Testā viena svītriņa – vilšanās vai atvieglojums?

Pēdējā nedēļā dzīvoju gluži kā pa miglu- reiboņi, vakar pat nelaba dūša brīdī, kad centos vingrot. Acīmredzot, pašsajūtas ietekmē sapņoju, ka esmu stāvoklī un dzemdību termiņš ir jau pavisam tuvu. Un kā punkts uz “i” vēl meitas jautājums, vai mammīte gadījumā negaida bēbīti, ja viņai ir slikti?

Ja godīgi, tad pat nezinu, no kurienes viņai šāds jautājums, jo, gaidot dēlu, man ne reizi nebija sliktas pašsajūtas, varēju skriet kā kaujas zirgs. Acīmredzot, iedvesmu šādām domām viņa smēlusies bērnudārzā, kur vairākiem bērniem grupiņā pēdējā laikā piedzimuši brālīši un māsiņas. Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka par bēbīšu būšanu bērni dārziņā savā starpā arī mēdz sarunāties un pārspriest.

Pēc divu draudzeņu ieteikuma šodienas ratu pastaigu apvienoju ar gājienu līdz veikalam, lai nopirktu testu. Šāds pirkums manā iepirkumu somā sen nebija viesojies. Un te nu tas ir... skaitīju sekundes un uztvēru to kā joku. Viena strīpiņa iekrāsojās koši sārta jau pirmajās sekundēs, bet... otra tā arī neparādījās. Atvieglojums? Vilšanās? Drīzāk gan pirmais variants, jo, lai gan esam ar vīru runājuši par 3.bērniņu, plāns ir spert šādu soli ne tagad. Piedevām, ja nemaldos, izdevīgi ir tad, ja bērniem ir maksimums 2 gadu starpība, jo tad netiek pazaudēta māmiņalga, taču man, ja tagad pieteiktos 3., nāktos pārkāpt 2 gadu starpības slieksni. Protams, cilvēks domā, Dievs dara...

Tad nu savu nogurumu un slikto pašsajūtu norakstu uz pavasari un vajadzību pēc vitamīnu dopinga, kā arī pārāk slikto miegu. Bet tos sapņus par grūtniecību... iespējams, uz bailēm tagad palikt stāvoklī.

Lai gan drošības pēc, iespējams vajadzētu veikt vēl vienu grūtniecības testu rīt no rīta, pašas intuīcija saka, ka arī nākamreiz tests uzrādīs vienu strīpiņu.