Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Labs vakars pēc svētku dienā,
Par sevi varu teikt, ka esmu mamma aktīvā. Aktīva tādā ziņā, ka ļoti labprāt pavadu laiku ar savu dēlu, lai apgūtu jaunas un interesantas lietas, kopā mācītos un attīstītos. Jau no dēla 4 mēnešu vecuma apmeklējam mazuļu skoliņas, dodamies uz pasākumiem, ceļojumos.
Un tad, vienā dienā man nācās atgriezties darbā un saskāros ar lietu, kuras dēļ man sāp sirds. :) Ja vien tā varētu teikt.
Atsākot darba gaitas konstatēju, ka vairs nu nekādi nevaru savienot darbu ar Yamahas skoliņu, kuru tik ļoti biju iecienījusi es pati un iemīļojis mans dēls. Nevaru tikai tā iemesla dēļ, ka nodarbības notiek darba dienās, darba laikā. Skumji, jo mans dēls alktin alka pēc citu bērnu sabiedrības. Kad uzzināju, ka ir iespēja apmeklēt skoliņu piektdienās, vēlā pēcpusdienā, nolēmu, lai vai kā, iesim. Te man jāsaka LIELS paldies manam darba devējam, kurš man nāca pretī un atļāva darba laiku samenedžēt tā, lai piektdienās uz skoliņu tieku. Bet nu, tas bija tāds skrējiens. Un 45 minūšu vietā, mēs parasti sabijām vien 30 minūtes, bet vienalga, arī tas mani priecēja, jo redzēju sava dēla prieku. Prieks gan bija īss, jo Yamahas skoliņa varā dodas brīvdienās. No mammām MK uzzināju par mūzikas studiju Orff, kas darbojas arī vasarā. Un .... un atkal vilšanās. Nodarbības notiek darba dienās, darba laikā. Papētīju vēl vairākas mazuļu skoliņas un tas pats. Darba dienā, darba laikā vienmēr laipni aicināti.
Te nu man jāsaka, ka arī MK nedaudz pastiprina šo sāpi, jo arī šeit tiek piedāvātas tik daudz interesantas un saistošas nodarbības, bet ... tikai darba dienā un darba laikā. Es tik ļoti labprāt apmeklētu D.Zandes lekciju par Bērnu krīzēm pirmajos trīs gados vai uz Divgadnieku attīstības lekciju. Bet tas viss man iet secen, jo strādāju.
Nu jā, un šis bēdu stāsts tapa tā iemesla dēļ, ka meklējot vietu mūsu decembrēnu pasākumam biju pamanījusi interesantu vietu Barona ielā, MamKafe. Jauka vieta pasēdēšanai, jo mammas var pasēdēt nelielā kafejnīciņā, kamēr bērņuki var rotaļāties divās palielās rotaļu istabās. Un te atkal vilšanās. Darba laiks, darba dienās. Brīvdienas sestdiena n svētdiena. Dienas, kad strādājošas mammas var iziet ārpus mājas, lai satiktos ar draudzenēm. Mums vecākiem jau tā, praktiski nav vietu, kur tu vari aiziet kopā ar bērnu tā, lai viņš netraucētu apkārtējiem. Nemaz nerunājot, ka šo bērnu varētu būt vairāk par viens. :)
Nezinu, vai es vienīgā tāda aktīviste, kam nepietiek ar darbu, bet gribas ko interesantu un saturīgu arī nedēļas nogalēs? Vai varbūt vienkārši nenormāla? :)
Kristīne
Mans bērns apmeklē dārziņu, jau gandrīz mēnesi 😀
Bet vēleiz saku, ka rakstot doma bija par to, ka daudzas lietas nākas pārtraukt atsākot darba gaitas. 😀 Nu kaut vai to pašu MK kursu un pasākumu apmeklēšana, kas arī pārsvarā notiek darba dienās, darba laikos. 😀
Manuprāt, lielā mērā tas ir tāpēc, ka visu šo nodarbību pasniedzējiem un vadītājiem pašiem ir bērni un attiecīgi arī vēlme pavadīt brīvdienas kopā ar ģimeni.
Vispār jau internetā daudzas idejas var atrast, kā arī aizgūt no tām pašām nodarbībām, atrodiet domubiedrus, citus vecākus, un uzorganizējiet paši mazuļu rītus vai pēcpusdienas. 😀
Tā pilnīgi noteikti arī ir, jo arī man, sākot strādāt, bija nepieciešams domāt risinājumus - kā bērnam turpināt nodrošināt tās ierastās aktivitātes. Bet, kā jau rakstīju, mūsu variants bija kooperēties starp vecākiem, kas izmanto šo pašu "pakalpojumu".
Līdz brīdim kad varēju atļauties auklīti, man tāda bija. Tā kā dēliņu audzinu viena, tad man pilnīgi noteikti atkrīt tētu dienas. 😀 Gribas piekrsist Sprodzinjai, ne jau visas mammas var būt pašnodarbinātās, mājsaimnieces utt. 😀 Tāpēc jau pasaule ir tik interesanta, ka mēs esam tik dažādas. Kādam nepieciešams mans darbs, kādam Mojito darbs un kādam Liiba-k pakalpojumi. 😀
Patiesībā mans stāsts bija par to, ka brīdī kad atsāc darba gaitas, daudzas no lietām vairs nav sasniedzamas. 😀 Bet tikai tāpēc ka es kļūstu par strādājošu mammu, es tak nekļūstu mazāk par mammu 😀
Runa jau nav par to, ka es, šajā gadījumā, nenovērtēju laiku ko varu pavadīt kopā ar bērnu. 😀 Novērtēju. Un kā vēl novērtēju. Vienkārši ir reizes, kad gribas turpināt iesākto, te es par attīstības nodarbību apmeklēšanu. Kādā brīvā brīdī gribas satikties ar draudzenēm ne tikai parkā uz soliņa vai pie smilšu kastes. 😀
Es sāku strādāt pavēlu - pavēlu tādēļ, jo bērns apmeklēja b/d. Papildus b/d viņš apmeklēja vēl ārpusbērnudārza aktivitātes, kuras notika darba laikā. Tad nu kooperējos ar citiem vecākiem - vienā reizē vedot es, citā reizē - cita bērna vecāki. Zinu, ka šis ir biežākais modelis, jo tad sanāk, ka vienu nedēļu esi darba laikā darba vietā pilnībā, bet citā nedēļā - "saplusojot" darba devēja piešķirto brīvāko laiku, vari lēnu garu savu un citu (-us) bērnus vest uz nodarbībām.
Daži piesaista aukles šim mērķim.
Par brīvdienu aktivitātēm - mūsu ģimenes gadījumā sanācis, ka sestdienā, kamēr es nodarbojos ar mājsaimniecību, bērnu izklaidē tētis, bet svētdiena ir ģimenes diena. Abas dienas diemžēl es nevaru sevi veltīt bērnam, jo... Vakaros esmu/biju pārāk nogurusi, lai visu iespētu.
Mainīt darbu bērna dēļ vispār nav muļķīgi un daļa sieviešu to izdara tieši šī iemesla dēļ. Tas (bērns) vienkārši ir stimuls, jo nonāc situācijās, kuras nepatīk, atkal un atkal.
Paldies par ideju, bet mani ļoti apmierina mans pašreizējais darbs. 😀 Un mainīt to tikai bērna dēļ būtu bezgala muļķīgi. 😀 Un runa jau nav par to ka es kaut ko nevaru savienot. Tādā ziņā man ir ļoti noveicies ar darba devēju. Runa ir par to, ka nav piedāvājumu, kur strādājoša mamma ar savu bērnu pilvērtīgi varētu pavadīt brīvo laiku. 😀
Cik gan es spēju saprast , manuprāt, galvenais ir tas, ka bērns NESLIMO, laikā, kad strādāju es 😀
Pārējais ir pakārtots...
Un man ir 2 mazie un arī mēs esam "aktīvie"
😀
Neesi, neesi viena. Arī man atgriezhoties aktīvajās darba gaitās atliek secinât, ka gar degunu aiziet tik daudz jauku un interesantu lietu toeshi bērnam. Bet nu kas cits atliek? Laikam jau samierināties..😪