Bērns saka, ka nepatīk iet uz skolu? Ko darīt vecākam?

Ir bērni, kuriem kādā brīdī rodas nepatika pret skolu. Iemesli var būt dažādi, kā arī nevēlēšanās doties uz mācību iestādi var izpausties dažādi. Apskatīsim visbiežākos iemeslu, kādēļ bērni nevēlas doties uz skolu un ko vecāki var darīt, lai šos iemeslus novērstu.

1. Bērnam var sākt nepatikt skola, jo nepadodas kāds priekšmets vai vairāki (iespējams, mācību temps ir par ātru), kas liek justies slikti, īpaši, ja tiek saņemti nepatīkami komentāri no skolotājiem vai klasesbiedriem. Vecāki var palīdzēt atbalstot bērnu, iedrošinot - tādā veidā ceļot viņa pašvērtējumu. Ja nepieciešams, vecākam jāmeklē iespēja , kā bērns var apgūt mācību vielu, ko nav izdevies apgūt -  lūgt skolotāju mācīt apgūstamo vielu lēnākā tempā, vai apmeklēt individuālās nodarbības, konsultācijas. Ļoti svarīgi ir veidot pozitīvu attieksmi pret skolu kopumā, lai bērns būtu motivēts nepadoties un censties apgūt mācību vielu.

Vecāki nedrīkst iebiedēt bērnu! Piemēram, sakot, ka , ja viņš neapgūs šo mācību priekšmetu, kas bērnam nepadodas, viņš nevarēs strādāt noteiktā profesijā, vai saņems sliktu atzīmi un paliks šajā klasē uz “otru gadu” un tad klases biedri par viņu smiesies. Šāda veida iebiedēšana bērnu nemotivē mācīties, bet sagādā vēl lielāku stresu par šo situāciju un nekādā veidā nemazinās nevēlēšanos doties uz skolu. 

Psihologi ir izpētījuši, ka iebiedējot bērnus saistībā ar skolu , tas var novest pie pastiprinātas vēlēšanās izolēties , kas vēl vairāk veicina nevēlēšanos iet uz skolu un socializēties kopumā. Kā arī šāda veida pieeja rada lielu emocionālo slodzi bērnam, kas var negatīvi ietekmēt bērna garīgo veselību. 

2. Ir bērni, kuriem nepatīk skola, jo viņiem skolā ir garlaicīgi. Tas var būs saistīts ar mācību procesu un tempu, kas kādai daļai skolēnu ir par lēnu, jo viņi mācību vielu ir spējīgi apgūt ātrāk par saviem vienaudžiem. Šada situācija primāri būtu jāpamana skolotājam, kas bērnam dotu uzdevumus, kuri ir  sarežģītāki un tādā veidā veicinātu skolēna spēju pilnveidošanu. Šāda pieeja ir svarīga, lai mācību saturs atbilstu bērnu mācīšanās vajadzībām.  Ja skolā šāds risinājums netiek piedāvāts, vecākiem būtu jāmeklē privārskolotājs , kas strādātu pie bērna talanta attīstīšanas ārpus mācību stundu laika, vai jādomā par skolas maiņu, atrodot skolu, kuras skolotājiem ir pieredze darbā ar talantīgiem bērniem.  

3. Bērni var justies neiederīgi skolā, ja viņiem ir konflikti ar citiem skolēniem,  skolotājiem vai vienkārši neizdodas izveidot draudzīgas attiecības ar klasesbiedriem, kas liek justies vientuļi un nerada vēlmi atrasties šādā vidē. Vecāki var palīdzēt, nodrošinot atbalstu un veselīgu komunikāciju starp bērnu, skolu un iesaistītajām personām. Dažreiz ir nepieciešama arī ārēja palīdzība, piemēram, skolas vai kāds cits bērnu psihologs. Ja nav iespējams risinājums, vecākam būtu svarīgi “neatstāt visu kā ir” cerībā, ka lietas mainīsies pašas no sevis, bet meklēt iespēju mainīt skolu, vai mācību formu, par prioritāti liekot sava bērna emocionālās vajadzības un drošību.

Vecākiem nevajadzētu salīdzināt savu bērnu ar citiem bērniem, piemēram, sakot: “ Ievai patīk iet uz skolu, bet Tev nepatīk”, vai biedēt sakot: “ Ja Tu neiesi uz skolu , tad Tev vispār nebūs draugu” vai kā savādāk bērnu iebiedēt modelējot dažādas nepatīkamas situācijas, kas būs, ja bērns neies uz skolu.

4. Bērniem var sākt nepatikt skola, ja viņš ir noguris un viņam ir parāk maz laika kvalitatīvai atpūtai. Vecāki var palīdzēt, nodrošinot bērnam nepieciešamo atpūtu, regulāru miegu un veselīgu dzīvesveidu, kas veicinās bērnā labu noskaņojumu un motivāciju skolai. Bērni bieži vien nespēj kontrolēt savas vēlmes pēc datorspēlēm vai  citām aktivitātēm, kas aizņem ļoti daudz laika, tādā veidā samazinot laiku miegam. Tas pats ir ar neveselīgu uzturu. Vecāki ir tie, kas spēj novērtēt, vai pārtika, ko ēd viņu bērns ir veselīgs. Vecāki arī var izvērtēt, vai nav paši savam bērnam “uzspieduši” aktivitātes vai pulciņus, kas aizņem tik daudz laika, ka bērnam neatliek laika atpūtai. 

5. Bērniem var nepatikt skola arī tad, ja viņi jūtas neizprasti, neatbalstīti vai nenovērtēti mājās. Šāda situācija var rasties, ja vecāki neinteresējas par bērna ikdienu - mācībām, attiecībām ar vienaudžiem, panākumiem ārpusskolas aktivitātēs, vai bērna emocionālo stāvokli kopumā. Vecākiem ir jādara viss, lai radītu mājās veselīgu un atbalstošu vidi, kurā bērns jūtas drošībā, mīlēts un atbalstīts. Ir svarīgi sarunāties ar savu bērnu, lai uzzinātu par viņa vajadzībām un problēmām. 

Ja bērns nevēlas iet uz skolu, iespējams viņam ir kāds cits iemesls, kas nav minēts pie populārākajiem iemesliem, kurus aprakstījām augstāk. Piemēram, kā vēl vienu iemeslu, varam  minēt disleksiju vai diskalkuliju. 

Ienāc ŠEIT un lasi pilnu rakstu, kur uzzināsi, kā izpaužās disleksija un diskalkulija.

Materiālu sagatavoja Tālmācības vidusskola “Rīgas Komercskola”.