Laulības kā iespēja nosargāt īpašumu, titulu, varu

Lai gan laulības kā vīrieša un sievietes savienība pastāvējusi jau izsenis, vēstures gaitā kāzu nozīme bijusi ļoti mainīga.

Laulības kā iespēja nosargāt īpašumu, titulu, varu

Sen senos laikos cilvēki precējās, lai nosargātu teritoriju, kā arī lai aizsargātu savu dzimtu. Tā, piemēram, ja brālim nomira viņa brālis, viņš apprecēja viņa sievu. Tajā pašā laikā bija ciltis, kas apprecējās, lai zinātu, ar ko drīkst būt sekss, jo tas nedrīkstēja būt brāļu un māsu starpā. Tajā pašā laikā precēties brālēniem un māsīcām nekad nav bijis aizliegts, būtībā arī mūsu laikos ne. Ir bijušas dinastijas, kas, lai nosargātu savu varenību un arī aristokrātisko dižciltību, precējās tikai radinieku starpā. Bieži vien laulību iemesls neatkarīgi no gadsimta ir bijis nevis mīlestība, bet gan iespēja nostiprināt vai vairot varu, īpašumus, titulus.

Gredzens kā mīlestības vai varas simbols

Kādreiz uzskatīja, ka gredzens, tas ir kā mūžības simbols, kas nekad nebeidzas, to lika uz kreisās rokas zeltneša, jo uzskatīja, ka no tā plūst asinis tieši uz sirdi. Savukārt romiešu kareivjiem gredzenu mīšana saistījās nevis ar mīlestību, bet gan sievietes uztveršanu par savu īpašumu, kas sasaucās ar klejojošām ciltīm, kas savai izredzētajai ap rokām apsēja striķi un otru galu sev ar roku, lai sieviete nevarētu aizbēgt.

Sievietes loma laulāto starpā arī ir bijusi ļoti dažāda – no vīriešu uztveres kā sava īpašuma, līdzīgi kā māja un mājdzīvnieki un līdz ar to, ja vīrietim kaut kas nepatika, viņš to varēja vest uz tirgu un pārdot. Līdz uzskatam, ka izejot pie vīra, sieviete beidzot kļūst brīva un neatkarīga, jo pirms tam piederējusi savam tēvam. 

Laulība ne vienmēr nozīmē uzticību

Laulība un uzticība ne vienmēr bijusi cieši saistīta – cilvēku apprecēšanās nebūt nenozīmēja seksuālu attiecību izbeigšanu ar citiem cilvēkiem. Baznīca bija institūcija, kas runāja par morāli un grēku un laulības savā ziņā romantizēja. Tajā pašā laikā daudzviet Eiropā neuzskatīja, ka nepieciešams precēties baznīcā, pietika, ja ir mācītājs un divi liecinieki jebkurā vietā, kur ir ērti, kas var apliecināt laulību faktu. Ir bijuši laiki, kad laulības uzskatītas par notikušām jau ar to, ka cilvēki sākuši dzīvot kopā. Katoļu baznīca 12. gadsimtā definēja laulības kā sakramentu, ar kuru Dievs svētī vīrieša un sievietes savienību. Katoliskā baznīca turklāt uzskata, ka tā ir ne tikai cilvēku savienība, bet laulības ir Dieva, vīrieša un sievietes savienība.

Kāzu tērpa simboliskā nozīme

Interesanti, ka lai gan visbiežāk kāzām tiek izvēlēts kāds īpašs tērps vai nu tas būtu saistīts ar tautas tradīcijām vai uzskatiem, tas ir bijis ļoti mainīgs, arī krāsas izvēle pamatota dažādi, tā baltā ir izvēlēta kā nevainības simbols, sarkanā kā labklājības un laimes simbols, melnā – mūžīga mīlestība, koši dzeltena – aizsargā no ļauna. Arī tērpa izvēle parāda cilvēku dažādos uzskatus par laulībām un atšķirīgo laulību nozīmi.