Slazdi, dodoties uz Delfināriju un HBH ēstuvi Palangā

Dodoties ceļojumā ir kārtīgi viss jāizplāno, tomēr tāpat gadās dažādi pārsteigumi. Tāpat gadījās arī mums, ceļojot pa Lietuvu.

Pirmkārt, mazākos ceļos ir daudz nemarķētu sliekšņu jeb gulošo policistu. Ļoti bieži ir fotoradari (mūs par tiem brīdināja TomToms).

Dodoties uz Delfināriju Klaipēdā, ir jāņem vērā, ka uz to pārcelšanās ir ar prāmi. Ir jāizlemj - brauksiet ar mašīnu vai tikai paši. Cena automašīnai turp un atpakaļ - 11 eiro, divu pieaugušo un divu bērnu kompānijai - 2 eiro. Un te nu jāuzmanās - ir divas prāmju piestātnes - vecā un jaunā. Automašīnas tiek pārceltas tikai no jaunās ostas. Attālums līdz Delfinārijam būs 4 km.

Cilvēkiem un automašīnām viens mazs traps, diezgan nedroši. Iekāpšana un izkāpšana pabailīga.

Stāvvieta automašīnai pie Delfinārija, ja izdosies atrast vietu, maksās 90 centi stundā.

No vecās piestātnes var braukt tikai cilvēki (arī ar velosipēdiem, par kuriem atsevišķi nav jāmaksā) un attālums līdz Delfinārijam ir 2 km, kuru var veikt gan ar kājām, gan autobusu (tāda pati cena kā prāmim), gan zirga pajūgā (20 eiro).

Ejot ar kājām, pa ceļam var apskatīt kuģus un tajā esošo izstādi, kā arī seno zvejnieku sētu.

Delfinārijā par visu jāmaksā atsevišķi - par delfīnu šovu, par roņu šovu, par Jūras muzeju (akvārijs nestrādā). Bet par to jau ir cita Vasaras gida reportāža.

Tātad svarīgākais, dodoties uz šejieni - neatstāt automašīnu otrā pusē, ja braucat no jaunās pārceltuves. Tas jums maksās iešanu ar kājām 4 + 4 km, jo nekādu citu transporta veidu tur nav. Tā sanāca arī mums. Beigās atpakaļceļā bijām tik noguruši no staigāšanas un karstās saules, ka vecajā piestātnē ņēmām taksometru, kas par 2 km brauciena maksāja 10 eiro (sadalījām ar vēl vienu vīlušos tūristu grupu).

Daudz lasījām, ka Palangas pierobežā ir lieliska "Lido" līdzīga ēstuve HBH Juozas alus. Protams, devāmies arī turp. Pirmais, kas jāievēro, precīzi jānorāda adrese navigācijā, jo tā mūs aizveda uz citu HBH bāru Palangā, nevis salīdzinoši netālo kompleksu Žibininkai.

Kad ieradāmies, nespējām saprast, kurā no daudzajām mājām lai iet ēst. Cilvēku bija daudz, pie durvīm rindas. Tā nu iegājām kādā, kur bija vismazākā. Un te nu atkal gaidīja pārsteigums - izrādās,  šeit ir cita, stipri mazāka ēdienkarte. Nekas, izvēlējāmies no tās.

Un bērni jau skrēja uz daudzajām izklaidēm.

Daudz arī maksas atrakciju, tai skaitā vietējais "Tarzāns", tropu māja utt. Jāseko gan, lai izklaides ir drošas, jo, piemēram, trīsis nebija norobežots, manā acu priekšā gandrīz notika nelaime. Daudz kas ir saplēsts.

Ar ko vēl jārēķinās - lietuvieši labprāt runā krieviski, angliski ne īpaši:)

Ceru, ka mani "vietējā padomi" kādam noderēs, jo tie būtu bijuši noderīgi arī mums.