27.05 15:40-16:30
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Vai viņa noskatījusi manu vīru?
28. Mar 2014, 12:15
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Izveidojusies diezgan nesmuka situācija, kad "kolēģīte" ir izdomājusi braukt ar manu vīru kopā uz darbu. Man nebūtu nekas pret, ja vien viņa dzīvotu sūnu ciemā, viņai nāktos tipināt n tos km uz darbiņu (ak kāda es labiņa)...bet gar pašu māju šamai iet transports uz darbu, pietam vīram viņas dēļ ir līkumiņš jābrauc. Tiesa nav liels, bet tomēr. Viņš nemāk pateikt nē. Arī ar kaimiņu, kas ir darba kolēģis brauc, bet tas ir savādāk, jo viņi ir draugi, viņš ir vīrietis un dzīvo mums blakus. Tā nu viņi trijatā braukā. Vismaz mašīnā nav divvientulība. Tomēr kapēc mani tas kaitina? Jo vienreiz jau es viņam ieminējos, ka man netīk tāda "dāmu" vizināšana. Teica, ka man nav iemesla satraukties. Nu labi, ticu-nesatraucies...līdz atkal tas pats. Šorīt viņš man pats paziņo, ka "kundze" ir pa nakti rakstijusi, ka viņu tomēr nevajag vest uz darbu. Man tādas dusmas, ka viņa atļaujas pa nakti rakstīt. Mums tak mājās ir mazs zīdainis, kurš pa nakti guļ. Es nesaprotu šīs sievietes, kam otra ģimene ir absolūti pie kājas.
Es jau vienreiz ar viņu par šo runāju. Negribas būt greizsirdīgai un histēriskai sievai, kas ceļ traci. Kā man rīkoties.
man bija identiska situácija.tikshu pie datora májás uzrakstíshu.bet tevi es pilníbá saprotu!
Lasu un brīnos, vienmēr šādās diskusijās par vīriešiem spriež kā par sievietei piederošām lietām - var paņemt un nolikt kur grib, paša griba/vēlmes nekādas un taml? Tiešām jūsu vīrieši bezgribas cilvēki, stumdāmi, bīdāmi un paklausīti kā labi dresēti policijas suņi?
Kas ir kompromiss?
Piesist kāju augspapēžu kurpēs pie zemes un paziņot - es gribu un tev būs darīt to vai nedarīt šo? Tas ir kompromiss?!?
Varbūt gluži otrādi, ir sievietei jāiemācās uzticēties savam vīrietim?
Bilde ļoti labi raksturoja situāciju.
Un kā man nepatīk, ka MK ir pielicis to bildi. Kapēc ir jābojā mans raksts ar foto, kur sieviete veci aiz kaklasaites velk prom. Tā jau asinis vārās, un vēl bilde klāt! "Super"
Tas ir Jūsu stāsts. Mūsu gadījumā tā ir vecmeita bez bērniem un bez takta sajūtas. Traki.
Grizsirdība tevi moka, nezinu ir pamats vai nav pamats, tomēr greizsirdība ir postoša tev pašai.
Fakts, ka paķer pa ceļam kolēģi - man šķiet pilnīgi ok, pat ar mazu līkumiņu un ja garām iet sabiedriskais transports. Ja tāls ceļš var vienoties par ceļa izdevumu sadali. Es esmu vadājusi pa ceļam savus kolēģus un kolēģes un mani šad tad aizved - nekādu zemtekstu!
Atsūtīja ziņu naktī un uztraucies par naktsmieru, piedod, kamēr bērnu naktsmiers man bija ļoti svarīgs, telefoni vakarā tika nolikti uz klusumu, īpaši pēc pāris zvaniem no Kanādas no nepazīstamiem ļaužiem un gulējām mierīgi turpmāk!
Kamēr šis process "pa ceļam" ir atklāts, pa lielam nav ko satraukties.
Kopumā gan iesaku rūpīgi izvērtēt greizsirdības postošo spēku uz attiecībām. Greizsirdība grauj attiecības, bet attiecību stabilitātes pamats ir uzticība un uzticēšanās partnerim! Audzē pašapziņu, tas palīdz 😉
Kāpēc es to visu stāstu - es apti savā laikā biju megagreizsirdīga! Oki, varbūt ne gluži bez pamata, varbūt pārpratumu pēc, bet ir grūti pašam būt greizsirdīgam ar visu no tā izrietošo emocionālo gammu, un grūti otram, kuram nevainības gadījumā var sagribēties kļūt greizsirdīgam, ja jau reiz mans partneris tā domā!
Tieši tā 😉 neķer kreņķi un nenovērtē sevi par zemu 😀
Feini pateikts. Ārā skaists laiciņš, iesim izvēdināt galvu😀
Ja man uznāk greizsirdība... es to pasniedzu tā: mīļais.. esmu greizsirdīga un negribu Tevi dalīt ar citām... negribu ,lai citām ir manas ekstras, bet tas tik tādēļ,ka .. Tu esi tik foršs ,ka nebūtu nekāds brīnums,ja Tu patiktu arī citām dāmām. Un zini... Tu jau vari darīt laimīgu jebkuru sievieti, bet Tevi laimīgu varu darīt tik Es 😉
Protams, ka viņa nemaksā. Un viņš jau arī kautrējas būt, rupji sakot, "santīmu pisējs" un prasīt naudu par degvielu.
Zem mana goda ir zvanīt kaut kādai sievietei un runāt ar vi''nu par šo tēmu, jo uzskatu, ka vīrietim ar šo te pašam galā ir jātiek.
Iespējams, ka tie ir kaut kādi pēcdzemdību tarakāni manā galvā, es visu pārspīlēju. Nezinu. Bet mani tas, ka naktī otru atļaujas traucēt, zinot, ka ir ģimene, mazs bērns, šķiet vispār augstākājā mērā nekaunība.
Es zinu kapēc es nejūtos droši. Jo:
pirmkārt, es vienreiz uz to norādīju, ka man nepatīk, bet tas nav ņemts vērā un vispār tiek ignorēts...vēl labāk-man paziņo to pats vēl!
otrkārt, es pati vairs nejūtos tik super skaisti kā agrāk(daru ko lietas labā, bet tas nav tik ātri kā hops un gatavs), kad pielūdzēji bez maz vai rindā stāvēja.
Es jau vienreiz runāju. Man atbildēja-tu esi greizsirdīga, tev nav iemesla uztraukties.
Tā vien šķiet, ka mani nedzird vai ir par gļēvu, lai viņai atteiktu.
Tur jau tā lieta, ka man šķiet, ka viņam patīk mani dažŗeiz speciāli padarīt greizsirdīgu, esot tik ļoti atklātam...vai arī viņam sirdsapziņa neļauj nepateikt. Tā teikt-ja reiz viņa zin, tad es nedaru neko nesmuku, kaut arī tas ir ne visai forši pret mani it īpaši tagad, kad esmu dāvājusi viņam pirms pāris mēnešiem bērnu.
Man nav pieņemami tas, ka nakts vidū tiek traucēts bērna miegs, jo kaut kādai tur kolēģei ir jāpaziņo par saviem rītdienas plāniem attiecībā uz mana vīra auto. Viņš nav nedz viņas personīgais šoferis, nedz kas vairāk, lai atļautos šādu klaju nekaunību.
pirmām kārtam izrunajies ar savu vīru, un tā lai viņš saprot, ka tas ko viņs dara nav glīti, tajā pašā laikā nav jau glīti.
varbūt tā sieviete labprāt grib bgarukt vienā auto ar jūsu kaimiņu???
un galu galā, kāpēc tev būtu jāsatraucas, ja vīrietis ir godīgs, vins var vadat kaut 10 sievietes gadiem.
Man reizēm šķiet, ka viņš izbauda to, ka viņa zvana un prasa, viņu tas glaimo. Ne jau velti tik naski steidz paziņot man jaunumus...iz sērijas-redz, es tak vēl kādu interesēju.