Kā šogad piepildīt skolas somu?

Tuvojoties septembrim, vecākiem arvien aktuālāks kļūst jautājums par bērnu sagatavošanu skolai. Kaut arī lielāko daļu mācību grāmatu nodrošina izglītības iestādes, vecāku gādībā tomēr paliek liela daļa skolai nepieciešamā – mācību vielas apguvei paredzētās darba burtnīcas un rakstāmpiederumi, sporta nodarbībām vajadzīgais inventārs un, iespējams, arī jauns apģērbs skolas apmeklēšanai, kā arī citi, varbūt sākumā nenozīmīgi, bet tomēr jaunā izglītības ieguvēja mācības atvieglojoši un uzlabojoši sīkumi.

Līdz 1. augustam mācību grāmatām un oriģinālliteratūrai tika piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likme 21% apmērā, taču tagad tā samazināta līdz 10%. Tādējādi mācību izdevumi kļuvuši pieejamāki, tomēr tāpat (īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā) bērnu sagatavošana skolai maksā dārgi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa informē: „Mācību grāmatu iegādei nepieciešamo finansējumu pašvaldību dibinātajās iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, ministrija sadala atbilstoši valsts budžetā kārtējam gadam mācību literatūras iegādei iedalītajiem līdzekļiem, ņemot vērā skolēnu skaitu iepriekšējā mācību gada 1. septembrī.

Sākotnēji likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam" Izglītības un zinātnes ministrijas programmā „Vispārējā izglītība" dotācijai pašvaldībām mācību grāmatu iegādei tika paredzēts finansējums 770 000 latu apmērā. Pēc veiktajiem grozījumiem šajā pozīcijā palika 270 000 latu, kas ir aptuveni Ls 1,15 uz vienu skolēnu. Pērn valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei uz vienu izglītojamo bija Ls 4,12."

D. Jansone-Klasiņa piebilst, ka mācību grāmatu iegādei skolas naudu gūst arī no skolas dibinātāja – pašvaldības. Tajās pašvaldībās, kuras var atļauties lielāku finansējumu, situācija ar mācību literatūru skolās ir labāka.

Tas nozīmē, ka nodrošinājumu ar grāmatām daļēji nosaka attiecīgās pašvaldības iespējas. Piemēram, Jelgavā, kā informē Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta, ģimenes, kurās ir skolēni, līdztekus citiem sociālajiem pabalstiem var saņemt pabalstus skolēnu ēdināšanai skolā (var pieprasīt visu mācību gadu) un pabalstu skolas piederumu iegādei. 

Pabalstu skolas piederumu iegādei var pieprasīt laikā no 1. jūlija līdz 30. septembrim, un tas tiek piešķirts kā dāvanu karte – 40 latu skolēniem un 20 latu bērniem, kuri apgūst obligāto sagatavošanas programmu pamatizglītības apguvei. Mācību gada laikā visi Jelgavā deklarētie vispārējo izglītības iestāžu klātienes skolēni saņems braukšanas maksas atvieglojumus pilsētas autobusos – 50% no mēnešbiļetes cenas. Savukārt pabalstu pilsētas sabiedriskā transporta mēnešbiļetes samaksāšanai 50% apmērā mācību gada laikā piešķirs skolēniem no trūcīgām ģimenēm. Tādējādi šie skolēni sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas.

Alūksnes domes Sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa stāsta, ka pašvaldība īpaši cenšas palīdzēt maznodrošinātajām ģimenēm. Tām ir iespēja saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākuma apmērā, kas šobrīd ir 37 lati.

Ar ģimeni pirms pabalsta saņemšanas tiek slēgta vienošanās par šī pabalsta izmantošanu, lai maksimāli nodrošinātu piešķirtās naudas lietderīgu izmantojumu. Jau otro gadu šajā pašvaldībā darbojas arī akcija „Skolas soma", kurā kopumā palīdzību saņem 24 ģimenes no visa Alūksnes novada. Katra no rajonu pašvaldībām izvirza sarakstu ar ģimenēm, kas pieteikušās šajā akcijā, un tālāk novada pašvaldība lemj par pabalsta piešķiršanu. Šajā akcijā izvēlētajām ģimenēm ir iespēja ne tikai saņemt naudas pabalstus, bet arī iedzīvotāju saziedotās grāmatas, apģērbu, sporta inventāru u. tml.

Dāvināšanas un mainīšanās prieks

Arī labdarības organizācijas, tuvojoties jaunajam mācību gadam, darbojas, lai palīdzētu bērniem no maznodrošinātām ģimenēm piepildīt skolas somas. Šogad tiek īstenoti vairāki labdarības projekti, lai pēc iespējas vairāk bērniem šis mācību gads sāktos ar pilnām skolas somām. Jau ceturto gadu labdarības portāls Ziedot.lv sadarbībā ar 25 reģionālo labdarības organizāciju tīkla organizācijām, kā arī ar šo pilsētu pašvaldībām rīko akciju „Skolas soma". Realizējot projektu, 35 no Latvijas maznodrošinātajām ģimenēm saņems 35 latu dāvanu kartes, ko būs iespējams izmantot tikai skolai nepieciešamā iegādei. Šajā akcijā iespējams ziedot arī mantas skolas gaitu uzsākšanai: skolas piederumus, somas, kancelejas preces, treniņtērpus u. c. skolai nepieciešamās lietas, līdz 31. augustam nogādājot tās Rīgā, Bruņinieku ielā 10 a.

Pirms jaunā mācību gada sākuma Rīgas skolu vecāku konsultatīvā padome (RSVKP) organizē lietotu mācību grāmatu apmaiņu pamatskolā „Rīdze", kur pašu lietotās mācību grāmatas iespējams iemainīt pret jaunajam mācību gadam nepieciešamajām.

Vēl RSVKP un nodibinājums „Viens otram" organizē lietotu mācību grāmatu apmaiņu zooizstādē „Dzīvnieku pasaule" un pirmsskolas tirdziņā „Labākais bērniem", kas būs SKONTO hallē 29. un 30. augustā.

Arī tirdzniecības centrā (TC) „Domina" sadarbībā ar Rīgas Domes labklājības departamentu no 17. augusta līdz 6. septembrim notiek sociālā akcija „Mantnieks". TC „Domina" telpās izveidots mācību grāmatu un citu mācībām nepieciešamo mantu maiņas punkts. Ikviens, kam mājās ir atrodama kāda nevajadzīga skolas lieta, tiek aicināts ierasties un atstāt to „Mantinieka" maiņas punktā, pretī izvēloties kādu sev noderīgāku mantu. Akcijas beigās mantas, kas būs palikušas bez saimnieka, tiks nogādātas daudzbērnu un mazturīgajām ģimenēm.

Tāpat līdzīgas akcijas īsteno arī daudzu pašvaldību sociālie departamenti, lai pēc iespējas vairāk bērnu jaunais mācību gads sāktos ar visu skolai nepieciešamo.

Savācas iespaidīga naudas summa

„Guaša krāsas, akvareļi, krāsainie zīmuļi... Vai tiešām tas viss ir nepieciešams?" par skolas noteiktajiem nodarbībās nepieciešamajiem materiāliem brīnās kāda piektklasnieka mamma. Daudzi vecāki ir norūpējušies par skolu pieprasīto dažādību mācību un bērnus attīstošo nodarbību materiālos, jo šogad daudziem no vecākiem nav naudas, lai pilnībā apgādātu savas atvases ar visu, ko kā nepieciešamu noteikusi skola. Jo īpaši par to satraukušies sākumskolas klašu audzēkņu vecāki – ja arī šajā skolas posmā izglītības iestādes maksimāli spēj apgādāt bērnus ar mācību grāmatām, liela daļa mācību burtnīcu un citu lietu jāpērk pašiem. Ja vidusskolēni diezgan veiksmīgi var izmantot, piemēram, vienu un to pašu sporta inventāru visu vidusskolas laiku, tad sākumskolu audzēkņiem katru gadu nepieciešams iegādāties gan jaunus apavus un apģērbu, gan augumam piemērotu sporta inventāru. „Pagaidām esmu iztērējusi aptuveni 50 latu," stāsta septītklasnieces māte. „Papildus mācību materiāliem jāpērk arī materiāli mākslas, sporta nodarbībām. Arī jauna skolas soma, dienasgrāmata. Tā pamazām kopā savācas iespaidīga naudas summa."

Tāpat vecāki norāda, ka liela nauda nepieciešama arī bērnu transportam uz skolu, maksai par skolas pusdienām, jaunam apģērbam, apaviem un citām vajadzībām. „Vasaras laikā pamazām atlikām naudu, ko tagad izmantosim bērniem skolai vajadzīgajā. Tā tēriņi tik ļoti neietekmēs kopējo ģimenes budžetu," stāsta divu bērnu mamma, skaidrojot, ka, dzīvojot mazpilsētā, šogad vairs nevar atļauties brīvi tērēt naudu, ļoti jāpārdomā, kā ietaupīt. Kā iespēju izdevumu samazināšanai viņa piedāvā dažādu klašu vecāku savstarpēju sadarbību, mainoties ar mācību materiāliem, kā arī skolotāju spēju, ņemot vērā vecāku finansiālās grūtības, sagatavot mācību stundas, pēc iespējas vairāk uzmanības pievēršot tieši pašām mācībām, nevis jaunāko mācību materiālu izmantošanai.

Ingrīda Zvēra 
Izglītība & Kultūra