Svešvaloda no 1.klases? Bērni taču var pagaidīt...

Atteikšanās mācīt pirmo svešvalodu no 1.klases nozīmētu "finansējuma neracionālu izmantošanu", šodien preses brīfingā sūdzējās izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS), piemirstot uzsvērt, ka svešvalodu apguve no agras bērnības ir svarīgāka par to, ko nevar izdarīt bērnu vecāku paaudze - atrast valsts budžetā tam finansējumu.

Atgādināsim, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ierosinājusi atlikt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri no 2011.gada 1.septembra mācīt pirmo svešvalodu 1.klasē. Minētā iecere guva atsaucību valdības koalīcijas sēdē 14.februārī.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija ieplānojusi no 2011.gada 1.septembra 1.klases skolēniem dot iespēju sākt apgūt pirmo svešvalodu: "IZM ir veikusi visus sagatavošanas darbus - izstrādājusi svešvalodu mācību saturu, programmu paraugus, sagatavojusi 325 pedagogus, lai visiem skolēniem 1.klasē varētu mācīt svešvalodu. Ja pieņems lēmumu atteikties no šīs ieceres, līdzekļi nebūs īpaši racionāli izmantoti," ceturtdien teica izglītības ministrs Broks.

Pateicoties Valsts prezidenta Valda Zatlera un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbībai atvēlējusi 125 000 latus jeb septiņus latus katram 1.klases skolēnam, lai pašvaldības varētu iegādāties mācību grāmatas.

Ministrs arī izteicās, ka 90% vecāku izvēlas, lai viņu bērni jau 1.klasē fakultatīvi apgūtu svešvalodu, kas tiek finansēta par pašvaldības vai vecāku līdzekļiem.

Svešvalodas ieviešanai 1.klasē kopumā nepieciešami 845 tūkstoši latu, no kuriem 720 tūkstoši paredzēti pedagogu atalgojumam, bet mācību grāmatām iecerēts novirzīt 125 tūkstošus.

Biedrības "Latvijas vācu valodas skolotāju asociācija" valdes priekšsēdētāja Valija Vahere uzskata: "Jo bērnam agrāk sāk mācīt svešvalodu, jo labākus rezultātus ir iespējams sasniegt. Patlaban bez svešvalodu zināšanām nav iespējams veidot karjeru. Svešvalodas ir nepieciešamas studijām, tālākizglītībai, sadarbības projektiem. Nākotnē nepietiks tikai ar angļu valodu, jo vairāk valodu cilvēks zina, jo viņam ir lielākas iespējas veidot savu karjeru," uzsver biedrības valdes priekšsēdētāja.

Eiropas valodu politikā noteikts, ka vairāku svešvalodu zināšanas ir ļoti būtiskas katra cilvēka dzīvē, tās paver iespējas sazināties, strādāt kopā un dalīties ar savu pieredzi.

Eiropas Komisijas valodas politikas dokumentos uzsvērta nepieciešamība uzlabot svešvalodu apguvi un uzsākt to apguvi jau no agras bērnības.

Izglītības ministrs ceturtdien uzsvēra, ka no 3.klases svešvalodas turpinās mācīt kā līdz šim un nekādas izmaiņas nav plānotas.

TVNET/LETA