Skolām nav tiesību pieprasīt vecākiem iegādāties grāmatas

Vidēji vienam skolēnam mācību gada laikā ir jāizmanto 30 grāmatas, bet summa, ko kompensē valsts un pašvaldība, ir tikai septiņi lati. Kā atzīst TVNET uzrunātie vecāku un izglītības sistēmas pārstāvji, skolu rīcība, pieprasot vecākiem iegādāties grāmatas, ir prettiesiska un atrodas pretrunā ar Satversmi, kas noteic, ka, iegūstot pamatizglītību, jānodrošina, lai visiem tiktu radītas vienlīdzīgas iespējas.

Satversme noteikusi, ka obligātā pamatizglītība ir jāapgūst bez maksas un tai būtu jānodrošina, lai visi Latvijā šo principu varētu ievērot pilnīgi vienādi, uzskata viens no organizācijas Latvijas Vecāku kustība dibinātājiem Reinis Ziļevs.

Viņš skaidro, ka patlaban izveidojusies tāda struktūra, ka mācību grāmatu izdošana nodota privātu uzņēmumu rokās, kuri ir orientēti uz peļņu un priecātos, ja vecākiem jaunas grāmatas būtu jāpērk katru gadu. Pašreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas regulas gan nosaka to, ka mācību materiālus nedrīkst mainīt biežāk kā trijos gados.

Atsevišķas mācību iestādes saglabājušas tā saucamo grāmatu pārmantošanu, kad pēc mācību gada beigām tās tiek nodotas nākamajiem attiecīgās klases skolēniem, kas, pēc vecāku kustības pārstāvja domām, būtu loģiska rīcība, tomēr daudzviet skolas vecākiem joprojām pieprasa maksāt par grāmatām no savas kabatas, kas ir prettiesiska rīcība.

Viņš atbalsta ministrijas iniciatīvu darba burtnīcu digitalizācijai vai arī kopēšanai, kas vecākiem ļautu ietaupīt līdzekļus. Lai nerastos tādas situācijas kā šobrīd, Ziļevs uzskata, ka valstij pašai vairāk būtu jāuzņemas mācību grāmatu ražošana. Paralēli komercuzņēmumi varētu izdot savus materiālus un vecāki, pēc saviem ieskatiem, varētu tās nodrošināt bērniem.

Kā sarunā ar TVNET norāda IzM Izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča, mācību literatūras iegādēm skolām šogad papildus atvēlētajiem 407 188 latu piešķirts finansējums 258 902 latu apmērā – izdalot uz skolēnu skaitu, sanāk, ka viens skolēns no valsts saņem ap trim latiem.

Tāpat pašvaldībai savam skolēnam būtu jāatvēl četri lati, un tas nozīmētu, ka vidēji katrs saņem septiņus latus. Juhņēviča atzīst, ka šī summa nav pietiekama un tai jābūt lielākai. Jau šobrīd vienā mācību gadā uz vienu bērnu ir vidēji 30 mācību grāmatas, kas viņas vērtējumā ir «daudz par daudz».

Jau vēstīts, ka daudzas pašmāju mācību iestādes turpina pieprasīt vecākiem, lai tie iegādājas grāmatas saviem bērniem. Reaģējot uz situāciju, Tiesībsargs paziņojis – ja skolu attieksme nemainīsies, tiesībsargs Juris Jansons ir gatavs vērsties tiesā.

TVNET

Foto: LETA