Pētījums: Latvijā relatīvi maz pamatskolēnu ar labiem un izciliem sasniegumiem

Latvijā ir relatīvi maz pamatskolēnu ar labiem un izciliem sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs un viņu skaits turpina samazināties, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas 2009.gada pētījumā "Ko skolēni zina un prot - kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs".

Pētījuma secinājumos norādīts, ka skolēnu sasniegumu pasliktināšanās var būtiski kavēt valsts attīstības dokumentos paredzēto mērķu sasniegšanu zinātnes, tehnoloģiju un citās jomās. Vairāk ir vērojama tendence pastiprināti strādāt ar vājākajiem skolēniem, kas, protams, arī ir svarīgi pamatskolas beigu periodā.

"Mūsu piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem nav liela, salīdzinot ar daudzām citām pasaules valstīm, un tai ir tendence samazināties. Tātad Latvijas izglītības iestādes zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīgo faktoru ietekmi," teikts pētījuma secinājumos.

Daudzi starptautisko pētījumu cikli ir parādījuši Latvijas sākumskolu skolēnu - 3. un 4.klases - izglītības augsto kvalitāti un tās pieaugumu starptautiskā salīdzinājumā. OECD Starptautiskās skolēnu sasniegumu novērtēšanas programmas (SSNP) pētījumi demonstrē viduvēju izglītības kvalitāti pamatskolas beigu posmā Latvijā. "Tāpēc jānoskaidro un jācenšas novērst izglītības kvalitātes samazināšanās cēloņi Latvijas skolu 5.-9.klasēs, salīdzinot ar 1.-4.klašu grupu. Šī mērķa sasniegšanai jāatjauno arī Latvijas dalība starptautiskajās izglītības kvalitātes novērtēšanas programmās sākumskolā," iesaka pētījuma autori.

Viņi uzsver, ka Latvijas pamatizglītības kvalitātes pilnveide, pamatojoties uz starptautiskā un nacionālā monitoringa datiem, ir būtisks Latvijas izglītības sistēmas attīstības nosacījums - jāpanāk tālāka kvalitātes uzlabošanās, jāpastiprina darbs ar izcilajiem skolēniem, vienlaikus turpinot pievērst uzmanību vājākajiem, jāiesaista skolās jauni, talantīgi pedagogi, jānodrošina kvalitatīva pedagogu tālākizglītība, jāpilnveido izglītības kvalitāte laukos.

Izglītības sistēmas attīstības un kvalitātes pilnveides darbā plaši pētnieki iesaka izmantot kaimiņvalstu - Igaunijas un Somijas - pieredzi.

Pētījumu Latvijā veikuši Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki Andrejs Geske, Andris Grīnfelds, Andris Kangro un Rita Kiseļova. Pētījumā piedalījās 5946 Latvijas piecpadsmit gadus veci skolēni no 237 skolām.