienmēr ir kāds vājāks un kāds stiprāks, kura mērķis ir darīt pāri vājākajam. Mobings notiek konsekventi, tā nav vienreizēja situācija, kā, piemēram, konflikts, kurā ir strīda avots un kura pamatā ir pastāvēšana par savām vajadzībām vai sava viedokļa aizstāvēšana.

Pastāv dažādi mobinga veidi:

  1. emocionālais mobings, kad apsaukājas vai izsaka piezīmes;
  2. attieksme, kad neaicina ciemos, ignorē un izolē no informācijas plūsmas;
  3. fizisks mobings, kad dara pāri – piemēram, sit, grūsta, atņem mantas.

Visbiežāk mobings sākās 4. vai 5. klasē, taču var ilgt arī līdz 8. un 9. klasei – tie ir pusaudžu gadi, kad tiek risinātas savstarpējās attiecības un vienaudžu viedoklis kļuvis ļoti svarīgs. Psiholoģe Ilze Damberga uzsver, ka mobinga pirmās pazīmes un starpgadījumi, kā pierādīts pētījumos un praksē, novērojami jau 3-4 gadu vecumā, taču tad tas notiek retāk un pieaugušie daudz ātrāk pāridarīšanu var pārtraukt.

Mobinga ietekme uz bērna veselību

Mobinga sekas var būt ļoti smagas un bieži vien ilgstoši paliekošas. Bērnu, kurš ikdienā saskaras ar mobingu, var piedzīvot tādas emocijas kā nomāktība, trauksme, panikas lēkmes un pat pašnāvnieciskas domas vai pat pašnāvības mēģinājums. Var parādīties arī fiziski traucējumi – grūtības aizmigt, ēšanas traucējumi, galvassāpes, slikta dūša, vemšana vai caureja. Izmaiņas var būt vērojamas arī bērna uzvedībā, kā, piemēram, noslēgšanās, izvairīšanās, raudulīgums vai tieši pretēji – viegls aizkaitinājums un dusmas. Dr. I. Damberga atgādina, ka mobings bieži atstāj paliekošas sekas, arī bērnam pieaugot, kas var izpausties pazeminātā pašvērtējumā, paaugstinātā trauksmes līmenī, panikas lēkmēs u. tml.

Mobinga pazīmes

Kā stāsta Dr. I. Damberga, ja bērns cieš no mobinga skolā, viņš to visdrīzāk slēps no vecākiem, pieaugušajiem un neizrādīs to. Psiholoģe uzsver, ka visbiežāk bērni, kas cieš no mobinga, izjūt ļoti lielu kaunu un jūtas vainīgi pie tā, ka viņus apceļ.

5 pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no mobinga skolā

1.     Bērns saka, ka negrib iet uz skolu!

2.     Bērns, uzsākot skolas gaitas, ir priecīgs un patīkami satraukts, taču pēc laika viņam skola riebjas.

3.     Bērnam pazeminās sekmes.

4.     Bērns biežāk sāk slimot ar saaukstēšanās slimībām, bieži sūdzas par galvas vai vēdera sāpēm.

5.     Bērnam svētdienas vakarā vai skolas rītā parādās veselības problēmas, piemēram, paaugstināta temperatūra.

Kā rīkoties, ja bērns cieš no mobinga?

Ļoti būtiska šādā situācijā ir tieši pieaugušo reakcija un rīcība. Liela daļa skolotāju un vecāku mūsdienās kļūst arvien izglītotāki un ātrāk sāk reaģēt, ja pamana pirmās mobinga pazīmes, tāpēc pirmais padoms bērniem, kuri saskaras ar šādām vardarbības izpausmēm, būtu vērsties pie pieaugušā – klases audzinātāja, skolas psihologa, vecākiem! Mobings ir sabiedrības problēma, jo tas notiek tad, ja to akceptē apkārtējie, kas to redz, – klusē, ignorē, nepalīdz, nereaģē. Jo vairāk cilvēku sāks iejaukties un nosodīt šo rīcību, jo lielākas iespējas, ka pāri darīšana laika gaitā mazināsies.

Padomi vecākiem

1.     Nekritizējiet un nevainojiet bērnu! Kad vecāks uzzina, ka viņa bērnam dara pāri, ļoti būtisks ir emocionālais atbalsts!

2.     Runājiet ar bērnu! Svarīgi bērnam, kuru apceļ, stāstīt, ka viņš pie tā nav vainīgs. Bērns var atšķirties no citiem, bet tas nedod tiesības citiem pret viņu slikti izturēties.

3.     Lūdziet palīdzību klases audzinātājam! Vecākiem būtu jādodas uz skolu pie klases audzinātāja izrunāt situāciju, kuru tālāk risina skola – runājot ar pāridarītāju un pārējo klasi! Ir pierādīts, ka mobinga situācijās ir svarīgi runāt ar aculieciniekiem – malā stāvētājiem, jo pāridarītājs aktivizējas tieši tad, kad neviens neko nedara.

4.     Ja bērns vēlas, vērsieties pie speciālista! Ja ir tāda iespēja, tad ieteicams vērsties pie psihologa , kas strādā skolā, kurā notiek mobings. Skolas psihologs var organizēt tālāko darbu skolā gan ar cietušo, gan pāridarītāju, gan pārējo klasi. Psihologs var palīdzēt bērnam mainīt domāšanu par to, ka bērns nav vainīgs, ja pret viņu tiek vērsts mobings.

5.     Ja bērns apceļ citus, jānovēro, vai šādu uzvedību neizraisa problēmas ārpus skolas – vecāku šķiršanās, nesaskaņas mājās, vecāku neuzliktās robežas, kas reizēm veicina pāridarīšanu. Ir vecāki, kas uzskata – ja bērns dara pāri, viņš tādā veidā izrāda savas līdera prasmes, iniciatīvu, bet jāatceras, ka agresīva uzvedība ir problemātiska uzvedība. Vecākiem būtu ļoti skaidri jāpasaka, ka tā nedrīkst darīt! Jo vecākam ir labākas attiecības ar bērnu, jo bērns vairāk šīm uzliktajām robežām pakļausies.

6.     Izskaidrojiet bērnam, kas ir mobings un ko tas var nodarīt! Vecākiem būtu regulāri bērnam jāmāca, ka citu apcelšana nav viņa tiesības un to nedrīkst darīt! Protams, ja tas nestrādā, var brīdināt par dažādām sekām – kabatas naudas samazināšanu, skolas maiņu. Ja problēma nav ielaista, pāridarītājs ieklausās vecākos un pārtrauc mobingu, jo reizēm pats nemaz neapzinās savu rīcību.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka vecāki aptiekā vēršas pēc palīdzības tad, kad situācija jau ir redzama un jūtama, ne pie pirmajiem simptomiem. Jebkurā gadījumā šādās situācijās ir ieteicams vērsties pie speciālista – ja bērns ir pārlieku satraukts un kad vecāku saruna, iespējams, vairs nepalīdz. Lai mazinātu stresu un nervozitāti, ieteicams lietot magniju saturošus medikamentus un uztura bagātinātājus. Nemierīgam bērnam uz nakti var dot nomierinošus augu sīrupus. Ja bērns ir ļoti aktīvs, ieteicams lietot uztura bagātinātāju ar Omega taukskābēm un magniju košļājamu kapsulu veidā. Tāpat jau izsenis izslavētā zivju eļļa palīdzēs sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmai. Bērns ir ģimenes spogulis, tāpēc ieteiktu katram pārdomāt un paskatīties uz sevi no malas, varbūt šāds attiecību modelis ir ieviesies ģimenes ikdienā un risinājums ir meklējams šī modeļa maiņā, ne vien bērna uzvedības korekcijā.

foto: pexels.com