Ķermeņa masāža
28.09 14:30-17:00
Brīvo vietu skaits: 2
Mīļās mammas!
Vai arī Jums pienāk diena, kad visa ir mazliet par daudz, emocijas kāpj pāri malām un trūkst pacietības? Tu noliec bērnu čučēt un pati sēdi dīvānā ar ieurbušos skatienu sienā? Pārgurusi, sašļukusi un pilnīgi nekāda?
Jā tādas dienas ir arī manā mammas dzīvē. Lai gan esmu ļoti pacietīga, arī mans mērs ir pilns. Pietrūkst brīža sev! Brīža kad sakopties, pasapņot uz izbaudīt. Mana mīļā miera sajūta šad tad pazūd vai izgaist kā nebijusi. Ir divi varianti, vai nu es sēžu un nedaru pilnīgi neko, vai turpinu izlādēties virtuvē saldējot, griežot un konservējot dārzeņus ziemai. Dažreiz tas ieilgst līdz pat vēlai naktij.
Mīļais vīrs uz vārda dienu uzdāvināja saldētavu. Nu varu spundēt pašas izaudzētos vitamīnus maisiņā un saldētavā iekšā. Mazulim visu nepieciešamo ziemai sarūpējam paši. Bet, bet, bet! Visu dienu darbojoties, vingrojot un ņemoties ar mazuli sagurstu daudz ātrāk nekā gribētos. Kad vakara pasaciņa ir izlasīta un mazulis ir devies pie miera, mamma cenšas saņemties. Ir izveidojies milzīgs saraksts ar darāmajiem darbiem kurus beidzot vajadzētu izdarīt, bet es vairs negribu un nav spēka. Ja no rīta ceļos ar pilnu jaudu un sparu, tad vakarā sašļūku. Protams, ne jau katru dienu! Tikai tādās pavisam īpašās dienās, kad vis nenotiek tā kā vēlētos.
Acu priekšā stāv kāzu albums kurā beidzot ir jāielīmē bildes, jo ir pagājis vairāk kā gads, bet tas stāv tukšs vēl jo projām. Kaudze ar žurnāliem kurus ļoti, ļoti vēlos izlasīt. Bet kad atrast tam laiku? Dārza darbi, māja, dzīvnieki! Visam vajag savu laiku, savu enerģiju, bet man tās nav. Lai gan dzīvojam mājā trīs pieauguši cilvēki, vis ir uz maniem pleciem. Pietrūkst palīga kas uz stundu mani nomainītu. Kaut vai reizi nedēļā nomainiet mani un uzņematies vadību. Padzīvojiet dienu tieši tādā pašā ritmā, kā dzīvoju es vai mēs mammas. ( Es ceru, ka caur kosmosu šis aizies līdz pareizajam cilvēkam/cilvēkiem, kas reizēm nosoda un saka, ka mēs neko nedarām!)
Paldies vīram! Viņš man ļoti daudz palīdz, lai gan pats pārbrauc mājās saguris. Paņem no manis mazuli un abi dzīvojas uz grīdas. Mani pasauc vien tad, kad Kārlim gribās ēst. Man atļauj atpūsties mazliet savādākā veidā. Gatavoju vakariņas vai pastaigājos pa mežu un palasu kādu sēni. Izbaudu meitenes,tik tiešām izbaudu tādas dienas.Piemēram šodien atstāja mani mājās un aizbrauca uz veikalu. Visu šo laiku sēdēju dīvānā, skatījos televizoru un ēdu saldumus. (Daudz saldumus, jo pēdējā laikā tie man iet uz urrā!)
Abi mani vīrieši jau sapņo kādu jauku sapnīti, bet es skatos filmu ar vienu aci un stāstu jums par savu sāpi. Es nemēdzu sūdzēties, bet šodien jūtos sagurusi tik ļoti, ka gribās izlādēties. Es zinu, ka ir vēl daudzas jo daudzas mammas kam ir šādas dienas. Un es nekaunos atzīt:
''Nav viegli būt par mammu!''
Iespējams, ka mana enerģija ir pazudusi jo pati esmu saaukstējusies un šobrīd tas pielika mazu treknu punktu visam. Taču tas ir tikai šodien! Jau pēc stundas mans mazais zaķēns celsies un es atkal skatīšos uz viņu tieši tādām pašām acīm ar kādām skatījos uz viņu dienā, kad Kārlītis nāca pasaulē. Mans nogurums būs izgaisis kā nebijis un mīļā mamma būs atpakaļ.
P.s. Tas nenozīmē, ka pret bērnu izturos savādāk. Jā, es esmu pacēlusi balss toni mazliet augstāk, bet NEKAD ar dusmām. Sirds dziļumos saprotu, ka arī mans bērns ir saguris un viņam nāk miedziņš. Tas pats attiecas uz vīru. :)
ceriņzieds<3
mamma88
laachukinsh
ViKrEm mamma
lauvinja