Kāpēc bērniem dažkārt negribas iet uz skolu?

Bērni sākumā uz skolu iet ar prieku, bet tad vienā brīdī – celšanās no rītiem kļūst grūtāka un uz skolu iet vairs negribas. Vai tas tā notiek vienmēr? Par to, kā priecīgāku mācīšanos padarīt un kāpēc bērns var negribēt pēkšņi doties uz skolu, stāsta ģimenes terapeite Baiba Martinsone.

Kā atzīst speciālisti, ir tīri cilvēcīgi, ka bērns ap trešo klasi sāk pagurt, reizēm  skola var pat riebties un iekšējā motivācijas var atnākt tikai vēlākajās klasēs. Šajā gadījumā vecāku loma ir atrast tās lietas un apstākļus, kas bērnu atsvešina no skolas.

Projekts „Atbalsts” tika sākts ar lielu pētījumu Latvijā, uzzinot, kuri riski bērniem ļauj zaudēt interesi par skolu:

1. Bērnam iet grūti mācībās – bērnam rodas dabiska pretestība, negribas iet skolā, jāmāk lasīt, rakstīt, noturēt uzmanību, sevi organizēt, darīt to, ko lūdz skolotāja, jāspēj runāt pēc kārtas, jāspēj gaidīt savu kārtu, nomierināt sevi, gribas mammu, jāsaplāno savas tualetes vajadzības, lai nebūtu stundas laikā jātraucē procesi, jāprot pašam apģērbties.
2. Uzvedības problēmas. Bērnam ir grūti nosēdēt, organizēt sevi, viņš grozās, knosās. Bērns var būt impulsīvs, straujš, biežāk var iekulties aizrādījumos – nemaisies, nedari, netarksķi, neskrien. Bērns rezultātā nesaprot, ko tad lai dara, ja neko nedrīkst, ja nekas nav labi, ko viņš dara.
3. Emocionālas grūtības, grūtāk sevi pašam nomierināt. Bērns ir jūtīgāks, nomāktāks, vairāk turas maliņā, daudz ātrāk izjūt atsvešinātību no skolas, jo neredz tur savu vietu.
4. Ģimenes atbalsts. Kāds ir ģimenes atbalsts? Cik mierīgi, ieinteresēti, nosvērti, atbalstoši ir vecāki mājās? Ir jāatrod laiks bērnam! Ja tā nav, bērnam pašam jāspēj piecelties, paēst, iet uz skolu, atnākt, izmācīties.. Tā ir neiespējamā misija, ko liela daļa bērnu nemaz nevar izdarīt.

Vecāki var iemācīt bērnam, kā uzvesties pareizi. Nesaki "Neskrien!" Saki: "Skrin mierīgāk!" Kad bērni neuzvedas, kā vajag, vienotā veidā jārīkojas gan vecākiem, gan skolotājiem, lai bērns saprastu, ka jādara ir tā, jo tāda ir prasība, nevis tāpēc, ka mamma kliedz, jo ir nervoza.

Visi dati par bērna uzvedību tiek uzkrāti e-vidē, un skolotāja var izdarīt objektīvus secinājumus, nevis balstīties uz emocijām.

Šajā projektā tiek īstenota sociāli emocionālās audzināšanas programma – no pirmās līdz pēdējai klasei, brīnišķīgs padomdevējs skolotājiem – palīdz pozitīvi komunicēt, izvirzīt mērķus un darīt lietas pareizāk.

Bērns var būt skolai gatavs intelektuāli, bet var nebūt gatavs emocionāli. Ja bērns skolai nav gatavs emocionāli, tad ikreiz,kad kaut kas noies greizi, bērns sāks raudāt, būs izklaidīgs, nebūs spējīgs darboties.

Māmiņu Klubs