Atgriežoties Latvijā, skolēniem mēdz būt grūtības turpināt mācības

Skolēni, kuru ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā, nereti sastopas ar situāciju, ka ir grūti pielāgoties mācībām Latvijas skolās. Mācību forma Latvijā var pat ļoti atšķirties no tās, kāda bijusi iepriekšējā mītnes zemē, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Skolas vadībai šādos gadījumos jāpiedāvā risinājums, piemēram, papildu konsultācijas un skolotāja palīga pakalpojumi, bet ne vienmēr tas tiek nodrošināts. Ir gadījumi, ka skolēnam jāpavada pat pusgads mājās, gaidot septembri, lai atkārtoti mācītos attiecīgajā klasē. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, Rīgā mācās 21 skolēns, Jūrmalā divi, Jēkabpilī četri, bet Jelgavā 10 skolēnu, kuri atgriezušies no ārzemēm. Statistikas par citām pilsētām un kopējo šādu bērnu skaitu ministrijai nav, jo skolu pienākumos nav šādu informāciju norādīt. Tomēr ir plānots no nākamā mācību gada to ieviest.

Pārsteigumu vecākiem var sagādāt arī situācija, ka bērnam Latvijā mācības jāturpina pāris klašu atpakaļ. Par šādu situāciju stāsta Ogres 1. vidusskolas direktore Ineta Tamane, kā piemēru minot nesenu gadījumu, kad vecāki skolēnu virzīja uz 4. klasi, bet pēc komisijas vērtējuma zēna zināšanas nebija pietiekamas, un puikam bija jāsāk atkārtoti mācīties 2. klasē. "Kad bērni atgriežas Latvijā, ir jāveic viņu zināšanu novērtēšana, lai mēs ievietotu skolēnu pēc iespējas precīzāk tajā klasē, kurā viņš var veiksmīgi mācības turpināt," sacīja skolas direktore. Tas, ka skolēns atgriežas šeit, nenozīmē, ka viņš varēs mācīties tajā pašā klasē, kurā ir mācījies ārvalstīs, skaidroja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča. Tā kā izglītības sistēmas pasaulē ir ļoti dažādas, ir grūti nodrošināt pielīdzināšanu katras valsts izglītībai. Citur bērni skolā sāk mācīties pat četru vai piecu gadu vecumā.

Gadījumos, ja vecāki saskaras ar problēmām, vispirms tās jārisina, sadarbojoties ar pedagogiem un izglītības iestādes administrāciju. Izglītības un kvalitātes valsts dienestam (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā referente Ilze Stengrevica Dienaiatzīmēja, ka faktiski katram pedagogam valsts finansē konsultācijas attiecīgajā mācību priekšmetā. Tādējādi papildu mācību atbalsts var tikt sniegts arī šo konsultāciju laikā. Vecākiem ir iespēja vērsties arī pie pašvaldībām un IKVD. Pamatizglītības ieguve Latvijā ir obligāts pienākums, un neviens bērns nedrīkst palikt ārpus izglītības sistēmas, sacīja I. Stengrevica. Pērn un šogad gan nav saņemts neviens iesniegums par problēmām, kas radušās, bērniem atgriežoties no ārvalstīm Latvijas skolās, bet ir saņemti atsevišķi skolu direktoru lūgumi sniegt skaidrojumu par papildu atbalsta pasākumiem un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.

I. Stīpniece Dienai pastāstīja, ka reemigrācijas plānā, kuru patlaban izstrādā Ekonomikas ministrija, paredzēts pārskatīt atbalsta pasākumus, kas pašlaik tiek īstenoti skolās, un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tāpat iecerēts izstrādāt mācību un metodiskos līdzekļus diasporas bērniem latviešu valodas apguvei un izstrādāt un izplatīt informatīvus materiālus, kas vecākiem un skolēniem, arī ārvalstīs dzīvojošajiem, palīdzētu orientēties Latvijas izglītības sistēmā. Tas tiks darīts, lai vecāki neuzskatītu par šķērsli dažādās izglītības sistēmas, domājot, vai atgriezties Latvijā.

Visu rakstu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!