25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Trešās klases skolēni mācībām vidēji velta 49 stundas nedēļā, savukārt 12.klases skolēni – 42,9, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) veiktais pētījums. Pētījumā iekļauts laiks, ko skolēni pavada mācību iestādēs, un laiks, ko skolēni velta mājasdarbu izpildei. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver, ka ir pieaugusi spriedze skolēnu un skolotāju vidū, jo visi ir pārslogoti, bet rezultātu nav.
Aprēķinā nav ņemts vērā izglītojamajiem piedāvāto interešu izglītības nodarbību apmeklējumu laiks, kā arī laiks, ko skolēni pavada profesionālajās izglītības iestādēs, kas attiecīgi var veidot līdz pat 12 stundām nedēļā un vairāk, norāda IKVD.
Iegūtā informācija liecina, ka pirmās klases skolēni vidēji mācībām nedēļā velta 47,4 stundas, bet piektās klases skolēni – 32,8 stundas. Savukārt sestās klases skolēni mācībām vidēji velta 36 stundas, bet devītās klases skolēni – 41,8 stundas.
Lielākā daļa respondentu atzīst, ka pedagogi sniedz palīdzību mājasdarbu izpildē mācību priekšmetu konsultāciju laikā. To norādījuši 89,9% 12.klašu skolēnu, 86,9% sesto klašu skolēnu un 81,4% devīto klašu skolēnu.
Izpēte veikta 52 izglītības iestādēs, aptaujāti aptuveni 4,6 tūkstoši skolēnu.
Bērni un skolotāji ir pārslogoti
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savukārt saskaitījusi, ka bērni, sākot ar 7.klasi, ieskaitot mājasdarbus, strādā 53 stundas nedēļā, kas ir vairāk, nekā daudzi pieaugušie pavada darbā, bet starptautiski salīdzināts, ka Latvijā skolotāji ir pārslogotāki nekā vidēji Eiropā.
Analizējot šādus datus, var secināt, ka ir pieaugusi spriedze skolēnu un skolotāju vidū, jo bērni un skolotāji ir pārslogoti, bet rezultātu nav, intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» iepriekš atzinis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Starptautiskie «PISA» testi, kuros skolēniem daudzās pasaules valstīs liek pildīt līdzīgus uzdevumus dabaszinātnēs, matemātikā un lasītprasmē, parāda, ka Latvijas skolēnu prasmes sistemātiski ir zem vidējā pasaules valstu līmeņa. Igauņu rādītāji ir krietni labāki - tie ir virs vidējā līmeņa.
«Tas nozīmē, ka mūsu sistēmā trūkst kaut kā, kas nodrošinātu rezultātu pieaugumu. Iespējams, ir nepareizs skolēnu noslodzes sadalījums. Piemēram, mūsu kaimiņiem somiem no 1. līdz 9. klasei dabaszinību stundu skaits ir par 400 lielāks nekā mūsu skolēniem šajā pašā vecuma grupā. Somijas izglītības rādītāji ir vieni no augstākajiem pasaulē. Turklāt mūsu skolēniem, kaut sasniegumi ir ne īpaši labi, noslodze ir tāda pati kā pieaugušajiem,» atzīst ministrs.
Mācību metodēs kaut kas nav pareizi
Tātad mācību darba organizācijā un mācību metodēs kaut kas nav pareizi. Jau tagad skaidrs, ka obligāti jāmazina mājasdarbu īpatsvars. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā skolēniem ir ļoti daudz mājasdarbu. Taču skola nevar noteikt, kādi mājās ir apstākļi mājasdarbu pildīšanai, vai mājās bērnus motivē mācīties, vai ir galds gaišā vietā, vai mājās ir mierīgi.
Līdz ar to liels mājasdarbu skaits veicina skolēnu nevienādos mācību sasniegumus. Patlaban nodarbības ir pārāk sadrumstalotas. Ik pa 40 minūtēm mainās ļoti dažādi mācību priekšmeti. Mācību priekšmeti būtu jāmāca pa blokiem. Trešā lieta, kas jāmaina, ir fizisko nodarbību īpatsvars. Divas stundas nedēļā, kā ir pašlaik, ir smieklīgi maz. Mācību procesā būtu jāintegrē arī interešu izglītība. Tā bērniem ejot pie sirds, un ar to arī var mācīt daudzus priekšmetus.