Pirmo reizi pirmajā klasē: psihologa padomi!

Nu, lūk, šogad arī Tavs bērns dosies pirmo reizi pirmajā klasē. Ļoti svarīgs brīdis visai ģimenei, vai ne? Galvenais – neuztraucies, vēl ir laiks sākt rīkoties un cīnīties, pirmkārt, ar tavām bailēm, sakarā ar skolas jautājumu, jo tieši tās var nosēsties tava topošā skolēna zemapziņā. Parunāsim par to, kā šo adaptācijas procesu skolā bērnam padarīt komfortablāku.Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Nav ne mazāko šaubu par to, ka esi izvēlējusies skolu rūpīgi un jau iepazinusies ar pedagogu, kas audzinās, mācīs tavu bērnu tuvāko 3-4 gadu laikā. Bērnu psihologi rekomendē pievērst uzmanību sekojošiem momentiem savstarpējās attiecībās „bērns-mamma-pedagogs”:

1. Pedagogs ir tavs sabiedrotais, nevis pretinieks. Ļoti bieži vecāku greizsirdība pret pirmo audzinātāju, kas uz laiku dominē bērna apziņā, apgrūtina mācību procesu. Ģimenei ir jābūt tam gatavai, ka šajā etapā tieši skolotājs būs galvenā, autoritatīvā figūra bērna prātā, citādāk šī vakantā vieta var tikt aizņemta ar vecākiem draugiem pagalmā vai skolā.

2. Bērns ir jau iepriekš jāsagatavo tam, ka viņam būs jāsadarbojas ar jaunu pieaugušo. Izstāsti pozitīvu stāstu no citu ģimenes locekļu skolas dzīves, pastāsti, cik daudz interesantu un noderīgu zināšanu tev pašai devis pedagogs, cik interesanti ar viņu bija sarunāties. Uzreiz paskaidro arī to, kāpēc skolā vispār cilvēki mācās: zināšanu iegūšana nosaka visu tālāko mazā cilvēciņa dzīvi. Spēlējoties ar bērniem, neuzbāzīgi pieslēdz sarunai skolotāja vārdu un kādu labu vārdiņu par viņu, viņa raksturu. Tavs uzdevums ir radīt pozitīvu pieaugušā tēlu un paskaidrot, kā ir bērnam jāuzvedas, esot kopā ar pedagogu.

3. Neviens labāk par tevi nezina tava bērna rakstura iezīmes, tāpēc padalies ar šo informāciju ar pedagogu. Noteikti paziņo skolotājai, ja tavs bērns ir ļoti kautrīgs, vai tieši pretēji – ļoti aktīvs, pastāsti par viņa uzvedības, manieru īpatnībām. Tas var palīdzēt pedagogam atrast individuālu pieeju tavam bērnam un būt vairāk pacietīgam darbā ar viņu.

Pozitīva atmosfēra ir jārada arī mājās – tas ir ļoti svarīgs moments bērnam, īpaši pārejas periodā. Visu ģimenes locekļu uzdevums ir dot bērnam iespēju sajusties kā patstāvīgam cilvēkam, kā pieaugušam.

Vēl daži ieteikumi tev:

1. Pēc iespējas biežāk pavadi laiku kopā ar bērnu, attīsti viņā zinātkāri un motivāciju, attiecībā uz mācībām. Nekad neatbildi uz bērna jautājumiem ar :”Tev skolā to labāk paskaidros, iemācīs.” vai arī „Es nezinu, man nav laika!”. 

2. Nepārtrauc bērna darbu pašā darba vidū – tas ir viens no veidiem kā sagraut vēlmi mācīties un iemācīties darīt pareizi, tāpat tas arī veicina bērnu apgūt likumu „izdarīšu pēc tam”, bet, kad pienāk „pēc tam”, bērna attieksme ir „nav laika, nezinu, negribu” stilā.

3. Centies no visas sirds izvairīties no salīdzināšanas. Tā ir liela vecāku kļūda – salīdzināt bērnus savā starpā. „Lūk, Aivariņš jau zina visus alfabēta burtus, bet tu nē..” – tā var pateikt tēvs, piemēram, sarunājoties ar kolēģi, un it kā vēloties pagrūst mazo cilvēciņu pretī vēlmei iemācīties ko vairāk. Bet patiesībā, tāda frāze dēlā neizsauks neko citu, kā tikai dusmas, ne tikai uz to, ka viņš kaut ko neprot, bet arī uz pieminēto Aivaru, un tāpat arī uz tēti. Atceries: katra personība ir neatkārtojama un katra bērna sasniegumi ir viņa paša sasniegumi. Arī tavam bērnam ir savi sasniegumi!

4. Mājās ir jāvalda tādai atmosfērai, kurā gan visi kopā priecājas par bērna veiksmēm, gan arī prot izrunāt neveiksmes. Vecākiem jāpalīdz bērnam grūtību pārvarēšanā, bet nekādā gadījumā ar grūtībām nav jātiek galā bērna vietā – tas ir svarīgs solis patstāvības attīstībā. Jau no pirmajām mācību dienām ir vērts pirmklasniekam paskaidrot, ka mājas darbu pildīšana ir viņa atbildības zona. Pieaugušie vienmēr ir gatavi palīdzēt, ja ir grūtības, bet vajag sākt sagatavoties mācību stundām, negaidot, kamēr blakus būs tētis vai mamma.

5. Vēl viens svarīgs aspekts – mazuļa uzvedība skolā. Par to ir daudz un sīki un smalki jārunā mājās: ko var darīt starpbrīžu laikā, kā uzvesties stundās. Paspēlējies ar mazo „skolās”, pacenties uzkonstruēt situāciju skolā, un bērnam būs vieglāk saprast, ko no viņa skolā varētu gaidīt.

6. Lai arī cik jocīgi nešķistu, arī bērna dzimumam ir liela nozīme pirmajos skolā pavadītajos mēnešos. Puikas pierod pie skolas grūtāk un ilgāk. Paslavēšanas sistēmai arī gan puikām, gan meitenēm jābūt atšķirīgai: ja vēlies paslavēt meitiņu, viņai būs pietiekami, ja to darīsi pietiekoši emocionāli, bet puikas paslavēšanai noderēs reizēm kaut kas vairāk materiāls, stimulējošs.

Psihologi pamatā ir vienisprātis par to, ka bērniem sākumā nav īsti nekādu problēmu ar saskarsmi. Pirmajās skolas dienās tie viegli iepazīstas viens ar otru. Un tomēr, ja bērns ir kautrīgs, vai nav gājis bērnu dārzā, viņa ceļā var rasties grūtības. „Mājas” bērni ir vairāk infantili un atkarīgi no pieaugušā. Kā iemācīt mazajam sarunāties ar svešiem bērniem? Galvenais palīgs atkal ir spēle. Tieši spēles laikā bērns iepazīst pasauli, un to noteikti vecākiem ir jāizmanto. Spēlējat „skolā”. Ja bērns ir kautrīgs, sākumā pārņemat Jūs kā pieaugušie iniciatīvu savās rokās, uzaicināt ciemos draugu, piedāvājat kopā paspēlēties. Pat, ja bērni ir jau pazīstami, piedāvā viņiem izvēlēties sev citus vārdus, lai it kā rotaļājoties iepazītos vēl reiz. Novadiet stundu ar īstām burtnīcām, pildspalvām, palūdziet kaut ko uzzīmēt, pēc tam sarīkojiet tādu kā starpbrīdi. Un pirmajā septembrī kopā ar bērnu pieejat klāt pie vēl kāda viņa jaunā klasesbiedra, un tālāk jau viņiem pašiem būs viegli saprasties.

 Ja ir ļoti aktīvs bērns, kam grūti nosēdēt vienā vietā, tas var novest pie disciplīnas problēmām, kā arī pie tā, ka bērns var atpalikt mācībās. Lai izvairītos no šāda veida grūtībām, pacenties laikus sākt trenēt bērna uzmanību. Parunā ar mazo, izvēlaties kopā kaut kādu sporta veidu, kurā bērns var realizēt savu kustību aktivitāti. Noteikti laikus parunājiet ar pedagogu un skolas psihologu: tieši no viņiem atkarīga ir tālāka, veiksmīga adaptācija skolas pirmajās nedēļās. Visai ģimenei kopā ar pedagogiem jāizstrādā vienotu uzslavas sistēmu, tāpat arī sodu sistēmu par sliktu uzvedību. Pacenties vairāk darboties ar sagatavošanos skolai no rītiem: tajā laikā bērniem ir vieglāk koncentrēties. Nodarbes laikā īsi un skaidri pasaki bērnam, ko tu no viņa gaidi, uzstādi mērķus un sasniedzat tos abus kopā!