Avārijas Brigādes izklaides un atpūtas parka apmeklējums

Šodien ir īsti svētki, jo dodamies uz Avārijas Brigādes atpūtas parku. Mēs ģimenē esam “pūces” vēlu ejam gulēt, jo īpaši brīvdienās, līdz ar to arī vēlu ceļamies. Arī šis rīts nebija izņēmums un savus bērnus Elīza (9 gadi) Matīss (11 gadi) nācās modināt 11-tos, lai postos ceļā.

Sākotnēji šķita, ka būsim pusi dienas nokavējuši, bet patiesībā domāju, ka manas pūcītes mūsu atpūtu padarīja vēl baudāmāku.

Jo parkā ieradāmies ap diviem dienā, kas citam liekas vēlu – mums pašā laikā! Mazākie parka apmeklētāji jau bija savus ceļus izstaigājuši un noguruši zālienā atpūtās, savukārt mums bija iespēja visus piedāvātos labumu izbaudīt bez rindas.

Un tā pie ieejas aplūkojām karti, izvēloties primāros gala mērķus.

Kā svarīgākie tiek atzīmēti lazertags, kameršļūkšana, katamarāni, mini golfs, jāizrinķo karuseļos un jāpiepilda mammas bērnību dienas sapnis izbraukt ar elektriskajām mašīnītēm.

Rokassprādzes apliktas esam gatavi iet iekšā!

Jau pie ieejas mūs sagaida Dinozarus, tālāk solās būt vēl to brāļi un māsas, te pat blakus galvu rebinoši un krāsaini griežas karuseļi. Vienojamies, ka vizināšanos ar tiem atstāsim uz beigām, sākam ar zināšanu pārbaudi Cāļa stāstu alejā, izrādās ir tādas, pasakas, kuras mums ar tēti nebija zināmas, piemēram “Sarkanā pasaka”.

Nākamā pietura katamarāni, sadalām pozīcijas, kurš ar kuru brauks, kurš būs stūrmanis vai minējs :D izvizinājušies aplīti, norunājam, ka atpakaļceļā nāksim vēl, lai veldzētu kājas. Vizinoties noraugāmies uz bērnu ūdens parku – žēl, ka mums nav peldlietu, šo izklaidi nākas izlaist. Veldzējam kājas pār katamarāna malu.

Nu dodamies dziļāk iekšā uz velokartiem, kur izgāzējam vairākus apļus, tā jau gribētos vēl, bet kājām spēka izsīkums, jo izrādās braukt pa zemes ceļu nav nemaz tik viegli. Arī mēs ar tēti ķeramies pie ruļļiem un minām pedāļus. Liels bonuss Avārijas Brigādes parkam, ka atrakcijas piemērotas arī vecākiem, kuri gatavi mesties dažādos izaicinājumos. Šeit rodas tā sajūta, ka pats esi bērns un spēj aizmirsties un baudīt atpūtu. Braucot apļus tālumā jau redzu Avārijas Brigādes pilsētiņu un neviļus nāk prātā visas šīs mīļās multfilmas ar sirsnīgajiem varoņiem. Tālāk dodamies turp, lai iepazītos ar tiem klātienē.

Jā, te atdzīvojas manas bērnības varoņi, kas izglāba kaķi no ugunsgrēka, prata spēlēt "Gulbja ezeru" un vispār ir varonīgi vīri. Arī mēs šeit jūtamies kā mājās, ir tik daudz iespēju, kur iemēģināt roku vai kājas. Izejot limbo ceļu, uzbūvējot augstāko torni, spēlējot desas, apmeklējot mazās pilsētiņas mājiņas un mēģinot atminēt mīklu – “kas tas par putnu? . Kā arī apmeklējot pilsētiņas kafetēriju, kurā iespējams cienāties ar smilšu kūkām :D. Kafetērijas apmeklējums mūs mudina virzīties tālāk, lai piesēstu un baudītu kādu saldējumu vai dzērienu.

Kafejnīcas šeit pieejamas vairākās vietās, kurās ir plašs bērniem tīkamo uzkodu piedāvājums. Mēs nosliecamies par labu veldzei, lai pēc atpūtas pauzes varētu doties tālāk. Pa ceļam esam pierakstījušies uz Lazertag spēli, mums vēl ir divas stundas laika, lai atpūstos, kā arī izmēģinātu minigolfu, nobrauktu ar kamerām un jau ievingrinātu roku lāzer un loku šaušanā.

Tad nu iestiprināmies un dodamies lēkāt!

Nākamā pietura mini golfs – kā reizi dažas dienas pirms izklaides parka apmeklējuma norunājām, ka ļoti vēlamies iemēģināt roku golfa spēlē. Un re, te nu mums ir iespēja, izspēlēt 15 bedrītes. Kā izrādās tas nav nemas tik viegli, kādā celiņā tiekam cauri jau ar 2-4 reizi, pie citiem pavadām diezgan ilgu laiku, līdz mērķis ir sasniegts. Jo tā kā esam azartiski cilvēki, nevaram atļauties nošmaukt un kādu bedrīti izlaist.

Roku esam ievingrinājuši un skatiens sakoncentrēts varam doties šaut, vispirms iemēginām roku loku šaušanā, te mums ir ko mācīties, arī ar lāzer-ieročiem rekordus sasniegt neizodās, toties Lazertag kaujā ieņemam trīs posteņus un tālāk dodamies kā uzvarētāji!

Nu kārta pienākusi karuseļiem, karuseļiem, karuseļiem. Tas Elīzītes gaidītais pasākums un mans sapņa piepildījums elektriskās mašīnistēs. Ar mašīnām izbraucām visi, jautrība liela, tiešām sajūta kā bērnībā – Mežaparkā, arī mūzika piemērota. Karuseļus iekaroja tikai tētis un Elīza, mēs ar Matīsu palikām skatītājos, vestibulārais aparāts neļauj riņķot. Toties, tiem kuriem karuseļi patīk, te var izvizināties cik sirdij tīk, tie pieejami arī kā mazākajiem apmeklētājiem tā arī lielajiem.

Lai arī lieli, esam jau piekusuši, pulkstenis rāda 18:55 esam laimīgi izdzīvojušies līdz pēdējai minūtei.

Kāpjot mašīnā no Elīzas jautājums - "Kad mēs brauksim vēl?" Jo nepaspējām pilnvērtīgi iziet Dinozaru taku, otru reizi ar katamarānu izvizināties, arī trošu ceļš palika neiekarots.
Jā, būs jāplāno otrā tūre!