Tēva un dēla ceļojums uz Tallinu

Šis ir manu mīļo ceļojums uz Tallinu - tēva un dēla piedzīvojums viņu acīm. Stāsta tētis no sava skata punkta.

Kā jau daudziem arī mūsu ģimenei ļaunais koronavīruss daļēji sačakarēja vasaras atvaļinājuma plānus. Tā kā manā rīcībā neizbēgami palika viena atvaļinājuma daļa jūnija sākumā, ko nevarēja izmainīt vai atcelts, tika nolemts, ka šoreiz ceļojumā dosies tikai puse ģimenes – mums būs tēva un dēla ceļojums. Mums par prieku, vismaz robežas Baltijas valstu starpā bija atvērtas, līdz ar to tika nolemts, ka dosimies uz Tallinu uz 3 dienām. Šeit gan jāpiebilst, ka pats es Tallinā esmu bijis vairāk kā desmit reizes, kamēr 13-gadīgajam tīnim šī bija pirmā reize Igaunijas galvaspilsētā un ceļojuma mērķis bija padarīt viņa uzturēšanos Tallinā pēc iespējas aizraujošāku tieši viņam.

Ceļojumam izvēlējos jūnija pirmo nedēļu – Latvijā mācību gads skolniekiem jau bija beidzies, kamēr igauņu skolniekiem tas ilgst nedēļu ilgāk, no trešdienas līdz piektdienai. Tā kā manai dzīvesbiedrei regulāri ceļojot ar airBaltic bija uzrājies viens strēķitis ar Piniem, tad pērkot mums abiem biļetes uz Lux Express autobusu, bija iespēja pilnībā norēķināties tikai ar tiem.  Katrā ziņā, ja ceļotāji ir 2 vai 3, Tallinas apmeklējumam noteikti iesaku apsvērt autobusu (ne tikai Lux Express, arī Ecolines vai Simple Express) – šobrīd tie ir ļoti komfortabli un, manuprāt, arī cenu ziņā draudzīgi.

Izmantojot situāciju, kad viesnīcas vēl tikai lēnām modās no “ziemas miega” (lasi, piespiedu dīkstāves dēļ Covid19 pandēmijas), izvēlējāmies Radisson Park Inn (kas tajā brīdī nebija dārgi) Paldiski ielas galā pie pašas vecpilsētas.

Iebraucot Tallinā (mēs izbraucām 7:00 no Rīgas autoostas un jau īsi pēc vienpadsmitiem bijām Tallinā), pirmais stratēģiskais uzdevums bija iegādāties Tallinn City card – karte, kas dod iespēju apmeklēt praktiski visus Tallinas muzejus  tikai uzrādot šo karti kā arī braukt visos Tallinas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos tikai nopīkstinot šo karti.  Apskatot vien dažu Tallinas muzeju cenu biļešu cenu, sapratu, ka šī karte ir jāpērk uz visām 3 dienām – šobrīd Tallinn City card ir 20% atlaide un 3 dienu karte pieaugušajam maksā 41,60 EUR, skolniekam 21,60 EUR. Detalizēta info atrodama šeit. 

Kartes ir iespējams nopirkt arī internetā, taču es šoreiz nolēmu neuzticēties šādam variantam un devos tās iegādāties uz tūrisma informācijas centru Tallinas vecpilsētā, kur man arī detalizēti izstāstīja par visām tās izmantošanas iespējām, kā arī iedeva bukletu ar pilsētas karti un visām vietām, kuras var apmeklēt uzrādot vien Tallinn City card vai arī saņemt atlaidi uzrādot šo karti. Tāpat ļoti rekomendēju paņemt arī Tallinas sabiedriskā transporta karti (to var dabūt par velti turpat tūrisma informācijas centrā) – tas ievērojami palīdzēs orientēties Tallinas sabiedriskā transporta maršrutos.

Ieguvuši šīs kartes, devāmies uz Enerģijas izziņas centru (Energia avastuskeskus), kas atrodas tur pat pie Vecpilsētas, tās ziemeļu galā.

 Apmeklējuma cena pieaugušajam 9 EUR, skolniekam 7 EUR, ar Tallinn City card – bezmaksas. Daudz par šo zinātnes centru nestāstīšu, vien piebildīšu, ka tas savā ziņā ir līdzīgs Tartu AHHAA centram, tikai nedaudz mazāks. Manam tīnim šī vieta gāja patika pat labāk par gandrīz visām pārējām, ko apmeklējām. Plašāku ieskatu var gūt noskatoties šo video (lai arī video ir 5 gadus vecs, tur, šķiet, nekas nav mainījies).

Tālāk turpat pie Enerģijas centra sagaidījām #73 autobusu un devāmies uz Hidroplānu ostas muzeju (Lennusadam) – Jūras muzeju. Manā uztverē šis ir viens no visiespaidīgākajiem muzejiem Tallinnā, ierīkots kādreizējā hidroplānu ostas angārā.

Cena pieaugušajam 15 EUR, skolniekam 8 EUR, ar Tallinn City card – bezmaksas. Bez paša muzeja apmeklējuma (muzeja pērle, protams, ir pilnībā atjaunotā pirmskara igauņu zemūdene, kuru iespējams izstaigāt no viena gala līdz otram) biļetes cenā ir iekļauts arī 2 kuģu apmeklējums, kuri atrodas tieši aiz muzeja.

Mūsu otro dienu uzsākām ar “PROTO izgudrojumu fabrikas” apmeklējumu.

Cena pieaugušajam 14 EUR, skolniekam 10 EUR; ar Tallinn City card – 50% atlaide. Es jau tur biju bijis iepriekš, tāpēc nolēmu, ka šīs vieta ir jāapmeklē līdz ar tās atvēršanu, jo stāvēt rindā pie katras no atrakcijām nav pārāk jautri. Ņemot vērā, ka PROTO veras vaļā 11:00, mēs nolēmām, ka varam veikt rīta pastaigu (2,5 – 3 km) no viesnīcas  līdz šai vietai. Mums paveicās, jo plkst. 11:00 mēs bijām tur vienīgie apmeklētāji, nedaudz vēlāk gan parādījās arī nākamie. (bet nu, kā jau minēju iepriekš, tad vēl Igaunijā nebija sācies skolēnu brīvlaiks).

Kamēr uzturējāmies PROTO, laiks ārā bij nedaudz samaitājies, un es izlēmu, ka mēs varētu apmeklēt TV torni – kas atrodas uz austrumiem no Tallinas centra, vēl aiz Kadriorgas un Piritas. Tur nokļūt var ar #34A vai #38 autobusu, kuru galapunkts atrodas Viru Keskus/Kaubamaja pagrabā. Cena pieaugušajam 15 EUR, skolniekam 9 EUR; ar Tallinn City card – bezmaksas. Tā kā laiks bija lietains un miglains, tad redzamība bij visai ierobežota. Taču tā kā mēs neko finansiāli no tā nezaudējām, tad mierīgi  izbaudījām arī šo miglaino laiku, kā arī apskatījām izstādi par cilvēka gēniem un izpildījām dažādus testus šis pašas izstādes ietvaros. Protams, žēl, ka neizdevās ieraudzīt Helsinkus un Tallinas līča roboto piekrasti, kura ir brīvi saskatāma no torņa skaistā laikā.

Tā kā arī pēc TV torņa apskates lietus turpināja līņāt, tika nolemts, ka dienu mēs varētu turpināt ar izklaidēm iekštelpās – puika izteica vēlmi uzspēlēt minigolfu. Jau iepriekš, pētot izklaides iespējas iespējas Tallinā, biju piefiksējis, ka netālu no prāmju ostas atrodas Nautica tirdzniecības centrs, kurā ir Park Minigolf, kurš mums nelika vilties. Neesam gan pieredzējuši minigolfa spēlētāji, taču mūsu abu uztverē šis minigolfs noteikti bija labākais, kādā esam bijuši. Minigolfa laukums sastāv no 2 daļām: Parka laukuma (16 bedrītes) un Wild Wild West Saloon (8 bedrītes), kurš ir nedaudz sarežģītāks un ir dizainēts Mežonīgo Rietumu stilā.

Šeit ir iespējams iegādāties biļetes uz spēlēšanu katrā no laukumiem atsevišķi, kā arī kopīgo biļeti spēlēšanai abos. Mēs izvēlējāmies pilno programmu – abus. Cena pieaugušajam 12,50 EUR, skolniekam 9,50 EUR. Pēc ceļojuma uz jautājumu, kas Tallinā patika vislabāk, mans pusaudzis atbildēja, ka minigolfs.

Trešajā dienā tika nolemts par labu zoodārza apmeklējumam.

Apmeklējuma cena pieaugušajam 9 EUR, skolniekam 6 EUR; ar Tallinn City card – bezmaksas. Jāsaka, ka zoodārzs nelika mums vilties – lielākais pārsteigums degunradzis (tādi tur bija pat veseli 3).  Tāpat ir arī ziloņi, šimpanzes (kurus gan neredzējām) u.c. Mana tīņa vērtējums bija, ka Tallinas zoo tomēr ir labāks par Rīgas. Es viņam piekritīšu – lai arī dzīvnieku, man šķiet, tur tomēr ir mazāk nekā Rīgā, toties viņiem ir plašāka teritorija – pieļauju, ka gan ziloņiem, gad degunradžiem tur vasaras periodā ir gana komfortabli apstākļi, vienīgi žēl šo lielo dzīvnieku ziemas periodā, kad viņiem laiks jāpavada lielā šaurībā. Tāpat arī leduslāčiem ir ļoti komfortabla, plaša teritorija ar lieliem baseiniem, kur apmeklētājiem ir iespēja ieraudzīt leduslāci baseinā no apakšas caur stikla sienu. Vienīgi tropu māja Rīgā ir krietni iespaidīgāka par Tallinas zoo tropu māju.

Pēc Tallinas zoo apmeklējuma laiks bija noskaidrojies un pat spīdēja saule (lai arī pamalē bij manāmi lietus mākoņi), līdz ar to tika nolemts doties  izbaudīt Tallinas skatus no augšas, izvizinoties ar panorāmas ratu, kurš atrodas uz iepirkšanās centra T1 Mall jumta. No pilsētas centra tur var ērti nokļūt ar #4 tramvaju. Cena pieaugušajam 10 EUR, skolniekam arī  10 EUR; ar Tallinn City card – darba dienās 10:00 līdz 16:00 50% atlaide, pārējā laikā 10% atlaide.

Tā kā mūsu Tallinas apmeklējuma laiks lēnām tuvojās beigām, mēs devāmies atpakaļ uz viesnīcu, lai paņemtu savas mantas un dotos uz autoostu. Pa ceļam nolēmām vēl iegriezties Vecpilsētā, lai beigās apmeklētu arī kādu muzeju tur. Tā kā mūsu ceļā bija Kiek in de Kök fortifikācijas muzejs (atrodas vecpilsētas pašā dienvidu galā), tad mana izvēle krita uz šo.

Cena pieaugušajam 14 EUR, skolniekam 8 EUR; ar Tallinn City card – bezmaksas. Uzreiz piebildīšu, ka muzejs ir plašs, ietver garus pazemes tuneļus, gan arī garāku pastaigu pa senajiem Vecpilsētas mūriem, tad arī ātrā solī to visu izstaigājot, jārēķinās ar vismaz stundu. Arī puikam šis nelikās garlaicīgs pasākums, jo ir bija iespēja izstaigāt garus jo garus gaiteņus, gan pazemē, gan virszemē.

Secinājumi:

• no visām 3 Baltijas valstu galvaspilsētām Tallina nenoliedzami ir visinteresantākā ceļojumiem kopā ar bērniem vai pusaudžiem;
• Tallina ir dārga pilsēta (to jau var pamanīt arī pēc iepriekš pievienotajām muzeju apmeklējumu cenām), piemēram, pēc manas iepriekšējās pieredzes, Tallinā ēšanas cenas restorānos un kafejnīcās ir vismaz divreiz dārgākas nekā Polijā, tāpēc nav brīnums, ka brauciena vislielākie tēriņi bija tieši uz ēšanu un dažādiem gardumiem.
• Tallinn City card – noteikti iesaku šo iegādāties, ja vien mērķis nav tikai staigāt pa Vecpilsētu, vispār neapmeklējot muzejus.
• Visas Tallinas ievērojamākās vietas vienkopus ir atrodas šajā lapā iesaku izmantot šeit piedāvātos filtrus, meklējot savām interesēm atbilstošās vietas.
• autobuss vai automašīna lai aizbrauktu uz Tallinu. Laika ziņā (ja neskaita, laiku nokļūšanai līdz un no autoostas) tas paņem vienādu laiku - ~ 4 stundas. Protams, auto nodrošina zināmu neatkarību un tomēr arī ātrāku pārvietošanos pa pilsētu (izņēmums vienīgi varētu būt tramvajs), taču mīnuss ir parkošanās – nebūs viegli atrast stāvvietu Vecpilsētas tuvumā, un arī stāvvietu cenas, šķiet, ir vēl dārgākas nekā Rīgā. Arī pie PROTO un Hidroplānu ostas muzeja (kuri neatrodas centrā) ir maksas stāvvietas. Savukārt, starppilsētu autobusos katra sēdekļa aizmugurē ir iemontētas planšetes, kur ir pieejams gan dažādas ziņu aplikācijas (piem. Delfi), gan arī diezgan plaša filmu izlase – vienīgi līdzi ir jāņem austiņas (šoreiz bezvadu nederēs), kuras var pieslēgt planšetei. Diemžēl, sakarā ar koronavīrusa pandēmiju, autobusā vairs netiek piedāvāta bezmaksas kafija.
• Igaunijā vairs nekur nav jāvalkā sejas maskas.
• angļu valoda - Tallinas iedzīvotāju angļu valodas prasmes līmenis ir, šķiet, augstāks nekā Rīgā. Pat Tallinas autoostas kafejnīcā aptuveni 70gadīga kundze izvēlējās mūs apkalpot angļu valodā. Taču noder arī krievu valoda, tomēr nebūt ne visi gados vecāki cilvēki prot angliski.
• Tallinas vecpilsēta ir kalnaina – ne vienmēr kartē taisnākais ceļš būs taisnākais ceļš arī dabā. Bez tam, vecpilsētas rietumu pusē ir vairāk kā puskilometru garš mūris, caur kuru nav neviens izejas ārpus.