Vidzemes Ziemeļdaļa-tas ir to vērts!

Ja vēlaties aizvadīt piepildītu un skaistu dienu, ieplānojiet to Vidzemes pusē, precīzāk, Cēsu virzienā. Tā kā man pa ceļam no Rīgas sanāca iebraukt pēc savas mammas, kas dzīvo Saulkrastu pusē, kilometrāža bija mazliet lielāka, kā būtu gadījumā, ja brauktu no mājām. Taču kopējais ceļa garums no Rīgas, iekļaujot visus apskates punktus, būtu apmēram 200 km. Savu skaisto ceļojumu mēs - es, mani 3 bērni un mana mamma, Mātes dienas rītā iesākām  Āraišu ezerpils apmeklējumu. Tā kā esam daudzbērnu ģimene, mani iepriecināja informācija  www.history-museum.lv web lapā, ka ieeja  goda ģimenei  bez maksas, taču, ierodoties klātienē, kasiere informēja, ka cenrādis ir mainījies un ka 4 eiro tomēr ir jāmaksā.  Strīdēties negāju, jo svētki taču. Kad atgriezos no mūsu brauciena, jautājumu par cenrādi arī nosūtīju uz muzeju, kas apliecināja, ka cenrādis mainījies un ka kāds nokavējis izmainīt cenrādi web http://lnvm.lv/?page_id=566 lapā, taču pat vēl šodien tā sniedz maldīgu informāciju, tā kā esiet uzmanīgi, ja precīzi plānojat savus izdevumus!  Otra lieta, ko vēlējos, taču nebija iespējams, saņemt gida pakalpojumus. Tas maksātu 8 eiro, bet šoreiz bija jāiztiek ar pašu pastaigu un pie mājiņām piekarinātu info lapiņu lasīšanu. Jāsaka gan, ka visas tās mājiņas jau diezgan pavecas, dažas pat bīstamā stāvoklī. Grīdas baļķi vietām izpuvuši. Ar viena galu pat dabūju pa kāju, bet interesanti izložņāt 9. gs.  ēkas, ieskatīties mūsu senču  dzīvē. Apmēram apjaust, kā viņu dzīvesveidu, nodarbošanos. Cik sapratu, nometne toreiz tika būvēta uz pārplūstošas saliņas tieši drošības nolūkos, kur pa vidu atradās dzīvojamās mājiņas, bet apkārt, piemēram, bitenieku ēka , pirtiņa.  Pie ēkām piekarinātas informatīva rakstura lapiņas vairākās valodās. Jāņem vērā, ka ar ratiem tur nav iespējams izbraukt, bet tos droši var atstāt pie saliņas.  Uzkāpām turpat viduslaiku pils pakalnā, kur uzstādītas šūpoles. No tām paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni un Āraišu vējdzirnavām (žēl, ka neiebraucām). Ir iespēja arī pie koka galdiem piesēst, lai apēstu līdzi paņemtās uzkodas. Pamanīju arī ugunskura vietu. Vēl noteicu mammai, ka diezgan jauka vieta Līgo svinībām. Devāmies atpakaļ uz auto, lai brauktu Cēsu virzienā uz Zinoo centru http://www.zinoo.lv/. No Āraišiem tas ir nepilni 10 km. No ārpuses centrs izskatās mazs, bet laiks paskrien nemanot-tik daudz darāmā un skatāmā. Tur zinātkāri varēs apmierināt gan viengadnieks, gan, esmu pārliecināta, simtgadnieks. Mans vidējais dēls pilnīgi ar sviedriem uz pieres centās sevi ar kartinga auto uzdabūt pa slīpu virsmu. Tur, mainot riepas, varēja saprast sakarību starp materiālu un tā saķeri ar virsmu.  Pati sevi un mazo meitiņu ar striķi uzvilku augšā, sēžot krēslā Lielais dēls aizrāvās ar elektrības eksperimentiem, kā arī ar otru brāli sacentās ar saviem robotiem-sumo. Lai trenētu līdzsvaru, iespējams iet pa lielām trepēm, kas sasveras, ja vien tās paši ar savu svaru nenobalansējat. Man patika uzrāpties lielajā krēslā , lai saprastu, kā jūtas mazs bērniņš mūsu, pieaugušo, pasaulē.  2. stāvā arī foršs spēļu stūrītis-plašs koka rotaļlietu klāsts, kas bija aktuāli manai mazajai atvasei , kamēr lielie brāļi atklāj pasauli. Ieejas maksa, manuprāt, atbilstoša iegūtajam - ģimenei 18 eiro brīvdienā. http://www.zinoo.lv/apmeklet Auto arī atstājām tur pat blakus, ļoti ērti noparkoties. Centrā arī bija mazs stends ar dažāda veida suvenīriem-mazas zinātniskās rotaļlietas, krāsojamās grāmatiņas, no Tiger veikala vairākas lietas atpazinu. Šoreiz turējāmies rāmjos un neko nepirkām gan:) Kad nu visi bija izšūpojušies, izmēģinājuši savus spēkus koka ķekatu savaldīšanā un tikšanā uz priekšu, devāmies uz Cēsu centru.  Auto novietojām Cēsu Jaunās pils kompleksa autostāvvietā. Tā bija bez maksas, un, kā par brīnumu, tur bija brīvas vietas. Blakus atrodas arī Cēsu TIC, taču šoreiz, kaut arī bija plānots, neiegriezāmies tur. Izstaigājām skaisto Maija parku, kurā dzīvo slavenais melno gulbju pāris Grāfs un Katrīna. Parks ir ļoti sakopts, vairākām strūklakām, tajā atrodas rotaļu laukumi gan lielākiem, gan mazākiem bērniem. Prieks acīm! Izstaigājuši to, nolēmām paēst. Uz Maija parku iziet viesnīcas Kolonna restorāna Alexis terase, taču noskaidrojuši, ka ēdiens būs jāgaida vismaz 40 minūtes, nolemjam doties mazliet tālāk. Un pēc 2 minūšu iešanas atrodam šo kafejnīcu http://www.tourism.cesis.lv/lv/kur-paest/?object=235. Cenas, jāsaka, manuprāt, ļoti draudzīgas- zupas ap 2 eiro, frī kartupeļi ar vistas nagetiem un salātiem 4,50, par 1 eiro vairāk porcija, kur nagetu vietā pildīta ar šķiņķi un sieru vistas fileja. Pīrādziņš 50 centi, kafija un sulas glāze 1 eiro. Kopā par mums visiem 5 samaksāju ap 21 eiro. Un, kas pats galvenais, porcijas bija lielas un ēdiens ļoti labs-svaigs un garšīgs! Apmierināti ar pusdienām, sēžamies atpakaļ auto un dodamies Līgatnes dabas taku virzienā. Kaut arī Cēsīs bija ieplānots mazliet vairāk laika, nolemjam, ka šoreiz tomēr dosim priekšroku dzīvnieku apskatei. Šoreiz, kā jau tas minēts viņu web lapā, ieeja bezmaksas (super iepriecinoši). http://www.gnp.lv/cenas-pakalpojumi. Arī auto šoreiz varēja novietot bez problēmām, kaut ir bijis citu reizi, ka visa autostāvvieta ir pilna. Labierīcības ir sakārtotas un gana tīras. Kases ēkā nopērkami arī dažādi suvenīri un dabūjami bukleti par apkārtni. Dēls pirms ieejas ar telefonu nofotogrāfēja parka karti , kur atzīmēti dzīvnieki un vietas, kur nav iespējama pieeja ar ratiem. Lai arī sāka līņāt, izstaigājām parku, redzējuši gan lāčus, gan pūces un ūpjus (nekad viņus neatšķiru:)), mežacūkas u.c. dzīvniekus. Skatu tornis gan diemžēl bija slēgts. Kas mani mazliet pārsteidza, ka pretī mums vairāk nāca tieši pārīši, visdažādākā vecuma, bet ģimenes ar bērniem-mazāk. Noguruši, bet ļoti, ļoti apmierināti, devāmies mājup.
Kopējās ceļojuma izmaksas, ja neskaita līdzi ņemto ūdeni un maizītes, kas "pazuda" Āraišu  pilskalnā, bija apmēram 60 eiro, ieskaitot degvielu un saldējumu . Noteikti iesaku ieplānot to pusi. Daudz informācijas var smelties arī http://tourism.cesis.lv/lv/sakumlapa/ gan par pašu pilsētu, gan apkārtni.