Labdien! Mani sauc Marija Naumova - esmu sieva, māmiņa un dziedātāja.

Skatuve man allaž bijusi tuva. Bērnībā bieži viesojos teātrī, jo mana mamma strādāja par aktrisi. Esmu ļoti pateicīga savai mammai, jo viņa man iemācīja iemīlēt mūzikas un teātra mākslas valdzinošo pasauli.Savu pirmo lomiņu nospēlēju 10 gadu vecumā. Apmeklēju arī dziedāšanas nodarbības bērnu ansamblī.

Jau vairākus gadus ar ģimeni dzīvoju Parīzē, bet Latvijā viesojos bieži gan ar koncertiem, gan vienkārši atbraucu paciemoties pie saviem mīļajiem.Līdzīgi kā daudziem radošiem cilvēkiem man Parīze ir iedvesmas pilsēta, taču īstās mājas vienmēr būs dzimtā Rīga - šeit dzīvo mani vecāki, daudzi labi draugi un paziņas, šeit mīļš un pazīstams ir katrs stūrītis. Līdz sešu gadu vecumam dzīvojām Juglā, bet vēlāk pārcēlāmies uz Suvorova ielu, tagadējo Čaka ielu.

Nostalģiskas bērnības atmiņas man saistās ar netālo Vērmanes dārzu un tā apkārtni, kur bieži devos pastaigās ar vecākiem un draudzenēm. Arī pērnvasar, kad biju Rīgā, aizstaigāju uz parku,vienkārši apsēdos uz soliņa, priecājos par plaukstošajām sarkanajām rozēm, ko apsargā divi akmens lauvas, un sirdī ielija tāds siltuma vilnis! Biju atkal atgriezusies bērnībā, kad pasaule šķita brīnumu pilna. Tajā brīdī nāca apjausma, cikir svarīgi saglabāt sevī iekšējo bērnu un savas saknes visas dzīves garumā.

Neaizmirstama, protams, bija mana uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā. Taču kopš tā laika ir aizritējuši jau 12 gadi, tā ir vēsture. Esmu nogājusi garu ceļu, un tagad esmu pavisam atšķirīgā savas radošās dzīves dimensijā. Arī manā personīgajā dzīvē notikušas lielas pārmaiņas - tagad mana prioritāte ir ģimene.

Kad apprecējos, sapratu - sievietei nav lielākas laimes kā būt mīlētai. Ja man vaicātu, kas esmu tagad, es atbildētu - laimīga sieva un māmiņa, kura turpina dziedāt sev un citiem par prieku. Manai vecākajai meitai Ramonai ir jau 18 gadu - labo valodu zināšanu dēļ viņa man ir lielisks palīgs, jo palīdz kontaktos ar franciski, angliski un spāniski runājošajiem mūziķiem.

Gribu sacīt, ka bērni sievietē atver tādu maigumu, tādas šķautnes, tādas emocijas, kādas citādi nav iespējams piedzīvot.Bērniņa gaidīšana un piedzimšana ieskandina kaut kādu jaunu, īpašu, netveramu stīgu, kas uzplaucē vēl nebijušas emocijas arī radošajā dzīvē. Man šķiet, tieši tāpēc tik daudziem patīk šūpuļdziesmu albums, kuru deviņās valodās iedziedāju tikai divus mēnešus pirms Artūra piedzimšanas. Pēdējo, latviešu šūpuļdziesmu, es ierakstīju dienā, kad vakarā jau sapratu - jākravā somas un jābrauc uz slimnīcu!Albums bija kā dāvana manam dēliņam, kuram tagad jau ir trīs gadiņi.

Man bija liels prieks 2012.gadā priecēt sava talanta cienītājus Latvijā ar koncertprogrammu „Pusnakts Parīzē”, kurā izskanēja populārākās un skaistākās franču melodijas. Savukārt pagājušā gada vasarā mani saviļņoja un aizkustināja cilvēku emocijas jaunajā koncertizrādē "Romani Rat" ("Čigānu nakts"), kas izskanēja Jelgavā, Valmierā un Jūrmalā. Lielās atsaucības dēļ šogad martā ar šo koncertprogrammu, kas veltīta manas radošāsjubilejas 20.gadskārtai, viesošos arī Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, Ogrē un Rīgā.

Kas mani pamudināja pievērsties čigānu tēmai? Jo kaislīgi ugunīgās unvienlaikus dvēseliski sirsnīgās un smeldzīgāsromu mūzikas melodijas vienmēr bijušas tuvas manai būtībai. Turklāt ar šo koncertprogrammu vēlējos cilvēkiem sniegt ieskatu čigānu tautas kultūrā un vēsturē, kurā ir ne mazums sāpīgu lappušu.

Cilvēki nereti ir pauduši apbrīnu, ka dziedu tik daudzās valodās - krievu, latviešu, angļu, franču, spāņu, portugāļu, čigānu..Manī, šķiet, ir neizsmeļama vēlme izzināt pasaules tautu kultūru, bet vislabāk to var izdarīt caur valodu. Katras tautas valodai ir savs unikāls skanējums, tāpat kā mūzikai.

Man arī vaicājuši, vai esmu kosmopolīte? Par spīti šā jēdziena negatīvajai pieskaņai, es uzskatu sevi par kosmopolīti šā vārda labākajā nozīmē.

Varbūt jūs brīnīsieties, bet, manuprāt, kosmopolīts - cilvēks, kas tiecas iepazīt un izprast ne tikai savas, bet arī citu tautu kultūru - var būt patiess savas dzimtenes patriots. Kosmopolītisms un patriotisms nevis izslēdz viens otru, bet gan papildina. Jo iepazīstot citu tautu kultūru, cilvēks kļūst garīgi bagātāks, spēj saskatīt kopsakarības, ne tikai atšķirīgo, bet arī līdzīgo.

Vietnē "Youtube" ieklausieties slāvuun baltu melodijās, kas nāk no pirmskristietības laikiem - tās ir tik pārsteidzoši līdzīgas!  Baltu valodām -  latviešu un lietuviešu valodām - tuvākās ir trīs austrumslāvu apakšgrupas valodas - krievu, baltkrievu un ukraiņu, un visas šīs piecas valodas pieder indoeiropiešu valodu saimei. Arī čigānu valoda iekļaujas šajā pašā saimē. Mums visiem ir kopīgas saknes, kopīga tagadne un kopīga nākotne. Manuprāt, izglītojot cilvēkus, mudinot viņus saskatīt līdzīgo citu tautu garīgajā mantojumā un mācot iemīlēt arī atšķirīgo, mēs speram soli tolerances, savstarpējas cieņas un patiesas cilvēkmīlestības virzienā, padarot pasauli labāku.

ŠODIEN no 14 līdz 16

MĀMIŅU KLUBA PORTĀLĀ MARIJA NAUMOVA!

Rakstiet jautājumus komentāros!