Skolās pieaug emocionālā vardarbība

Skolās gājusi mazumā fiziskā vardarbība, taču vienlaikus pieaugusi emocionālā vardarbība, trešdien raksta avīze "Diena", atsaucoties uz speciālistu vērtējumu.

Mobings skolās ir izplatīta parādība

Eksperti norāda, ka emocionālā vardarbība jeb mobings (no angļu val. – nomākt, uzbrukt) izglītības iestādēs ir ļoti izplatīta parādība un tās praksē ir daudz vairāk, nekā par šiem gadījumiem zināms vecākiem, skolotājiem vai kādai citai bērnu uzticības personai.

Zvanot pa uzticības tālruni, bērni un jaunieši visbiežāk sūdzas, ka skolā ar viņiem neviens negrib draudzēties, klasesbiedri ignorē, apsaukā un grūsta, stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Gruze.

Bērni par vardarbību runā nelabprāt

Organizācijas "Dardedze", kuras mērķis ir pasargāt bērnus no vardarbības, konsultatīvā centra vadītāja Laila Balode atzīst, ka vardarbības problēma skolā ir milzīga, bet bērni par vardarbību runā nelabprāt, jo tā saistīta ar kauna sajūtu. Tāpēc dažkārt, lai situācija atrisinātos, nepieciešams iesaistīt pieaugušos vai arī svarīgi, lai citi klasesbiedri – vardarbības liecinieki – neizrāda vienaldzību.

"Katra skola rūpējas par savu tēlu un cenšas saglabāt labo slavu, nenesot savas problēmas uz āru, mēģina slēpt vai īpaši neizcelt šādus gadījumus," norāda Balode. Šādi secinājumi radušies pēc pētījuma, kura mērķis bija izzināt vardarbības izplatību mācību iestādēs, kas notika divās "labās" skolās.

Grēko arī "labajās" skolās

"Pirmajās tikšanās reizēs skolotāji pilnās mutēs apgalvoja, ka mūsu skolā nekas tāds nenotiek, tomēr, aptaujājot bērnus, izrādījās, ka notiek gan."

Bieži vien vieglāk nezināt, kas notiek skolā, jo tad nekas nav jādara, piebilst "Sorosa fonda Latvija" iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja skolām" vadītāja Aija Tūna. "Skolotāji izvairās uzdot jautājumus, uz kuriem var saņemt neērtas atbildes, jo tad kaut kas būs jādara. Vai arī ir pedagogi, kuri uzskata, ka tas, kas notiek ārpus matemātikas stundas, neattiecas uz mums. Bet attiecas gan, jo bērns nevar matemātiku mācīties, ja nav drošības sajūtas," norāda Tūna.

Arī VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere atzīst, ka novērojusi ko līdzīgu. "Tomēr, ja raugāmies gadu griezumā, situācija mainās," viņa saka. "Skolas kļuvušas atvērtākas un labprāt aicina mūs palīgā, jo saprot, ka mūsu [inspekcijas] mērķis nav sodīt, bet meklēt risinājumus un rast cēloņus."

Vardarbība notiek garderobēs, gaiteņos, tualetēs

Šis pats divu skolu pētījums rāda, ka vardarbība visbiežāk notiek vietās, kur skolotāji ieskatās retāk, piemēram, garderobēs, gaiteņos, tualetēs, ēdamtelpās. "Bērni paši atklāj, ka skolotājiem būtu vairāk jādežurē un jābūt klāt, tad situācija mainītos," klāstījusi Balode.

BNS