Ziemassvētkus gaidot ar zeķēm vai tomēr bez

Ziemassvētku laiks šogad tāds skrienošs, straujš un arī citādāks, jo šogad Ziemassvētku dāvanas sarūpētas laicīgi un no sirds, ne ieejot veikalā un nopērkot. Vienmēr esmu vēlējusies saviem mīļajiem, ko īpašu un daļu no savas sirds. Šogad arī pasūtījām īpaši tikai mūsu ģimenei sarūpētās Ziemassvētku zeķes - katram ar savu vārdu. Tiesa gan šīs īpašās zeķes visas vienuviet mājās vairs nav, jo bērni aiznesuši uz skolu, tās aizstājot ar iepriekšejo gadu zeķēm, jo arī tur ir šis zeķu un Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Šogad vēlējos mums katram īpašas zeķes, tā kā pati šūt nemāku, tās pasūtīju. Sūtīju jau kvalitātes pārbaudītā skaistā dizaina lietiņu darītavā, tur katra lietiņa tiek gatavota ar īpašu mīlestību, īpaši pārdomāti un, galvenais, ļoti, ļoti kvalitatīvi. Tur sūtījām arī kronīti Emīlijai 4 gadu dzimšanas dienas ballītei.

http://aromboxi.com/kategorija/citas-personalizetas-preces/ziemasssvetku-zekes/

Pašlaik katru dienu nākas domāt, ko oriģinālu, izvērtēt, kas kuram garšo. Mammas, tēta un mazākās māsiņas zeķes pildās, taču Emīlijai zeķe tiek "izēsta" pēc katra našķīša. Ja kādu rītu nakts rūķis zeķes nav piepildījis, Emīlija kļūst domīga un izvērtē, vai aizvadītajā dienā ir uzvedusies kārtīgi.

Arī lielajam dēlam skolā ir šis zeķu laiks, bet viņiem tas nav tik sirsnīgi un gaidīti - piepilda zeķes tam, kuram ir jāpiepilda, īpaši daudz neiedziļinoties, bet Emīlijai bērnudārzā katra diena ir īpaša - vakar rūķis bija atnesis lielu, lielu paku ar pārsteigumu - eglītes rotājumiem, kur katram bija savs vārdiņš un "Skudriņa", katrs bērniņš to iekāra eglītē. Bija arī saldumiņi. Kad runājāmies, kas šodien bērnudārzā bija jauks, Emīlija saldumus nepieminēja vispār, bet gan teica - mēs rotājām savu eglīti ar skaistajām rotām. Nedēļas sākumā rūķis viņiem atnesa piparkūku mīklu, lai kopīgi ar audzinātāju un auklīti veidotu savas skaistās piparkūkas, šonedēļ bija arī viņiem viena diena ar vēstuli no rūķa, liekot apdomāt to, kā viņi uzvedas. Tas bērnus ļoti disciplinēja, jo viņi saprata, ka rūķis spēj arī sadusmoties un neko neatnest :( Man ir prieks, ka mūsu bērnudārza grupiņā ir tik uzņēmīgi vecāki un audzinātājas. Lai to visu skaisti sagatavotu, tas prasa laiku un izdomu. Esam aktīvu vecāku pulciņš, kuri Whats up sarakstēs saorganizējas un audzinātājas nekad neatsaka savu palīdzību. Protams, būs vecāki, kuri uzskatīs, ka bez tā visa var iztikt un, ka saldumus nemaz jau nevajag, mums zeķēs nav tikai saldumi, bet arī zīmulīši, galda spēles utt., sarūpējot bērniem patiesu prieku un gaidīšanu ar jaunu sparu par to, ko katra diena jaunu atnesīs.

Šis "zeķu" laiks aizņemtajā, straujajā un piekusušajā ikdienā no rītiem sniedz tādu pozitīvo dopingu... jo redzēt viņu acis smaidām, tas ir patiess prieks. To redzot kaut uz dažām sekundēm aizmirstas negulētās naktis, aizmirstas sirdssāpes, kad kāds ko sāpīgu pasaka....Kad Emīlija skrien pie lielā brāļa un māsas, lai modinātu un teiktu - šodien atkal rūķis bija un redz, ko mums atnesa... Mammīt redzi, cik skaists piparkūku ruksītis ar smaidiņu šodien man ir. Atceros, ka vienā rītā, kad zeķes bija tukšas, Emīlija teica tētim:" Tēti, vai tad mājas rūķi arī redz,ka es neklausu bērnudārzā?" 

Kā ir Jūsu ģimenēs, skolās un bērnudārzos šajā "Zeķu" laikā? Padalieties ar idejām un vērtējumiem!