Vēlos Jums piedāvāt dažus noderīgus padomus, kas var palīdzēt bērnam iemīlēt lasīšanu, vai vismaz uztvert to, kā interesantu nodarbi.
Kā tikt galā ar problēmu, ka mūsdienu jaunatne nelasa grāmatas, iesaka Ance Jaks, „Iespējamās misijas” latviešu valodas un literatūras skolotāja Ozolnieku vidusskolā.
Ance uzsver: bērnu nevar, nevajag un nedrīkst piespiest lasīt – vienīgais, ko varam darīt, ir – atbalstīt viņu lasīšanas procesā.
Vecākiem ritenis ir jāiestumj
Lasīšana sākas ar īstās grāmatas atrašanu, un pašam procesam jābūt ērtam, novērtētam un labprātīgam. No vecākiem pamatā nepieciešams tikai atbalsts un līdzāsbūšana. Lasīšanai jābūt tikpat vienkāršai un patīkamai kā braukšanai ar velosipēdu, taču mācīšanās procesā tētim ritenis ir jāiestumj, bērnam pāris reizes jānobrāž ceļgali, jāskrien raudošam pie mammas, kas uzliek ceļmallapu un apsola, ka ar nākamo reizi iznāks labāk.
Ko darīt un ko nedarīt vecākiem
- Pirms sākt, parunājiet ar bērnu par lasīšanu, dalieties savos bērnības lasīšanas paradumos, taču neuztveriet par pašsaprotamu, ka arī bērnam būs līdzīgas intereses. Pajautājiet, kāpēc līdz šim bērns lasa nelabprāt. Vai viņu interesē datorspēles? Arī par tām tiek rakstītas grāmatas.
- Dodiet izvēli. Ļaujiet bērnam izvēlēties jebkādu grāmatu. Vai tas būtu komikss, latviešu autoru klasika vai zinātniskā fantastika – ievediet bērnu bibliotēkā vai grāmatnīcā un ļaujiet paņemt to, ko viņa sirds kāro.
- Sāciet kopā. Daudzi nelasa, jo nezina – kā. Kādam jābūt apgaismojumam? Cik ērti varu iekārtoties? Vai man jābūt kādā speciālā garastāvoklī? Pirmās lasīšanas reizes ieteicams pieredzēt ar kādu kopā. Lasiet kopā visa ģimene, varbūt pat ieviesiet tradīciju svētdienas pēcpusdienā vienmēr stundu palasīt.
- Nosakiet aptuvenu grāmatas izlasīšanas termiņu. Visiem ir zināms, ka darbu izdarīt vieglāk ir tad, ja zināms, kad tam jābūt pabeigtam. Līdzīgi ir ar grāmatu. Sarunājiet ar bērnu, ka, piemēram, pēc četrām nedēļām tai jābūt izlasītai, un tad jūs to pārrunāsiet kādā īpašā noskaņā.
- Pārrunājiet izlasīto un nosviniet to. Ir svarīgi radīt bērnā izjūtu, ka kādu interesē tas, ko viņš ir izlasījis, un ka par grāmatu var brīvi un atklāti izteikties. Jāļauj pamatot arī, kādēļ tā nav patikusi. Katram lasītājam ģimenē vajadzētu īsi izstāstīt par grāmatas varoņiem, galvenajiem notikumiem un kādu gūto atziņu. Grāmatas izlasīšanas brīdis jānosvin ar kaut ko garšīgu vai jautru. Bērnam būs sajūta, ka viņa lasīšanas darbiņš ir novērtēts, turklāt lasīt grāmatu bijis patīkami, un pastāv liela iespēja, ka rokās tiks paņemts arī nākamais izdevums.
Rezultāti praksē
Lasīšanas tradīcijas, ko jau otro gadu veicu ar saviem skolēniem: izvēlamies grāmatas, iesākam lasīt kopā, nosakām lasīšanas termiņu, mēneša beigās dalāmies izlasītajā un nosvinam. No 65 bērniem aptuveni 20 ir kļuvuši par aizrautīgiem lasītājiem, 35–40 lasa un analizē lasīto bez iebildumiem. Tikai septītā daļa skolēnu joprojām lasa ar piespiešanos, jo nav atraduši sev piemēroto literatūras žanru.