Trešo gadu piedalījos Mājsaimnieču olimpiādē

Nu, ko, padalīšos arī es ar saviem iespaidiem un sajūtām par Mājsaimnieču olimpiādi.

Mājsaimnieču olimpiādē piedalījos jau trešo gadu pēc kārtas, neskatoties uz to, ka dzīvoju tālu no Rīgas - 140 km.

Kā jau iepriekšējo gadu, arī šogad ar nepacietību gaidīju kādas ziņas par to, ka olimpiāde notiks arī šogad. Kad izlasīju Māmiņu klubā, ka arī šogad Mājsaimnieču olimpiāde notiks, nemaz daudz nedomājot pieteicos, jo kā smejos, piedalīšanās olimpiādē man jau ir kļuvusi par tradīciju un arī iespēju izrauties no ikdienas darbiem.

Teikšu godīgi, ka vispār jau es neesmu cilvēks, kam patīk šādi publiski pasākumi ar visādām izdarībām, bet šoreiz tas, kas mani pievelk ir tā atmosfēra, gaisotne un pozitīvisms, kāds ir Mājsaimnieču olimpiādē. Prieks satikt un ieraudzīt māmiņas no Māmiņu kluba.

Šoreiz nekā īpaši gan negatavojos, jo domāju, ka sievišķīga un skaista mājsaimniece var būt arī saposusies vienkārši kleitā.

Līdzi man uz olimpiādi kā jau ierasts devās abas manas meitas un vīrs. Mazo dēliņu tāpat kā iepriekšējos gadus atstājām mājās, jo uzskatu, ka viņam brauciens un pasākums būtu par grūtu.

Tā nu esmu ieradusies uz Mājsaimnieču olimpiādi un dodos reģistrēties.

Drīz vien arī sākas olimpiādes atklāšanu, kuru vada jauki, sirsnīgi un mīļi vadītāji - Liene Bērziņa un Māris Grigalis.

Tiešam par pasākuma vadītājiem varu teikt tikai pašus labākos vārdus. Viņi bija vienreizēji, man ļoti patika. Lienīte ļoti skaita, eleganta un smaidīga. Māris visu laiku humora pilns un jautrs.

Kad olimpiāde atklāta un esam iepazīstinātas ar žūrijas locekļiem, kurus šoreiz neuzskaitīšu, jo daudzas meitenes savos blogos jau par to ir rakstījušas, dodos pildīt uzdevumus. Ģimene ar fotoaparātu visur seko līdzi un atbalsta mani.

Pirmais uzdevums kuru veicu bija pie Danscuker. Nācās gan mazliet uzgaidīt kamēr atnāca Gundega Skudriņa, kura bija žūrijā un vērtēja šo uzdevumu. Uzdevumā man veicās labi, izmantojamos produktus atpazinu, tikai Skudriņas sejas izteiksme tur stāvot gan nepatika, izskatījās, ka viņa nebija apmierināta ar kaut ko. Bet citādi viss bija kārtībā.

Nākamais uzdevums bija uzburt uz šķivja kaut ko skaistu. Kā nu pratu tā darīju. Piebildīšu tik, ka tad, kad es veicu šo uzdevumu, žūrijas locekli neredzēju.

Kopumā darbiņi mājsaimniecēm sanāca ļoti skaisti.

Nākamais uzdevums ko veicu bija tērpa atrašana konkrētai situācijai. Mans uzdevums bija atrast tērpu Trifeļu gatavošanas meistarklasei ar draudzenēm.

Šeit gan nebija skaidrs - vai tad uzdevums bija uz laiku, jo nebiju vēl visas drēbes kaut cik apskatījusi, kad meitenes jau teica - laiks, laiks, ātrāk, ātrāk. Kaut ko nu ātrumā paķēru, kas likās piemērots. Žūriju atkal nemanīju.

Tālāk dodos pie Rasas, gatavot un izdekorēt kūciņu.  Tikai žūrijas locekles Ievas Aleksandrovas- Eklones arī nebija uz vietas, tā, ka kūciņu parādīju meitenei, kas spieda zīmodziņu un vīrs kūciņu apēda. Mmm, ļoti garda kūciņa esot sanākusi.

Foto Rito stendā. Mārtiņu Sirmo gan neizdodas vairs satikt.

Nākamo dodos pildīt uzdevumu veikalā Jysk, kur jānosaka cenas. Šeit bija nedaudz jāpastāv rindā.

Cenas gan visas neatminēju pareizi, bet tas nekas. Noskaņojums un pacilātība no tā nemainījās. Šeit uzdevumus uzraudzīja aktieris Intars Rešetins.

Uzdevumā, kur jāsakārto pareizi kosmētiskie līdzekļi arī man neveicās, jo kosmētiku lietoju maz un reti.

Pēdējais uzdevums kuru veicu bija pie Dobeles dzirnavnieka. Rinda šeit bija visgarākā, jo šeit uzdevumus vērtēja Roberto Meloni, kurš savu uzmanību veltīja ik vienai pasākuma dalībniecei.

Roberto tiešām savu uzdevumu veica godam.

Griežot ratu man tika uzdevums salikt puzli. Tā kā viena dalībniece puzli jau lika, tad man bija jādodas viņai palīgā.

Tā nu uzdevumi lēnā gaitā, nesteidzoties izpildīti, kartīte ar zīmogiem iemestam un var gaidīt apbalvošanas ceremoniju.

Apbalvošanas ceremonijā mājsaimnieces saņēma daudz un dažādas balviņas. Pati gan neko neieguvu, bet tas nemazināja prieku par jauki pavadīto laiku.

Šogad pasākums atšķirībā no iepriekšējiem bija daudz labāk organizēts. Bija padomāts par bērniem un līdzjutējiem. Bērniem bija kur izklaidēties un kopā ar Loti varēja zīmēt. Pieaugušie varēja pagatavot Panna cotu.

Uzdevumus visi varēja paveikt laicīgi, rindas nebija tik lielas, tā ka visu varēja veikt nesteidzoties. Pasākuma vadītāji bija lieliski, liels paldies viņiem. Atmosfēra arī kopumā šogad bija jaukāka, neviens pie uzdevumiem negrūstījās, nelīda priekšā. Viss bija tā sirsnīgāk, jaukāk.

No žūrija locekļiem vislabākie bija Roberto un Intars Rešetins, kurus vienīgos es sastapu pildot uzdevumus, jā vēl arī G. Skudriņu, bet kā jau minēju man viņas izturēšanās šoreiz nepatika.

Liels, liels paldies pasākuma organizatoriem par jauko iespēju pavadīt šo dienu lieliskā kompānijā un atmosfērā.

Vienīgais tikai gribētos, lai nākamgad visi žūrijas locekļi atrastos savās vietās un varētu novērtēt visus dalībniekus.

Vēsma