Cittautiešu bērni arvien vājāk apgūst valsts valodu

Pēdējo trīs gadu laikā konsekventi kritušies mazākumtautību skolēnu rezultāti latviešu valodas eksāmenā 9. klasēm, trešdien raksta "Latvijas Avīze".

Vēl 2008. gadā skolēnu vidējie sasniegumi šajā centralizētajā eksāmenā bija gandrīz 70 procentpunkti, bet tagad rādītāji kritušies zem 60 procentiem. Tas nozīmē, ka pareizas atbildes uz eksāmena jautājumiem skolēni vidēji sniedza aptuveni 60 procentos gadījumu.

Valsts Izglītības un satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža pauž, ka bažām nav pamata, jo eksāmena darbs valstī kopumā uzskatāms par labi nokārtotu, ja skolēnu vidējais rezultāts ir virs 50 procentiem.

Līmeņa kritums varētu būt skaidrojams ar populācijas maiņu, tas nozīmē, ka mēdz būt tā, ka skolēnu zināšanas dažādos mācību priekšmetos ik gadu mainās: "Patiesi, reizēm ir novērojams, ka vienā gadā ir vairāk talantīgu bērnu nekā citā gadā. Populācija atšķiras pa gadiem, to ietekmē sociālo apstākļu maiņa, pat politikas ietekme, piemēram, attieksme pret konkrētas jomas zināšanām, vecāku attieksme pret izglītības jautājumiem utt." Viņa pieļāva, ka šis eksāmens skolēniem varētu arī nelikties pārāk svarīgs tāpēc, ka, iestājoties augstskolā, tā rezultātus neņem vērā. Taču 9. klašu absolventiem ir iespējams saņemt valsts valodas prasmes apliecību, kas vēlāk lieti noder darba tirgū. Atgādināšu arī, ka nesen pētījumā secināts, ka arodskolās skolotāji spiesti runāt krieviski, jo skolēni iepriekš nav pietiekamā līmenī apguvuši valsts valodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti secinājuši: nevar viennozīmīgi teikt, ka rezultāti kļuvuši sliktāki, jo ir palielinājies skolēnu skaits, kuru rezultāts eksāmenā ir augsts. Vienlaikus vērojama tendence, ka skolēnu rezultātus latviešu valodas apguvē ietekmē prasme vai precīzāk - neprasme strādāt ar tekstu. Secināts, ka samazinās skolēnu spēja strādāt ar tekstu - kritiskā domāšana, sistēmiskā domāšana, prasme pārveidot informāciju. Arī Valmieras 2. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Laila Pāvuliņa atzīst, ka skolēnu sekmību gan latviešu valodā, gan citos priekšmetos negatīvi ietekmē tas, ka skolēni maz lasa gan latviski, gan dzimtajā valodā. Lai uzlabotu skolēnu lasītprasmi, IZM sola veicināt izglītības programmu un mācību grāmatu satura pilnveidi.

Jautāta, vai eksāmens mazākumtautību skolu skolēniem varētu būt pārāk grūts, K. Ilgaža atbild: "Par to viedokļi ir dažādi. Liela daļa pedagogu uzskata, ka eksāmens ir pat par vieglu, jo vidusskolā un tālākā profesionālajā dzīvē mazākumtautību skolu jauniešiem būs ļoti labi jāprot valsts valoda."

BNS

Foto: LETA