Kā bērnu sagatavot skolai?

15. Apr 2014, 06:41

Kā bērnu sagatavot skolai, un kā panākt, lai viņš sāk darīt to, kas viņam ne pārāk patīk? Ko darīt, ja bērnam jāmaina skola, un kā ir ar pulciņiem - vai tie dažkārt netraucē mācību vielas apguvei? Uz šiem un vēl citiem vecāku jautājumiem projekta “Atbalsts” sociālās kampaņas ietvaros video tiešraidē “Vecākiem par bērnu skolas lietām” atbild ģimenes terapeite Baiba Martinsone.

Kā sagatavot bērnu skolai?

Gatavojot bērnu skolai, vecākam ir svarīgi saglabāt mieru pašiem vecākiem. Pat, ja tas ir trešais bērns, kurš dosies savās pirmajās skolas gaitās, vecāki var uztraukties par to, kā bērnam ies. Vecākiem nevajadzētu gaidīt tikai pozitīvu atbildi jautājot, kā bērnam skolā gājis. Bērna uzdevums nav iepriecināt vecākus un atskaitīties ar it kā vēlamo atbildi: “Man iet labi, viss ir kārtībā!”. Bērnam, uzsākot skolas gaitas, ir būtiski saņemt vecāku atbalstu, nomierināšanu, ja tas nepieciešams. Vecākiem arī pašiem jāpauž pozitīva attieksme pret skolu. Nedrīkst aprunāt skolotājus, sakot, ka viņu mācības ir muļķības, un skolotājas teiktas – nevietā vai nepareizs. Ilgtermiņā šāda skolas nomelnošana no vecāku puses rada problēmas bērniem, īpaši pusaudžu vecumā viņi var kļūt nelojālāki. Bērni neuzticas vecākiem un neuzticas arī savai skolai.

Kā motivēt bērnu mācīties un izpildīt mājas darbus?

Vecākiem nereti vislielākās grūtības ir motivēt bērnu darbībām, kam viņš pretojas - piemēram, izpildīt mājas darbus vai doties no rīta uz skolu. Speciālisti iesaka vecākiem pievērsties bērna iekšējās motivācijas radīšanai - ja bērns atsakās darīt to, ko liek skolotājs vai vecāki, viņš, visticamāk, nesaprot, kādēļ viņam tas ir vajadzīgs?

Bērnam ir būtiski arī apzināties, ka ir prasības, kuras jāizpilda, neskatoties uz iekšējo pretestību. Ja ģimenē viņš ir pieradis diskutēt par katru veicamo pienākumu, viņš saskarsies ar to pašu arī skolas vidē. Piemēram, mamma liek iznest atkritumus, un bērns par to var ģimenē diskutēt – kāpēc man to vajag darīt? Veicot skolas pienākumus, būs vieglāk pārvarēt iekšējo pretestību, ja ģimenē ir prasības, par kurām nav lielas diskusiju, jo ir lietas, kas ir vienkārši jādara. Eksistē pienākumi.

Vai bērnu atalgot par labām atzīmēm?

Kad bērns mēģina darīt to, kas nav patīkams un pārvarēt sevi, pastiprinājums mantiskā izteiksmē nav nekas slikts. Ja bērnam nav vēl izveidojusies iekšējā motivācija, kāpēc skolā mācīties un izpildīt savus pienākumus, vecāki var mēģināt piedāvāt arī kādu ārēju motivāciju. Mazāks bērns var priecāties par zvaigznītēm kalendārā par katru izlasītu lapu grāmatā, bet lielākiem bērniem var dot arī naudu, vai vēl ieteicamāk – nedalītu vecāku uzmanību.

Vecāki nereti raizējas par to, ka saņemot finansiālo atlīdzību par sekmēm skolā, bērns var kļūt egoistisks un turpmāk var atteikties darīt kaut ko bez atlīdzības. Tomēr, šādai sadarbībai ir vairāk plusu - tā būs vienošanās, līgums ar vecākiem, kas prasīs zināmu pakļaušanos prasībām, un bērnam būs vieglāk ar laiku atrast arī iekšējo motivāciju, jo bērni grib uzvesties labi, grib parādīt, ka viņi spēj labi mācīties un gūt panākumus!

Arī skolotājiem ir jāpiestrādā pie bērnu motivēšanas - katrā stundā skolotājam būtu jāpasaka ir ne tikai savas stundas mērķis, bet arī bērna mērķis – kāpēc tev to vajag, kāpēc tas tev jāprot vai jāsaprot. Būtiski ir radīt bērnā izpratni par izdarītā jēgu, sevišķi, ja izdarītais netiek pārbaudīts ar kontroldarbu un vērtēts ar atzīmi.

Savukārt, vecākam jāparāda, ka bērna panākumi un sekmes viņam ir svarīgi, jāpievērš vērība bērna izpildītajiem mājas darbiem, parādot, ka tas viņam ir būtiski, ka bērns mācās un gūst sekmes.

Bērns maina skolu - kā sagatavoties pārmaiņām?

Bieži vien pats bērns izvēlas mainīt skolu, viņš tam ir gatavs, taču vecāki pārdzīvo - kā manam bērnam jaunajā vietā klāsies? Izņēmums ir dzīvesvietas maiņa, jo tad bērns zaudē visu iepriekšējo – draugus un pierasto vidi ieskaitot.

Tomēr skolas maiņa parasti nesagādā sevišķas problēmas. Ar bērnu kopā jādodas uz skolu jauno vidi iepazīt, jāsniedz atbalsts, jāpārrunā, kas skolā notiek, kā bērns ir iejuties.

Ja bērns pats grib mainīt skolu, jāsaprot, kāpēc viņš šādu vēlmi izteicis? Visbiežāk – pie vainas ir kāds konflikts, nesaprašanās ar skolotājiem vai draugiem, īslaicīgas grūtības, kas radījušas, iespējams, spontānu lēmumu. Te vecākiem jāpalīdz bērnam izprast skolas maiņas vēlmes iemeslus - vai tas patiešām būs pareizais lēmums, mainīt skolu? Varbūt jācenšās atrisināt konflikts? Pēkšņa vēlme pēc skolas maiņas var būt signāls, ka bērns netiek galā ar konfliktu, bet neuzdrošinās lūgt palīdzību atklāti problēmsituāciju risināt. Vecākiem jāiet uz skolu, jāparunājas ar audzinātāju, jāmēģina kopējiem spēkiem risināt konfliktsituāciju.

Pulciņi un skola: kā savienot?

Nereti dēļ pulciņiem cieš mācības. Skolā bieži vien ir liels uzsvars uz mācīšanos, bet pulciņi ir tās nodarbes, kas bērnam ir patīkamas - tās veido viņa identitāti, palīdz atrast šķautnes savā personībā, izceļ viņa talantus. Bērnam ir jāprot izcelties klasē! Ne vienmēr tās ir labas sekmes mācībās. Tie var būt panākumi arī ārpusskolas nodarbēs. Nevajadzētu bērnam likt visu savu enerģiju novirzīt tikai uz mācībām, pretējā gadījumā neveidojas identitāte un bērns agri vai vēlu meklēs, kā sevi apliecināt citos, ne vienmēr pieņemamos veidos, piemēram, kā pusaudžu iedzeršana.

Par ko pārvēršas bērna dzīve, ja viņš slikti lasa? Tipiskākais vecāku ieteikums: vairāk lasīt. Bērns atnāk no skolas un lasa ar raudāšanu. Kāds bērnam no tā prieks? Mācības prasa smagu piepūli un bērns neredz gaismu tuneļa galā. Tāpēc ir svarīgi spodrināt citus bērna talantus, ne tikai norādīt uz grūtībām.

Kādos pulciņos bērnu sūtīt: kur pats vēlas, vai, kur vecāki redz potenciālu?

Uzsākot pulciņu gaitas, parasti notiek tā, kā saka vecāki. Bet, ja bērns ir motivēts, viņam padodas, piemēram, darbošanās ar keramiku vai zīmēšana, viņam labākais būs pulciņš, kur ir iespēja izpausties viņa talantiem. Parasti problēma ir ar tiem, kam nekas neinteresē, un kas pēc skolas pārnākot mājās vislabprātāk sēž pie TV vai datora.

Vecākiem jāņem vērā bērna uzmanības regulācijas spējas, izvēloties pulciņu! Ja ir problēmas ar uzmanības noturību uz kādām darbībām, šādam bērnam nederēs mūzikālās nodarbības, bet drīzāk individuālie sporta veidi.

Vecākiem noderīgi!