Lielo Vēlējumu diena

"Tas brīdis ir klāt", skumju domu un sajūtu pārņemta, nodomāja mamma. Vienā no zēnu istabām atskanēja pusaudzīgs rūciens:"Rīt uz skolu, baiiiigi negribas", taču otrā istabā mammai par pārsteigumu atskanēja dzīvespriecīgais: "Jocīgi, bet es tomēr jau gribu iet uz skolu!" Lielais puika visu vasaru bija nobraukājies pa treniņu nometnēm un strādājis, tapēc, protams, viņš būtu vēl veltījis laiku atpūtai. Bet vidējais tomēr bija paspējis sailgoties pēc dažiem draugiem. Un ko tad mazā māsa? Terēze ļoti gaidīja nākošo dienu, kad varēs iet uz bērnudārzu. Biju viņai stāstījusi, cik tur ir jauki, saulaini, daudz bērniņu un mīļas audzinātājas. Un pats galvenais-tur ir rotaļu laukumi:) Tāpēc meitiņa jau iepriekšējā vakarā kārtīgi salika savu svētku drēbju kārtu, mugursomu, kurā iesēdināja savu labāko draugu angli policistu, un priecīga gāja gulēt.

Bet mamma, kamēr bērni guļ, izlēma cept kūku, ar kuru modināt savus trīs skolnieciņus. Tā kā dārzs pilns ābolu, protams, izvēle krita par labu ābolu kūkai, taču ne jau šādai tādai, bet ar šokolādi. Un virsu, lai tā nebūtu tik vienkārša, izrotāju ar nektarīnu un banānu šķēlītēm. Kūka tiešām izdevās debešķīga (tik garšīga, ka nācās cept ātri vēl vienu lai būtu, ar ko pacienāt 01.septembra vakarā atnākušos ciemiņus:))

Bet nu Zinību dienas rīts ir pienācis, bērni ar smaidu uz lūpām ir pamodināti, un sākas ņigu ņegu. Lielajam dēlam, kurš nu jau 8.klasē, bija jāskrien prom ļoti agri. Paķēris savu saulespuķi (viņš vienmēr izvēlas tās savām skolotājām), devās prom. Labi, ka paspēju vēl pāris kadru uztaisīt. Ārprāts, cik garš un liels jau man viņš ir! Vasarā, garām viens otram ejot, nemaz nemanīju.

Un tad jau mazāko kārta pucēties un puķes dalīt. Māsiņai svārciņus un krekliņu kā bitītei biju izvēlējusies jau iepriekš. Gribēju kaut ko dzeltenu, dzīvespriecīgu. Arī man pašai bija dzeltena blūzīte, tā kā bijām sakaņotas. Bet vispār dzeltenu apģērbu atrast patiešām nav viegli.

Puķes mums tiek vestas no draugu laukiem, kur viņu mammīte tās audzē, tā kā zinu, ka ar mīlestību koptas, lolotas un vienmēr svaigas. Pašai vāzē vēl tagad dažas stāv, tā kā arī skolotājām nestās noteikti savu dzīvi neizbeidza nākamajā dienā. Terēzīte pati izvēlējās mazos dzīvespriecīgās krāsās saliktos rudens puķu pušķīšus, ko nest savām jaunajām audzinātājām un auklītei.  Renātam patika dālijas, kas viņam atgādinot salūta puķes, kas sprāgstot. 

Diena, kā iesākusies priecīgu gaidu un jauka noskaņojuma pilna, tā arī tika aizvadīta pēc svinīgajiem pasākumiem katra izglītības iestādē. Renātam gan vēl ceļš bija jāmēro uz Mūzikas skolu, kur akordeona skolotāja, ieraudzījusi sasisto roku, gandrīz paģība:), bet nu jau palēnām var atsākt atkal spēlēt. Renāts bija cītīgi spēlējis visu vasaru, katru  dienu (ar retiem izņēmumiem ļooti karstās dienās), tā kā noteikti var teikt, ka Mūzikas skolai viņš ir gatavs. To viņš gaidīja, jo tur ir labi draugi un bērni, kas domā līdzīgi viņam, un, protams, viņa mīļākā skolotāja.

Un tad gan jau pēcpusdiena, kad beidzot varam sākt svinēt!!! Saklājām galdu, par pamatu liekot galdautu ar burtiem, lielā brāļa iepriekšējo gadu aizrakstītās butnīcas, galda vidū mamma uzlika globusu -3D puzli, ko mazā princese gan fiksi un ātri pamanījās izjaukt:D, pie nojumes sienas uzlikām tāfelīti ar uzrakstu Priecīgu Zinību dienu!, sakārām no Krāsainās ballītes palikušos krāsainos karodziņus, galda vidū vāzītes no āboliem, zīmuļu trauciņš utt. Mēģinājām radīt īstu skolas vidi.  

Tad jau ciemos nāca vecākā dēla tētis ar savu ģimeni, un mēs ēdām kūku (jau otro reizi cepto:)), dzērām bērnu šampanieti, smējāmies, vecāki centās atcerēties savus pirmos septembrus. Spēlējām bumbu, smilšu kastē mazākie cēla smilšu pilis. Bet es brīžiem vēroju visu to jampadraci no malas un domāju ""Vai tiešām man ir trīs bērni? Vai tiešām viņi jau tik lieli? Vai tiešām visi, pat mazo peciņu ieskaitot, jau palaisti pasaulē?"

Meitenes, laiks patiešām skrien vēja spārniem! Jo pēc vasaras nāk rudens, pēc rudens-ziema, bet gads nomaina gadu. Un tas nozīmē, ka jūsu bērnudārznieks vai pirmklasnieciņš tūlīt absolvēs vidusskolu:)

Zinību diena nosvinēta godam, ar vieglumu un brīvību, ko man gribētos ienest arī viņu skolas ikdienas dzīvē. Mazliet rotaļīguma un bērnišķīguma. Un šī patiesi bija Lielo Vēlējumu diena, kad gan sev, gan bērniem novēlēt būt izturīgiem, paļāvīgiem, kļūt gudrākiem, draudzīgākiem. Būt atvērtākiem, līdz ar to laimīgākiem.

Lai mums visiem jauks jaunais mācību gads, mammas!